šodien sākām liet pamatus saimniecības ēkai. Trijatā ielējām gandrīz pusi. Lējām betonu, likām akmeņus un tā kārtām. Laiks pagāja, kamēr `iztaustījām` pareizo konsistenci utt. Jautājums - vai ir pareizi, ka man sanāk spainis cementa, spainis ūdnes un pārējais grants, cementa-grants attiecība sanāk aptuveni 1:6. Vai nebūs par švaku?

Fz fz, ar tadu cementa daudzumu vajag maz udens... ko savukart gruti iestradaat

Sveiks namdariss!
Baidos, ka būs pa švaku. Laikus atpakaļ pats rēķināju uz 1m³ betona 5 maisi cementa. Bet šobrīd betonēšanai cenšos cementu netaupīt, jo nav treknie gadi kad nevarēja nopirkt cementu un nemaksā kā niere. Redz pamatiem B20 betona marku vajadzētu. Lai to dabūtu tev nepieciešams stingrāks betons.Sanāk 320kg cementa uz 1m³.(7-8maisi)

Ūja, ūja, pamatiem 1:6 tāds pusbetons vien sanāk. 1:5 ir maksimums, labāk jau 1:4 līdz 1:3. Ar ūdeni uzmanīgi - neaizmirsti ka, jo vairāk ūdens, jo švakāks betons sanāk. Ja sajauc pēc pareizās proporcijas, betons ir kā mitra zeme - principā birstošs un neiestrādājams (iestrādājams presējot). Silti ieteiktu nopirkt plastifikatoru bodē - ir visās, Vincents ražojums un liet to klāt - nu kaut nedaudz, bet tas to zupu padara plūstošāku un vajag mazāk ūdens. Normāla betona konsistence ir tāda, ka to ar lāpstu paņem un tas tā arī čupā stāv - čupa nedrīkst ne izplūst ne notecēt - koroč, cik vien var maz to ūdeni.

Ūdensnecaurlaidību pastiprinoša piedeva
betoniem un javām “PROOF”
Pielietojums
Būvjavu un betonu struktūras blīvēšanai, ūdensnecaurlaidības palielināšanai. Nesatur hlorīdus, tāpēc tā ir piemērota arī stiegrotām dzelzsbetona konstrukcijām. Hidrotehniskā betona izgatavošanai. Plastificē svaigi izgatavotu betona masu un samazina iespējas sāļiem izdalīties uz virsmas, var izmantot kā betonu pretputekļošanas piedevu. Uzlabo būvjavu adhezīvās īpašības, īpaši veidojot mūrjavas.
Galvenās īpašības
• blīvē un strukturē betonus un javas;
• plastificējošas īpašības;
• paaugstina stiprību uz spiedi, adhēziju;
• nesatur hlorīdus;
• aizkavē eflorescenci (balti sāļu izskalojumi);
• novērš segregāciju (noslāņošanos)
Lietošanas instrukcija
1. Piedevu pievieno javai vai betona masai to maisīšanas procesā. Pirms lietošanas piedevu rūpīgi samaisa un pievieno betona masas vai būvjavas samaisīšanai paredzētajam ūdenim.
2. Piedevas patēriņš ir no 0,5 līdz 1,0 I uz 50 kg cementa (attiecīgi jāsamazina ūdens deva ).
3. Betona masa vai būvjava ar piedevu jāiestrādā 60 min. laikā.
4. Pie normāla ūdens spiediena (atmosfēras spiediena) apmetuma kārta jāveido 20-30 mm bieza un ieteicams to veikt divās kārtās. Paaugstināta ūdens spiediena gadījumā apmetuma kārtas biezumam jābūt 30-40 mm.
5. Piedeva jāaizsargā no sasalšanas. Ja sasalšana ir notikusi, piedeva rūpīgi un intensīvi jāpārmaisa.
6. Piedevu var lietot kopā ar betonu un būvjavu cietēšanas paātrinātāju Speed”, būvjavu plastificējošu piedevu „VINMIX”
Dozēšana
Ieteicamais PROOF daudzums ir 1 – 2% no cementa masas (0.5L – 1L PROOF uz 50kg cementa).

Papildjautājums par kanalizācijas izvadi, pašlaik pēc projekta sanāk, ka cauruli izvada zem pamatu pēdas (kura ir 90 cm dziļumā), viss jau būtu labi, bet tālāk uz novadgrāvi sanāk rakties bišķiņ kalnā iekšā un ja vēl vajadzīgs neliels slīpums lai ūdeņi tecētu, tad sanāk krietni dziļi sarakties!
Vai ir iespējams cauruli izvadīt caur pamatu vidu? Cik ir pieļaujamais seklākais augstuma, lai ziemā tur nekas nesasaltu? Ar ko to trubu aptīt, jo cik saprotu, nebūs labi, ja iestrādās pa tiešo pildbetonā?
Paaaaldies!

Protams, ka 90cm ir nenormāli dziļi un nevajadzīgi. Roc kaut 20cm dziļumā - virsū virs caurules var uzmest ekstrudētā putuplasta plāksnes un apbērt ar zemi - nekas nesasals, turklāt kanalizācijas caurule parasti stāv tukša, līdz ar to tā īsti nav tur kam sasalt. Labākais, protams, ir vajadzīgā augstumā jau gatavos pamatos izurbt caurumu, jo, ieliekot pie liešanas tomēr precīzi ir jāzin, kur tieši tai caurulei ir jābūt. Man ielika 160mm caurules gredzenu starp veidņiem un ar caurejošu stieni (vai kā citādi) to nofiksē vajadzīgā augstumā - tad lej betonu un viss. Beigās stieni izvelk un caurumā iebāž kanalizācijas 110mm cauruli. Šķirbu visapkārt aizpūš ar putām, piebāž ar pakulām/vati, aizcementē ar javu - nu tur variantu ir daudz.

Vēl radies tāds jautājums, izmaksu samazināšanas ziņā - tā kā grasos veidot pildbetona pamatus, jo tā var samazināt betona daudzumu (akmeņi dabūjami par velti), bet sanāks tāda nu riktīga noņemšanās - darbietilpīgs pasākums. Zem zemes dziļums ir 1 m, virs zemes 40 cm, platums 35 cm (+5 cm putuplasts). Vai ir racionāli visu šito tilpumu piegāzt ar pildbetonu, jeb apakšējā daļā var kaut kā "vienkāršot" šo lietu? - šķembu kārta vai akmeņi + smiltis vai vēl kā savādāk? Bet nu lai gala rezultātā tie pamati arī sanāk izturīgi un salcietīgi...

Onka Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vēl radies tāds jautājums, izmaksu
> samazināšanas ziņā - tā kā grasos veidot
> pildbetona pamatus, jo tā var samazināt betona
> daudzumu (akmeņi dabūjami par velti), bet
> sanāks tāda nu riktīga noņemšanās -
> darbietilpīgs pasākums. Zem zemes dziļums ir 1
> m, virs zemes 40 cm, platums 35 cm (+5 cm
> putuplasts). Vai ir racionāli visu šito tilpumu
> piegāzt ar pildbetonu, jeb apakšējā daļā var
> kaut kā "vienkāršot" šo lietu? - šķembu
> kārta vai akmeņi + smiltis vai vēl kā
> savādāk? Bet nu lai gala rezultātā tie pamati
> arī sanāk izturīgi un salcietīgi...


Man vēl joprojām ir aktuāls šis jautājums - vai var pildbetona zem zemes daļā kādu gabalu piebērt ar granti, tad ar ūdeni "pieblietēt", tad atkal akmeņus, atkal granti... man te stāsta, ka tā agrāk esot darījuši - vai tas ir normāli jeb tāds "skopais maksā divreiz" pasākums? :)
Paaaldies!

Var gazt lidz ar zemi un augshu uzmureet no blokiem 40 cm, blokus tapat sienaam sutiisi. Izdoma pats kaa atraaak vieglaak letaaak.