Ja mēs vēl joprojām turpinam tēmu par "normāliem" sadzīves mikroklimata apstākļiem ;-)
Protams, ka katram savs.
Bet es kaut kā pieļauju domu, ka lai cik kareivīgi izturētos īpaši individuālo apstākļu aģitētāji, visticamāk tā proporcija vienalga ir klasiskie 80/20, kur tie apmēram 80% ir tādi, kam ļoti labi piederēsies aaaa augstāk uzskaitītie temperatūras režīmi, un to vidū iespējams nebūs Latvijā dzīvojošo eskimosu.
Bet tāpat es ticu, ka karot par mieru var tā, ka akmens uz akmeņa nepaliek ;-)

A man ir "salmu" māja, ar 60 cm biezām sienām, vienā stāvā ar "aukstiem" bēniņiem un metru platām dakstiņu jumta pārkarēm (pa lielam bez notekām) un šovasar man iekšā bija labi, un tagad arī ir :-)
Un vēl man ap māju ar laiku izaugs lieli koki, tā lai smuki un funkcionāli, un noēnošana tur nebūs prioritāte, jo man tāpat ir labi, arī tad, ja nebūšu izspiedis maksimālo optimālo.

Pērc to, kas nepieciesams, nevis to, kas vajadzīgs/ ari siltumu/.Pie vēsākas t* gaiss ir blīvāks tur ir vairāk skābekla pie lēnākas elpošanas daudzums nemainas, jo vai nav tā, ka pie pārmēra silta gaisa gulētājs reizēm vieš lidzību ar slāpstošu zivi. Mans ieteikums netaupīt uz sedziņu iegādi, bet katrā telpā veidot savu mikroklimatu.
Interesants varētu būt salmu mājas attēls!

Katrs tiešām ir ļoti individuāls. Zviedrijā man darba kolēģis, īsts vikings, nāca uz darbu T-kreklā. Dzīvoja gan apmēram 10 min. gājienā, bet ne arī 2 min. gājienā. Ja viņš nāca džemperī, tad visi zināja, ka ārā ir vismaz -10 grādi :) Ja bija virs -10, atkal T-krekls :)

"Slāpstošās zivis" manuprāt ir vairāk gaisa sausuma dēļ nevs temperatūras.

Tur jau tā lieta grozās - vēsu un sausu daūt ir grūti, bet karstu un sausu bez problēmām, tāpēc arī slāpst.

Nu kā lai Tev pasaka, vecīt.
Studiju laikā esmu 3 gadus dzīvojis ar malku kurināmā dzīvoklī. Tā ka visu dienu projām un nav neviena kas kurina. Ap 10 vakarā pārnāk - iekurina krāsni, gulēt ejot uzliek modinātāju uz 2 naktī, lai pieceltos un pakačigarētu nedaudz, nākošais raunds uz kādiem 6 no rīta. Krāsns veca un dzīvoklim pie tam 5 no sešām, ārsienas (stūra dzīvoklis, blakus kāpņu telpa, apakšā pagrabs, plus vēl izeja uz iekšpagalmu). Istabā turējās kādi 15 grādi. Vienvārdsakot - vēsi (brīvi, nepiespiesti). Bet nu, normāli dzīvojām, ar bračku abi T-kreklos staigājām.
Tagad istabā ap 20, uz nakti kādus pāris grādus vēsāk, pats, sieva, bērni jūtas labi. Un saproti, neprasās neko citu. Ne jau tā, ka būtu baigie aizspriedumi vai baigā nepatika, vai taupītu uz segām. Vienkrāši - ne-pra-sās.

Dažādai temperatūras un mitruma panesībai ir arī medicīniski izskaidrojumi, tāpēc tā ir tāda stipri individuāla lieta, nav nekāda jēga strīdēties. Cilvēkiem ar mazasinību pie +20 jāvelk džemperis, es labi jūtos t-kreklā ar garām piedurknēm, bet mans tēvs, kad ārā -20, sāk gražoties, ja mašīnā apkuri iesledz :) Sibīrijas ietekme gan jau.

Katrs 10 vēlas virtuvē malkas pavardu un līdz ar to iespēju uz dzīvas uguns pagatavot pusdienas, pārējiem pietiek ar kamīnu, bet sildmūris ir pavisam reti sastopams brīnums un galarezultātā lielākā daļa ir stipri noskrējušies, lai darbinātu savas ,,ērtās,, apkures iekārtas un vidēji maksātu 1 Baronu mēnesī visu gadu.

Vai arī nepārspīlejot - labi ja 1 kuģi mēnesī, un nekāda skriešana. Es piem. pēdējoreiz telpā, kur apkures devaiss, biju pirms 3 nedēļām. Pie kam citas vajadzības pēc, devaisam nekādu uzmanību nepievērsu. Pēdējoreiz pievērsu uzmanību kautkad septembrī - tipa vai automātika nostrādājusi un apkure notiek. Gatavošanu uz dzīvas uguns var atstāt siltam laikam un darīt to ārā. Bet nu katram savs protams :)

Baudot sarūpēto siltumu, ikdiena kaut ko darot un nedarot būtiskakais ir, vai var sevī un mājās just Laimes gariņa klātesamību.
Lai sokas!