Rx speciāli video ar grafikiem, lai redzētu ka esbes vtc vārstiem balansieris rada tikai problēmas. Skat no 2.22 minūtes.
[www.youtube.com]

Ja video bez pamatojuma ir patiess, tad vai oficiālais doc no ražotāja nav patiess? [www.esbe.eu] Secinājums: Dar kā grib. Es pamatoju savu domu . Un esmu pārliecinājies par tās pareizumu.

Tu to esbi 511 darbībā esi redzējis? Pieslēgtu pie sistēmas?

Un ja tu rūpīgāk izlasītu to manuāli esbes lapā, tad tur ir skaidri un gaiši teikts:
The valve regulates on two ports, which makes it easy to
install and does not require any adjustment valve in the
bypass pipe.

Teikts:
"Rx speciāli video ar grafikiem, lai redzētu ka esbes vtc vārstiem balansieris rada tikai problēmas. Skat no 2.22 minūtes. "
Jā, skatīties arī jāmāk...
Ir termovārsti ar vienu regulējošo izeju-portu un diviem portiem. Vienas variantā jā, obligāti vajag balansieri, jo otrs pilnīgi netiek regulēts. Un video tas ir viens melns trīstūrītis. Otrajā gadījumā jau ir divi melni trīstūrīši, kas nozīme, ka jau tam ir divi regulējošies elementi-porti, kur viens veras vaļā, otrs ciet. Un tur rāda, ka esbe nevajag balansieri, un tas reguē līdzenāk.( ...nevis kā saka Vilnis:... lai redzētu ka esbes vtc vārstiem balansieris rada tikai problēmas....) Laddomatam un LTC100 ir divi regulējošie elementi samaisīšanas kamerai un tāpēc nav balansiera. Tai pat laikā, ļoti daudzas www-firmas, saka, ka rekomendējoši likt arī balansieri tajā variantā kad ir pārslēdzošais termovārsts. Tāpat ir nopērkami citas firmas termovārsti, kuru konstrukcija ir ar vienu portu, ka piemēram TERMOVAR. Vienportu termovārstiem ir mazāka caurplūdes pretestība, līdz ar to, mazāka nepieciešamā jauda sūknim. Tāpat protams visam ir alternatīva... Laddomat 21, 11 , Esbe LTC, TERMOVAR LOADING UNIT,...

Alleluja, beidzot Rx ir nonācis uz pareizā ceļā. :) Apsveicu.
Video tā ir - labajā pusē ir vecais termostats un viņa lēkāšana un labajā ir jaunie termostati. Kas starp citu nav mārketings, praksē tā arī 100% ir. Man atgaita vispār nekust no vietas, kā ir rakstīts uz vārsta 60 grādi tā arī uz termometra - iet kā gludeklis. Bet stādies priekšā kas notiek, ja nodroselē jauno vārstu.
Nu re, nebija nemaz tik traki.:)

Aktāla akumlatora siltināšana, varbūt varat padalīties ar kādu padomu, bildi. Meklēšana pagaidām nedarbojas, bet cik agrāk biju skatījies, ne kas pārāk izsmeļoš par šo tēmu.

Gribēju mazai sarunas turpināšanai padalīties ar sekojošu tabulu, kas dota ESBE LTC100 sērijas izvēles tabulai, kas liek uzdot jautājumu:
no [www.esbe.eu]
Jautājums: Tā kā mājās būs līdz 35kw krāsnīm ( vairumā...) tad sanāk, ka nepieciešams krāsnī padot ne mazāk kā 75 grādus siltumnesēja, delta T krāsnī 15 grādi, nevis loģiski domājot 65 grādi vai mazliet virs. Vilnim ir 60 grādi...stabili.....Lūdzu skaidrojumu!

Nu manuprāt viss šai tabulā tā kā būtu skaidrs, izņemot to, ka pēc tabulas sanāk, ka tas termostats LTC ir regulējams!?
Sanāk tā - 25 izmēru ņemot un izvēloties uz katlu padot 60 grādus, tad tā sanāktu otrā ailīte. Tas nozīmē ka šim aparātam var slēgt klāt max 75 kw katlu.
Jo augstāku atpakaļgaitu izvēlas, jo attiecīgi mazāka max katla jauda iespējama, tieši dēl tā faktora, ka augstās temperatūras ir grūtāk sildīt.

Standartā mums ir atpakaļgaita ir 60 līdz 65 grādi no katlu ražotāju rekomendācijām, augstāku atpakaļgaitu likt ir nelietderīgi, tieši dēļ deltas. Varbūt, ka ir kaut kādi specifiski katli, kuriem ir vajadzīgas augstākas atpakaļgaitas temperatūras, bet tie jau ir kaut kādi izņēmumi.
Tātad rezumējot - ar šo LTC var slēgt visus parastos katlus līdz 75kw un katliem nebūs problēmas ar pārkaršanu, t.i. tie strādās max jaudā un sūknis spēs lietderīgi novākt visu siltumu.