semoL Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nē es redzu aplīti, kas sakrīt ar dībeļa
> diametru.

Tad Jūs redzat piespiešanas cepurītes aplīti, kas ir apmeram 5cm diametrā.....Un ar naglas konstrukciju: Plastmasas vai tērauda tam nav sakara. Galviņa, tērauda, arī tiek piesegta ar plastmasu, vai ir jau no plastmasas. Pleķi cepurīšu diametrā parādās, jo tiem ir atšķirīgs siltuma vadāmības un ietilpības koeficients. Redzamas "cepurītes" ir neapmestai sienai. Vai apmestai ar dekoratīvo apmetumu arī redzams?

Vilnis_Radio, tā kā mums slinkums rēķināt termiskos tiltus pēc formulām, ejam uz u-wert.net saķeksējam visu ko vajag un redzam, ka no 5 gab 0.008W/K dībeļiem uz kvadrāmetru konstrukcijai 250 bloks + 100 vate U mainās no 0.23 uz 0.27 W/m²K, pat vairāk kā 10%.
Tava "šajā tabulā" pazudusi. Paskatījos Sakret [www.sakret.lv] neredzu, ka tiktu pieļauts variants bez dībeļiem.
arī Knauf [www.knauf.lv] arī
5-6 dībeļi kā minimums pat putuplastam.
Varēt var bez dībeļiem, tā taisnība ;)

Laicinu atpakal satiku puikas,kuri Latvija tikai uz fasadem sedeja ... aizbrauca uz bridi pa Vaciju pastradat un liels bija vinu izbrins,ka fasades vispar bez dibeliem mauc ... lime vien
Ja rodas problemas,tad limes izstradatajs panemot visu uz sevi pec tam

Mhm vācu uzņēmums EJOT ražo dībeļus tikai Latvijas muļku zemei :)

Nu man slinkums meklēt to tabulu, bet jā sakrets neko nesaka par vienstāvenēm - viss attiecas uz pozīciju līdz 8m. Varbūt tas bija parocs vai isover, bet to es 100% redzēju.

Tomēr tai pat pieminētajā Knaufa bukletā, ja rūpīgāk palasa, tad iepriekšējā lapā pirms dībeļošanas shēmām ir tabula, kurā teikts, ka jaunbūvēm dībeļi vispār nav vajadzīgi!!! un uzskaitīti materiāli 19. lpp.

U-werts kaut ko konkrēti melo. Tā nevar būt vienkārši. Pēc kaut kāda nu tur siltumstandarta celtniecībā, man šķiet tas bija ETAG līdz 5 enkuriem vispār zudumus neuzskaita - tur nevar būt runa pat par %. Pie kam tie 5 enkuri tiek pieņemti kā ļaunākais variants - neizolēta tērauda skrūve. Kur nu vēl plastmasas dībeļi. Man nav pieslēguma uwertam, bet kaut kas tur ir nenormāls. Daudz varētu zust pa šuvēm.

Teksts no Knauf -
Sienas virsmai jābūt līdzenai, sausai, bez putekļiem un taukainām vielām. Tādām jaunām pamatnēm bez apmetuma kā mūris (saskaņā ar DIN 1053) un betons
(saskaņā ar DIN 1045), kā arī apmestām pamatnēm, kuru atraušanas stiprība ir ≥ 0,08 N/mm² (pārbaude, kā tas ir prasīts saskaņā ar DIN 18 555-6),

papildu stiprināšana ar dībeļiem nav nepieciešama.

Krāsotām pamatnēm vienmēr ir ieteicama stiprināšana ar dībeļiem.

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Es drīzāk domāju, ka ne jau nagla tur ko veido,
> bet gan tas, ka fasādē apmetums ir viscaur uz
> siltumizolācijas, bet dībeļu vietās apmetums
> ir plānāks un nosacīti aukstāks, jo apakšā
> cietā plastmasa, kas kaut kādos noteiktos
> laikapstākļos vizuāli parādās.
Patiesībā ir tieši otrādi-dībeļi ir iedziļināti plaknē-tur ir biezāks apmetuma slānis kas absorbē vairāk mitruma nekā pārējā fasāses daļa,tāpēc tās vietas neapsarmo. Nav šai parādībai nekāda sakara ar aukstuma tiltiem ko veido metāla naglas vai pats dībelis. Skatoties ar termogrāfu dībeļu vietas ir siltākas-tas tiesa,bet tas nav iemesls tam,ka sarma tur neveidojas. Kā jau teicu-lietas būtība ir apmetuma biezumā.
P.s tikai sū... Ķīnā ražotie dībeļi turas tik švaki,ka tos nevar iedziļināt siltinājumā,pārējie ļoti smuki pievelk.

Apmetuma biezums, kurš ir mitrāks arī nebūs pareizā atbilde, jo es arī šodien uzmetu aci tiem dībeļiem vienā būvē. Tajās vietās pēc sarmas pazušanas ir sausi plankumi kamēr pārējā fasādē mitrs.
Lai vai kā es arī piekrītu domai, ka pleķiem nav saistība ar eventuālo aukstuma tiltu - tas ir kaut kas saistībā tikai ar apmetumu. Lokies kā gribi, nav tas apmetums viendabīgs dēļ tiem dībeļiem. Es esmu diezgan drošs, ka ja fasādē ielipināt vienkāršu plastmasas ripu, kura neveido nekādu caurumu vatē, tad tāpat kaut kādos specifisko laikapstākļos viņa uztaisīs rakstu uz sienas.
Pozitīvi, ka šie raksti nav mirstamā kaite. :)

Hmm, varbūt viss ir pilnīgi vienkārši. Bija lietavas, fasāde iemirka un mazliet mitrums arī vatē un attiecīgi arī apmetumā. Dībeļvietās priekšā plastmasa un tieši tur mitruma vismazāk. Attiecīgi apmetums tur ātrāk izžuva un sarmoja tikai viss pārējais, kur vate atdeva savu mitrumu.

Pats esi pretrunā sev- saki ,ka biezākais apmetums ir slapjš,bet pēc tam saki,ka tās vietas ir sausas. Nu nav tur nekāds kosmoss-tās vietas kur biezāks apmetums vienkārši spēj absorbēt uz fasādes izkritušo rasu pirms apsarmošanas.