Nevis regulējams, bet Artikula Nr. nosaka termostata parametrus-temperatūru arī.. Kā saprast ka" augstās temperatūras ir grūtāk sildīt" ........
Jāakcentē delta T ir 15 grādi! Un, vai tad "..Jo augstāku atpakaļgaitu izvēlas, jo attiecīgi mazāka max katla jauda iespējama",
Pareizi būtu teikt: " jo mazāka katla jauda, jo jāizvēlās mazāka Delta T un augstāka ieejošā minimālā temparatūra?" Tātad 75 grādi! Kāpēc tāda rekomendējamā sakarība. Lūdzu fiziku.

Nē - praktiski vienmēr ir jācenšas ņemt augstāko deltu pie zemākās iespējamās atpakaļgaitas temperatūras, jo tad vislabāk var paņemt siltumu no katla. Vislabāk noņemt siltumu varētu ar 20 grādu atpakaļgaitu, bet diemžēl kondensāts, tāpēc slieksnis mums ir 60-65.

Tīri praktiski, ja es šito aparātu uzlikšu savam katlam, tad man būs tieši tā kā ir tagad 60/80 un augstāk par 80 praktiski katls nevarēs uzcelt. Ja cilvēks gribētu lai viņam ražo 85 nevis 80 grādus, tad viņam jāizvēlas LTC nevis 60, bet gan jau 65. Apmēram tā.

Ja tu izvēlēsies atpakaļgaitu 75 tad 35kw ir max katls un katls strādās ar izejošo temperatūru 90 (augstāk necels), ja viņu speciāli neslāpēs. Manuprāt tas nav vajadzīgs, tāpēc arī ņemam mazākas atpakaļgaitas.

Augstās temperatūras grūtāk sildīt tieši dēļ šīs tabulas. Piemēram, aķis pilns un apakšā ir 70 grādi. Katlam vairs nenoņems jaudu un tas pārkarsīs un slāpēsies. Priekš kam tas vajadzīgs? Uzlādējam aķi normālā ciklā un metam mieru. Bet ja nu tik ļoti gribas lai aķis pilns līdz lūpai ar 85, tad ņemam augstāku atpakaļgaitu. Bet šajā gadījumā katla lietderības % būs nedaudz zemāks.

Paldies par atbldi, bet šitas man neinteresēj :) kur man ierkstīt lai kāds atbildēt?

Nu ja vēl precīzāk, tad manam katlam pie atpakaļgaitas 65 grādi orientējošā lietderība ir 83%. Ja es paaugstināšu atpakaļgaitu līdz 75, tad katls man domājams stabili ražos 85 izejā vai pat tuvu 90. Bet lietderība nebūs 83%, bet nu teiksim kaut kādi 75% un dūms vairs nebūs 220 grādi, bet gan jau kaut kādi 280.

es te, pameklē meklēšanas logā, jo ir šeit bijušas padaudz izsmeļošas tēmas par akumulācijas siltināšanu. Bet īsi - vate 5 cm ar savu izvēlēto apdari un lieta darīta, parasti to apsien ar foliju vai jau ņem vati ar foliju. Folija ārpusē, pārējais ir roku veiklība.

Nu un šoreiz atkal domāju savādāk! ( interesanti...vai ne...). Sakarības sekojošās: LTC100 tabulā sūknis ir viens un tas pats, ar vienu un to pašu jaudu (65 W). Tātad ražība visiem režīmiem vienāda (m3/h). Ja katla jauda liela, tad tas var uzsildīt ( atdot savu lielo jaudu , sildot no zemas temperatūras līdz maksimumam, jo zināms, ka enerģija kas uzkrājās ir tieši proprcionāla temperatūras starpībai. Jo lielāka starpība temperatūrai ieejā- izejā, jo lielāka jauda jāpievada katrā laika momentā. Atceramies- plūsma nemainās! Jo mazāka jauda krāsnij, jo mazāku temperatūras starpību jāliek katlam, jo jaudu sūknim taču nevaram samazināt! Pavērojiet: Delta T samazinās 2 reizes, pieaugot krāsns jaudai arī 2 reizes ( ļoti tuvu tam..). Parastā Mūsu gadījumā, kad liek atsevišķi paša izvēlētu sūkni ( ...jaudas jautājums aktuāls, par ko varētu atkal runāt....) un liekot termovārstu ar savu T pārslēgšanos, varam abus rādītājus salāgot. Jeb domāšanā: lielāka delta T, mazākas jaudas sūknis nepieciešams. Mazāka DeltaT- lielākas jaudas sūknis nepieciešams. Nu un pats svarīgākais: tajā Mājas variantā, ar atsevišķu termovārstu un atsevišķu sūkni, liekot balansa vārstu ( ko Jūs tā ienīstat...), var peregulēt maigā veidā sūkņa ražības un deltas optimālu darbību. Piegriež balansu- palielinās plūsmas ātrums vēsajam uz krāsni, atgriež- samazinās. Protams, liekot atsevišķu sūkni, var spēlēties ar ātrumiem, kas sūķniem ir slēdzami. Tikai jāizvēlas pareizais , salāgotais variants: Delta T, sūkņa jauda, krāsns jauda. Visam klāt jautājums par elektrības ekonomiju, un tas ir- jo mazākas jaudas sūknis nepieciešams-, jo ekonomiskāka sistēma. Tātad delta max liela, pieļaujamā, lai neraso krāsns. Tā mans domāt.......

Nu tādā ziņā man šitie kompaktie universāļi aparāti īsti nepatīk, jo 65w sūknis ir par daudz (lieki tērē elektrību). Ja pēc veco sūkņu skalas, tad 25w sūknis stabili tiek galā ar kādu 25kw katlu (varbūt pat vēl vairāk, to es nezinu).
Tā ir taisnība, ka m3/h būs konstanti 20 kw katlam un arī 40kw katlam, kas rezultēsies iekš tā, ka mazjaudīgāks katls nesasniegs 80 grādus izejā, bet gan 70, kaut gan pie 65w var pat būt savi 68, kas jau ir nepieņemami. Ja 65w ir konstants režīms, par ko es šaubos (visticamāk 65 45 un 35 slēdzis), tad vienīgā jēdzīgā iespēja ir droselēt krānu pirms vai pēc sūkņa (sūknis mals ar pretestību).
Balansa vārsts pilnīgi neko nedos šim modelim kā jau spriedām, bet izvēlēties veco termostatu nav prātīgi, pat ar visu balansēšanu viņš nestrādās līdzeni. Tad jau labākais variants ir iztērēt mazāk naudu un savākt šo komplektu no sastāvdaļām ar adekvātiem elementiem.

Par to vēl var pastrīdēties vai gatavais lādēšanas mezgls šodien būs dārgāks par savākto. Uz mazā loka montēt veco sūkni ar konstantajiem plūsmas ātrumiem ir sviests. Loģiski saprotams, ka sūknim jāpalielina plūsmas ātrums, katlam sasniedzot t- termostata atvēršanās t', katls-aķis.

Noteikti sanāks lētāk, jo tas mezgls nav tik sarežģīts darbā. Kaut vai dēļ sūkņa. Pie šīs cenas aparātos stāv vecie sūkņi. Cik mūsdienās maksā vecais sūknis? Kapeikas.

75 esbe, 100 pico,klape 20, krāni 30, piemetam vēl filtru 15, kaut kādas saskrūves un gabali 40 un 1m caurule. Tā ar rezervīti sanāk 280 eur. Rezultātā labāks mezgls ar modernu sūkni, visas detaļas maināmas.
pretī liekam esbe ltc ar veco motoru - 380eur