Ja ņem no praktiskās pieredzes, tad ar siju ielieci viss atkarīgs no siju galu iestrādes. Kā rāda praktiskā pieredze, tad visbiežāk būvējot ēkas siju gali tiek vienkārši aptīti ar ruberoīdu un nobalstīti uz mūra. Šinī gadījumā siju izliece būs pietiekoši liela.
Es savā praktiskajā dzīvē veidoju tā, kad pirms siju likšanas uz mūra veidoju monolītu betona kārtu, tad siju galus piesūcināju ar bitumena mastiku un ar metāla lenķiem stiprināju pie betona izlīdzinošās kārtas. Tas ļauj samazināt izlieci, jo veidojas citi lieces momenti un slodzes sadalījums uz laidumu.

rekur bilde, kas vizuāli parāda #nokijs raksturotās situācijas-->
[s22.postimg.org]

Var skaidri un gaiši redzēt, ka daļēji iespīlējot siju galus--> samazinās lieces moments sijas vidū--> līdz ar to samazinās izliece. Būvmehānikas pamati.

Man laidums 4,4m sijas 100X200,solis 60cm(projektā bija 70X200),ja taisītu otrreiz nedomājot liktu 100X 250 uz šādu laidumu.

Kā zināms koks izplešas un saraujas. Vai nepastāv dažādi riski, ja tiek iespīlēti abi siju gali?

pēc Būtības koks garumā izmērus maina salīdzinoši niecīgi.
Bet pēc būtības ideālākais varinats ir nospīlēt tikai vienu galu, jo gadīties var visādi, ja kokam iestrādes brīdī nav bijis optimāls mitrums..Tas ir mans personīgais viedoklis..
Ja izmantojam metālu vai līmētas sijas tad jau cita lieta :)

nokijs Wrote:

> Es savā praktiskajā dzīvē veidoju tā, kad
> pirms siju likšanas uz mūra veidoju monolītu
> betona kārtu, tad siju galus piesūcināju ar
> bitumena mastiku un ar metāla lenķiem
> stiprināju pie betona izlīdzinošās kārtas.
> Tas ļauj samazināt izlieci, jo veidojas citi
> lieces momenti un slodzes sadalījums uz laidumu
Teorētiski saprotami-loģiski,bet praktiski ļoti apšaubāmi. Sijas garums uz nelielu lieci mainīsies tik maz,ka to nofiksēt ar leņķiem ir naivi.

Koka elementos iespīlējumu radīt ir daudz sarežģītāk nekā metālam vai dz/ betonam. Lietas būtība apstāklī, ka koks ir anizotrops materiāls - dažādos virzienos mainās tā mehāniskās un deformatīvās īpašības. Vienīgais nosacīti daudzmaz reālais iespīlējums veidojas vairākbalstu sijās, kur piemēram 8..9 m koka sija ( guļbaļķu ēkās) balstīta uz trīs sienām.
Tapēc aprēķinos koka elementus pamatā uzskata par brīvi balstītiem un tikai atsevišķos gadījumos tos var pieņemt kā daļēji iespīlētus.
No teorētiskās mehāniskas viedokļa iespīlējums samazina izlieci, taču izliece pati par sevi nav bīstama, drīzāk rada psiholoģiskas dabas uztraukumus. Senči izlieces redzamās problēmas novērsa griestu apdarē ieviešot ieloces.

Tad jau atbalsta slīpumi sienām arī jābetonē, lai noturētu siju nostieptu :)

No elementu izpētes liektā stāvoklī zināms, ka pie horizontāli balstītām sijām, kuras noslogotas ar vienmērīgi izkliedētu šķērsslodzi, respektīvi slodze 90 grādu leņķi uz sijas horizontālās ass veidojas sekojoši slodzes pārdalījumi. Sijas neitrālo vai smagumcentra asi lieces spēki nenoslogo, noslodzei pakļautas ārējās malas, kur apakšējā ir stiepta un augšējā spiesta. Taču sakarā ar to, ka koks ir anizatrops, tas labāk pretojas spiedei nekā stiepei - zaru ietekme. Tapēc inženieraplēsēs izmanto daudzkārt samazināto koka pretestības vērtību, kur piemēram īsam koka gabaliņam bez zariem ar vienādiem gadu biezuma rakstiem koks var izturēt 1000 kg/cm2 slodzi, kamēr zaru un citu vainu ietekmē aplēsei pieņem tikai 130...160kg/cm2 , respektīvi drošums tiek nodrošināts ar 5~6 kārtēju koeficentu. Piemēram metālam kā viendabīgam (izotropam) materiālam drošuma rezerve ir tikai 10%...20% lielumā.

Es te uzmetu fiski deformāciju aprēķinu, neteiktu, ka dotās sijas ir pārspīlēts. Varētu jau protams to šķērsgriezumu augstāku izvēlēties.