Rekuperators ir koncentrēti izveidots siltuma apmainis. Viss izejošais gais iet caur to, un arī viss ieejošais. Tajā notiek enerģiju izlīdzināšanās. Atliek to izvadīt un aizvadīt līdz telpām. Jāatzīmē, ka mājā ar šķirbām dabīgi tiek izveidots tas pats rekuperators. Jo tās mazākas, vienmērīgāk izkliedētas, jo dabīgais rekuperators labāk strādā! Viss ieejošais gaiss sastopās ar izejošo un notiek enerģijas apmaiņa! Siltais ejot ārā atdziest, aukstais, ejot iekšā sasilst, pateicoties škirbiņu izveidojošiem materiāliem...... Tāpēc vecajās mājās ar koka logiem ir "labs gaiss".

Nācās ņemt excel un pašam parēķināt:
[failiem.lv]

Atbilstoši LBN telpās jānodrošina gaisa apmaiņa vismaz 1kārtīgi stundas laikā.
tā kā ideāli gaisa necaurlaidīgas sienas ir tikai zemūdenei, bet jau pasīvāi mājai tie ir ap 0.5h, tad pieņēmu ka komfortablam stāvoklim un CO2 līmenim nepieciešama vismaz 0,4kārtīga piespiedu ventilācija.

Piespiedu ventilācija var būt 2 veidi:
1. ventilatoru vienkārši sūcam prom gaisu un caur spraugām (dabīgām vai mākslīgām - decentralizētās gaisa restes sienās) āra gaiss nāk iekšā. Šajā gadījumā efektivitāte ir 0%, jo gaiss pa tiešo tiek sūkts prom.
2. rekuperators iekārta kas sūs iekšā ārā gaisu un pa vidu atgūst siltumu. efektivitāte varētu būt vismaz 60%

tālāk ņemam maģiskās 203 apkures sezonas dienas ar 0grādu vidējo gaisa temperatūru, kuru laikā tad arī dzenājam to gaisu un iegūstam efektu no siltuma atguves.
pieliekam klāt elektrības izmaksas ventilatoram un apkopēm.
Ieliekot to aprēķinā uz māju ar tilpumu ap 480m3 (~160m2) sanāk ka rekuperators atmaksājas 8.5 sezonās.

Protams nav tāda limonāde, kā daži mēģina iestāstīt ka pāris sezonas, bet būvējot jaunbūvi manuprāt jebkurš energoefektivitātes pasākums ar atmaksāšanās periodu ZEM 10 gadiem ir izskatāms par realizējamu.

Būtu tikai apsveicami ja visos birojos gaiss apamainītos 1x stundā.
Savā mājā te[pai ar 30 m3 tilpumu pilnīgi pietiks ja vēdināsiet rītos un vakaros, jo aktīvi nekustoties stundā vienam nepieciešams pusotrs m3 gaisa.

Lai Jums veicas!

Sāk jau besīt tie buļļa mēslu lējēji, kas paši nekad nav dzīvojuši mājā ar piespiedu ventilāciju, bet citus mācīt gan nerimstās. Tas ir tieši tas pats, kas nelasīt grāmatu, bet izteikt par to viedokli. Neviena šķirbaina māja nekad un nekur nebūs ar tādu komfortu un gaisa svaigumu kā pareizi izbūvēta ventilējama telpa. Atšķirība ir vienkārši diena pret nakti. Ne velti Skandināvijas valstīs piespiedu ventilācija visur ir obligāta prasība un bez tādas nevienu dzīvojamo telpu nevar ne izprojektēt ne nodot ekspluatācijā. Rekuperators vai ne - nu tas jau ir tīri naudas jautājums. Droši vien, ka nelielai mājai tas tā arī nekad neatmaksājas, ja skaita remontus, apkopes, filtrus utt., bet, ja nauda ir, tad daudz labāk ir pirkt kaut ko tādu, kam nākotnē ir atdeve, nevis uzlikt bembim 22 collu diskus par tādu pašu naudu.

Piekrītu aaaa... k-gam.
Tātad mājai jākļūst par tik labu automašīnu kā Volvo, kur visas sistēmas sāk darboties tad, kad tu ieej istabā. Tātad modelis tāds... ir sensora iekārta, kas kontrolē vai istabā ir cilvēks - ja cilvēka nav, tad tiek aizvērts logs ar siltinātu slēģi, atslēgta apkure, vēdināšana un elektrība. Caur durvīm ienāk cilvēks... sensors sākotnēji iededzina tikai mākslīgo gaismu un ja tu no istabas neizej, tad ieslēdz apkuri.. vēdināšanu un citas ekstras. Ja tu apgulies un nekusties vismaz 1 m zonā, tad sensors izslēdz gaismu, aizver logus, samazina apkures temperatūru līdz , kā kuram 12..23 grādiem un samazina vēdināšanas intensitāti līdz 20m3 stundā uz cilvēku.
Būtu taču jauki dzīvot šadā namā.

nu nezinu, esmu palicis viesnīcās, it kā vidējā cenu segmenta... Logs neattaisāms, kaut kādas redeles pie griestiem. Rekuperators vai nē nezinu, ped karlsoni bija. Fakts bija tāds, ka ar to verķi izslēgtu naktī bij smacīgāk, nekā mājās šaurākā telpā bez visas piespiedu ventilācijas. A ar ieslēgtu ventilāciju, klusu, bet tomēr dūc/šņāc tā uzparikte un vismaz man tas miegu padara caurāku. Var jau būt ka pēc nedēļas pierastu un nemanītu un priecātos.....

Nu bet nafig man dzīvot mājā ar piespiedu ventilāciju, rekuperatoriem un citu figņu, ja man tāpat komfortabli ar pareizi izveidotu dabīgo ventilāciju, kurai principā neka nevar saplīst. Es esmu elektroniķis un man nu nestāstiet, ka kāda automātika kalpos līdz jūsu pnsijai .Muļķības, jo mājā vairāk automātikas, jo tā vairak plīst un par apkalpošanu vairāk jāmaksā. Kvalificēta meistara pakalpojumi paliks tikai dārgāki. Diez vai pensionārs tos varēs atļauties. Nezinu,ko tur pie svensoniem valdība pieņēmusi, bet ir nācies padzīvot tur dažās mājās un nekādu rekuperātoru tur nebija.
Būtībā strīdz ir bezjēdzīgs. Nu ja nav cilvēkam kur naudu likt, tak lai liek kādu automātiku un ventilāciju grib. Tai pat laikā, uberkrutās mājas īpašniekam nez kapēc patīk atpūsties lauku klētiņā,kur nu točna nav rekuperatora, bet ļoti patīkams mikroklimats.

Sveiki! Palasot diskusiju, tāds "tirgus saiets" vien ir sanācis, izņemot dažus gadījumus. Ar rekuperatoriem viss ir kārtībā, ja vien zin priekš kā viņš ir domāts un cilvēks, kas par to runā pārzin ventilāciju un siltummfiziku - šitās lietas nav atdalāmas dzīvojamās ēkas skatījumā kaut vai. Normāls rekuperators ar 400 kub.m slodzi elektrībā gadā patērē 180 ls uz motoriem, griežoties ar šādu slodzi 24 stundas diennaktī 365 dienas gadā. Normālos apstākļos tā nenotiek, šis skaitlis ir mazāks aptuveni par procentiem 20. Ziemā atgūst sltumu 85 - 90% apmērā. Apkures rēķini, ņemot vērā tikai siltuma ietaupījumu samazinās par 70 - 65%. Vajag pareizi sakārtot māju, gribās, kādam ar fiziku pastīvēties, laipni lūgti. Esmu sastopams, e - pasts redzams, man patīk konstruktīvas sarunas, nevis mākoņu stumdīšana. Cīņa par šim tēmām ir gana interesanta,fakts ir tāds, jo lielāka ēka, jo ātrāk notiek atpirkšanās iekārtas.

Uldisj,Tu runā kā reklāmas aģents. Ja tā būtu taisnība, ko Tu saki, tad man ziemā māja sapkure izmaksātu kādus 100-150Ls. Tak nesmīdini tautu, tas nav iespējams! Nu ja elektrības rēķinu pieskaita par rekuperatora darbību, tad atkal nah** to vajag, jo būtiska ietaupījuma nav.. Tad labāk es kurinu malciņu un bēdu nezinu. Nekas nerūc, nekas neplīst, nav elektrības-pofig, tāpat dzīvoju jomfortabli. Cita lieta industrālās ēkās, kur milzīgi tilpumi, daudz culvēku, cebtrāla apkure no pilsētas, u.t.t.

Didzisp,
viss ir skaisti, ja tev ir māja būvēta pēc 90to gadu principiem (es pat teiktu pēc principiem kas masveidā pielietoti līdz kādam 2007gadam) - sienas ar škirbām, mansardos ir vietas ar nenoblīvējumiem un māja pateicoties šiem defektiem "elpo". Nekādas papildus ventilācijas nevajag un viss notiek pats no sevis.
Šāds risinājums ja ir savs mežs (teorētiski bezmaksas kurināmais), brīvs laiks un gribēšana darboties par kurinātāju iespējams ka pat ir pamatotākais.

BET, ja kārtīgi nopako māju, ja pieiet pie konstruktīvajiem mezgliem un to blīvējumiem ar visu atbildību un nopietnību, tad rezultāts ir dzīve blīvā mājā, kur bez ventilācijas nu nekādi. toties ieguvums ir iespēja pieslēgt dārgos energoresursus (gāzi/elektrību) un aizmirst par tādu apkures funkciju, jo viss notiek tāpat kā dzīvoklī ar pilsētas centrālapkuri.

Tad nu atliek izvēlēties - dzīvot dabīgi vēdinātā mājā, vai mājā kura notur siltumu un enerģiju. vienā gadījumā pietiek ar vēdkanālu skurstenī un puspavērtu logu, otrā gadījumā bez piespiedu ventilācijas (kaut vai vienkāršu kanālu ventilātoru veidā) neiztikt.

Es pats izvēlos otro variantu, jo lai arī spēku pietiktu, saprotu ka pārvākties no dzīvokļa uz ar malku apkurinātu māju nevēlos.

P.S. un par lauku klētiņu - nez kāpēc atpūsties tādā mēs visi esam gatavi, bet dzīvot diendienā īpaši ziemā maz kurš. Laikam jau tāpēc ka ziemā nepiekurināsi, komforts attiecībā pret mūsdienu standartiem arī tāds relatīvs... Nemaz nerunājot ka liela sabiedrības daļa (pie atbilstošiem finanšu resursiem) izvēlas komfortu un minimālu savu darbu - malkas krāsns vietā liek gāzi vai granulnieku nejau tāpēc ka kruta, bet tāpēc ka nav jādarbojas kā kurinātājam katru dienu, visu apkures sezonu.