Droši vien var iedomāties COP indikatoru ar augošu rādījumu (Kņopienes Volgas spidodometra izskatā) un gaidīt kontrakcijas. Cik dzirdēts, jo "muskuļaināk", jo labāk. Svārsts vai rāmīši, kas fiziski viegli kustās, skaitās viegli apmuļķojami, kamēr tests no visa spēka ar roku vai kāju skaitās precīzāks. Tiesa, ar vairumu indikatoru var noteikt tikai Boolean tipa (True/False) mainīgā vērtību, kamēr svārstu var braukt gar kautkādu skalu un gaidīt, kad "copēs".
Pats gan neesmu ideomotoro efektu izmantojis tehnikā, ja neskaita kabeļu meklēšanu ;)

Pam pa ram Wrote:
-------------------------------------------------------

> Viesturs470, man arī nevajag siltināt māju,
> kurai pat -20 grādos nokūst sniegs no jumta, pa
> ziemu aiziet 40 steri malkas uz 140m2 + ziemā
> kādi 800kW/h elektrības silditājiem? Vakarā ar
> mokām uzdzenot temperatūru uz 20 grādiem no
> rīta ir 12?

Tavs aprakstītais variats ir diezgan galējs, bet parasti tas ir risināms ar acīmredzamu defektu novēršanu, kas nav tas dārgākais. Piemēram auksto bēniņu nosiltināšna ar ekovati 30cm biezumā, kas 100kvm platībai izmaksās ap 800Ls + jāskatās vai logi nav burtiski cauri. Ja vecie kocinieki nav sapuvuši, tad blīvgumijas dara brīnumus un nemaksā neko. Ja logi sapuvuši, tad liekam plastmasas paketniekus ar parasto paketi un lieta darīta. Pēdējā lieta ir mūris. ja ir apmests, tad ok, jaķieģeļi, tad jāskatās vai nepūš cauri.
Domāju, ka Viesturs470 domāja par ieguldījumiem trīskāršajās paketēs un fasādes siltinājumā, kas neatmaksājas faktiski nekad, bet atstāj iespaidu uz komfortu, piemēram, retāk jāiemet malka, retāk jāieber granulas utt.

Sveiki!

nav skaidrs kādēļ foruma moderators no šīs diskusijas ierakstiem ir izņēmis saiti uz mūsu mājaslapu "buil d art .lv", kurā bija publicēti divi aprēķini mūsu projektētai ģimenes mājai, vairāk un mazāk nosiltinātā projekta versijā, aprēķinu veikuši sertificēti inženieri. Kopā ar detalizētiem papildus siltinājuma mezglu risinājumiem un aprēķiniem šāds ieskats super-energo efektīvas mājas projektēšanā, iespējams, kādam būtu noderējis, kaut vai ieskata gūšanai - ko nozīmē supersiltināta ēka. Bet galvenais diskusijas temats ir par to, vai teorētiski aprēķinātie skaitļi jebkad atbilst situācijai dabā - kādēļ ļoti interesantas būtu atsauksmes no cilvēkiem, kas savas mājas nosiltinājuši, vai dzīvo pasīvās mājās - kādi ir reālie siltumenerģijas patēriņi, kādi ir salīdzinošie rēķini par apkuri pirms un pēc siltināšanas utml.

Kādēļ šādu tematu uzsākām? jo pirms dažiem gadiem bija uzplaukušas skaļas reklāmas par siltināšanas lietderību, pasīvām ēkām un nulles enerģijas patēriņa ēkām, tas viss uzkurina sabiedrību, daļa cilvēku šo kampaņu iespaidā atver makus, un iegulda savos mājokļos naudu, un lielu naudu, ticot, ka tas būs lietderīgs ieguldījums ilgtermiņā.

Mēgināšu vēlreiz :

Sausi skaitļi (statistika, kas kā zināms ir meli parākajā pakāpē) vai papīri, kas kā likums pačiešs visu ir vajadzīgi politiķiem un birokrātiem lai pamatotu savu nespēju domāt tālāk par nākamajām vēlēšanām vai kafijas pauzi.
Savu piemēru minēju no reālās dzīves un man atškirībā no " Pam pa ram" ziemā sniegs no jumta nekūst un divmetrīgas lāstekas nekarājas, jo manuprāt nav nekas vienkāršāks kā siltināt neapdzīvotus bēniņus izvēloties pieejamus un finansiāli paceļamus materiālus, jo tos 40 sterus malkas zāģējot droši ka kāda kaudze skaidas arī paliek pāri un nav nekā tehniski sarežgīta tas uzdabūt uz bēniņu pārseguma ! Manuprāt pēc laika iestašies dabīgs līdzsvars, jo malkas vajadzēs mazāk un skaidu kaudze arī noplaks.

Šāda rakstura līdzsvaru arī es cenšos ievērot, jo pie mājas ir gan ābeļdārzs, kas regulāri jāizzāgē, tātad šīs 'malkas" resurss papildus man neko nemaksā, apkārt ir vēl krūmi grāvjos un mežš blakām, kur arī norisinās dabīgie procesi kurus cilvēls paradis regulēt savās interesēs !