Nav pretrunu. Tās dībeļvietas ir reāli sausas uz pārējā apmetuma fona šodien. Ja tās vietas būtu absorbējušas vairāk mitrumu, tad šodien viņas nebūtu sausākas par pārējo.

Sorry par spamu, atcerējos - ar putuplastu apšūtajai ēkai šāds efekts nebija, tikai vatenim un arī praktiski tikai gala sienai, kur nav tāda jumta pārkare.

Vilni,vate neuzsūc mitrumu no apmetuma. Tad kad sarma atkūst- siena atkal ir slapja-kas šeit ir tik grūti saprotams. Dībeļu vietas neapsarmo tāpēc ārēji tās nemaina savu vizuālo izskatu gan pirms,gan pēc apsarmošanas.

Lūk par to ka vate neuzsūc mitrumu no apmetuma es ļoti, ļoti apšaubu. Kāpēc lai viņa to nedarītu?
Es jau esmu var teikt par savu teoriju pārliecināts. Putuplasta fasādei dībeļi un apmetums stāv tāpat kā vatei, bet viss apmetums viendabīgi mitrs vai sauss. Tāpēc, ka putuplasts un dībeļa plastmasa no mitruma uzsūkšanas viedokļa ir var teikt identiski.
Vate acīmredzot ir cita opera. Un tas ka lietus labi nomērcēja nesen visas fasādes arī ir fakts. Nāca ar vējeli. un tas ka gala sienās šī lieta ir izteiktāka arī apliecina tikai to, ka tam ir saistība ar bijušo lietu.
Es vēlreiz atkārtošos, ka ja eksperimentāli zem apmetumi vatei uzliks kaut kādu ūdensnecaurlaidīgu mantiņu, tad līdzīgos apstākļos viņa uzzīmēs kontūru. Esmu par to gndrīz drošs tagad. Pirms tam es šitai štellei nebiju pievērsis uzmanību, bet par laimi man ir mājās abi riinājumi un visu smuki varēju apskatīt. Domāju, ka arī rīt no rīta būs tas pats efekts ar tām dībeļgalvām uz fasādes. Apskatīšos vēl pārkares. Tu kur lietus netiek, tur tādi triki nebūs domāju, sarma varētu pat vispār nebūt.

Putuplastā tos dībeļus tik dziļi nevar iedziļināt-tāpēc tur šis "efekts" varētu neparādīties.

Nebūs nebūs taisnība. Putuplasta fasādei vajadzētu varēt redzēt tās galvas, ja tas būtu no apmetuma biezuma atkarīgs. Viena galva līmenī, otra bišķi seklāk, cita dziļāk. Vajadzētu kaut ko redzēt šā kā tā, kaut vai reversa efektā. Bet neredz tur tomēr neko. Un man kaut kā domāt, ka neba jau es tai vatē tās galvas tā arī gremdēju, gan jau gāju līmenī, bet galvas iezīmējas pārāk jau nu daudz pēc skaita.

man 30 gāzbetons+10cm vate ar "elpojošu" gala biezpien apdari, krāsota ar silikātkrāsu - pa gabalu neredz, bet kad ieskatās tuvumā, tad dībeļu cepurīšu vietas uz skatu sausas kā te raksta, citur siena mitra. Arī logs no ārpuses norasojis bij un apsarmojis izejamajās.
Kaimiņam 37 cm gāzb + 5 cm apmesta vate, ja nemaldos, bez biezpiena un krāsas - redz pa gabalu dībeļu vietas. Citam kaimiņam gāzbetons + apmests puķiks (biezumus nezinu), arī bez krāsas un biezpiena vēl - arī pa gabalu redz dībeļu vietas (mitrs/nemitrs).

mans nezinātniskais skaidrojums, kaut kas saistībā ar rasas punktu un nelielu virsmas temperatūras starpību

He: interesanti. Man acu priekšā katru dienu ir paša taisīta putuplasta fasāde un es tai tās galvas neredzu. Zvērēt nevaru, bet man šķiet, ka nekad tās nav bijušas redzamas. Tu esi drošs, ka tā viena ir putuplasta fasāde? Varbūt tie putuplasti arī kaut kā atšķiras no mitruma uzsūkšanas spējām?

točna puķiks. Turklāt puķika māja ir dolgostrojs un visilgāk apdzīvota no visām 3, tātad bloku sākuma slapjums nebūs noteicošais.

Es domāju, ka tas ir saistīts ar kondensātu uz fasādes, kas izkrīt uz tām virsmām, kuru temperatūra ir zem rasas punkta, kas savukārt atkarīgs no gaisa mitruma. Acīmredzot dībeļu cepurīšu vietas ir par kādu kapeiku siltākas, jo labāk saņem siltumu no sienas bloka nekā pārējā virsma, un tāpēc a) mazāk uz tā izkrīt kondensāts un b) ātrāk žūst kondensāta u.c. slapjumi. Un jā c) laikam jau tur tā kapeika siltuma vairāk zūd, jo plastmasas čaula un vēl jo vairāk dzelzs serde vada siltumu labāk nekā vate/puķiks. Bet nu kaut kā baigi par to nepārdzīvoju, jo rēķini ir ļoti patīkami pagaidām, un vizuāli to lietu var redzēt uz pabeigtas krāsotas fasādes, tikai ja baigi iespringst un skatās tuvumā zem leņķa....