Viss noslēpums ir krāsā ;). Lētās krāsas laiž cauri mitrumu, dārgās nē, dībelis uzsūc mazāk mitrumu nekā vate, putupolistirola gadījumā virs dībeļa var būs savādāks apdares slāņa biezums mazāks vai lielāks un tad arī vizuāli tās vietas izceļas, bet tikai tad, ja krāsa ielaiž mitrumu apmetumā. Lielākā daļa pasūtītāju ir ekonomisti un izvēlas pašu lētāko un tad brīnās, bet dzīvē ne tikai tādi brīnumi ir redzēti ar fasādēm tas ir sīkums salīdzinot ar to, kad nolobās nost visa fasāde.

[www.youtube.com]

Teorizēt var visādi, bet tā starp citu arī man oktobra pirmajās salnās uz fasādes bija brīnumi.
Ar visu to ka mūrētās sienas nostāvēja gadu un fasādi vēl augustā nosiltināju ar 200mm vati, kurai pa virsu bija gatavais Ceresit CT74 dekors, pirmajos oktobra salnas rītos piefiksēju interesantu situāciju:
1. uz zaļganās fasādes vietās kur bija dībeļi bija redzamas cepuru vietas - dībeļi Ejot H4 eco ar stiklašķidras naglu
2. vietās kur zem siltinājuma ir koka ieliktņi lai kādreiz nostiprinātu terasi (un pa virsu ir 50mm vates) arī bija skaidri redzams koka ieliktņa kontūra.
tā kā apkārt koki arī bija nosarmojuši, tad to uzskatīju par sarmu.

tā kā manuprāt nekādi slēptie dībeļi te nelīdzētu, ja jau caur 50mm vati iezīmējas skaists koka kluča kontūrs.

P.S. jā un man no rītiem 3stiklu paketes noraso no ārpuses (bet par to logu ražotājs jau pirms uzstādīšanas brīdināja)

Ja dārgās krāsas nelaistu cauri mitrumu, tad māja būtu ietīta plēvē, vai arī varētu mierīgi krāsot ar cokoleni. Tikai un vienīgi siltuma vadīšana pa dībeli.

rbm_mob: paldies par pieredzi! Tātad pat ja es būtu dībeļojis ar dārgākajiem nemetāla dībeļiem un kaut kā īpaši tos slīcinājis vatē, rezultāts visdrīzāk būtu līdzīgs kā tagad - labs, bet ja baigi ieskatās, tad cepurīšu vietas zināmos laika apstākļos redz.

Par krāsām - tās ir dažādas arī dārgajā galā - katram mērķim sava krāsa ar savām īpašībām.
Ja runa ir par gāzbetonu un neventilējamu fasādi, tad Aeroc lapā bija garš rakstāmgabals [www.aeroc.lv] par to, ka āra pīrāgam, krāsai tai skaitā, ir pēc iespējas labi jāspēj laist cauri mitrums no iekšas uz āru. Manā gadījumā izvēlējos Caparol Sylitol Finish (silikāta bāze)

Man gāzbetons 300 + 100 vate, dībeļu vietas redz gala plāknēs, kur sienas visticamāk samirkušas, zem pārkarēm neredz. Visticamāk tas ir tīri saistīts ar āra mitrumu.

Sveiki! Man gāzbetons 200mm + siltināts ar 150mm puķiku! Pagaidām tikai apmests,bet nu riktīgi var redzēt dībeļu vietas, man naglas bij metāla!

To Fasādnieks-kas tā par krāsu kas nelaiž cauri mitrumu? Tāda no fasādes lec nost. Un ko gribēji pateikt ar ielikto youtube saitu?
P.s. Ar termogrāfu pie šādām āra temperatūrām fasādes dībeļi neuzrāda nekādu temperatūras atšķirību.(intereses pēc tiko pārbaudīju) Var būt ir niecīga starpība,bet ir naivi domāt,ka dēļ tā rodas tik izteiktas atšķirības norasojumā. Tā kā ,jebkura fasādes krāsa laiž cauri mitrumu,tad kā jau iepriekš teicu- visu nosaka apmetuma biezuma atšķirības dībeļu vietās. rbm minētajā gadījumā apšūtais koks arī piesaista mitrumu no fasādes apmetuma caur vat,tieši tā,kā apmetums izvelk mitrumu no slapjas iestrādātas vates(kas strādājis uz fasādēm to ļoti labi zin). Pati vate nevelk mitrumu,lai to samēŗcētu jālej virsū ar liešanu.

Ar mitruma lietām dībeļa un siltumizolācijas daļā , ziemas sarmai nav nekādā sakarā. Kā jau minēju, bet tā arī neviens to neuztvēra.....Paskaidrošu savas domas mazliet vairāk: Naktī, aukstums saldē siltuma izolatoru, saldē cepurīti dībelim, kas ir plastmasa ap 2mm biezumā malās, centrā biezāka. Viss pārklāts ar līmes masu un stikla auduma sietu, tātad pārklājums līdzīgs. Jā, pie cepurītes centra ir iedobe, un līmes kārta arī biezāka kā caurmērā sienai. Centrā vēl pats dībelis- nagla. Salā aukstums sasaldē kā sienas līmes kārtu, tā arī dībeļa cepurīti. Dziļāk sals siltumizolācijā jau lien lēnāk, un tā uzkrātā aukstuma enerģija ir maza, jo tas ir viegls materiāls, ar mazu siltumietilpību, sliktu siltumvadāmbību. Cepurīte ir blīvas plastmasas, un uzkrāj aukstumu daudz labāk, kā siltuma izolators. No rīta, sasilstot gaisam, siltais gaiss nonāk pie sienas...loģiski. Un to silda. Cepurītes temperatūra aug lēnāk, kā siltuma izolatora temperatūra. Un tāpēc cepurītes daļa apsarmo, siena...tikai vietās, kur biezāka līmes kārta, kas uzkrājusi lielāku aukstum un vēl nav sasilusi. Kas attiecās uz mitruma efekta iespaidu: Jā, ja lietus saslapina sienu, tad cepurītes būs redzamas, slapināsanas- mitruma dažādas iedarbības rezultātā. Tāpat siena būs ar redzamām cepurītēm laikā, kad ir rasas rašanās apstākļi ( rīti ar izteiktu rasu...). Ja siena būs pārklāta ar mitruma iedarbībā nemainīgu krāsas maiņu ( labi nokrāsosta), tad cepurītes nebūs redzamas arī rasas veidošanās apstākļos. Tikai apmestai sienai cepurīšu efekts būs visredzamākais, kā lietus laikā, tā rasas un...ziemas sarmā.

Rx tas viss ir labi, bet štelle tāda, ka tieši cepures mums neapsarmo un sarma parādās nevis rīta siltumā, bet jau vakarā ar vēsumu. Nu vismaz manā saimniecībā šajās konkrētajās dienās. Tātad viss bija pretēji.
Tagad laikapstākļi var teikt ir tādi pat, tikai man vairs tās sarmas nav. Fasāde ir sausa tagad. Nav kam sarmot. Cepures neredz.

Sarma un rasa veidojas kondensējoties vai desublimējoties (gāze pārvēršas cietā agregātstāvoklī) gaisā esošajam mitrumam. Sarma veidojas pirmkārt uz nelīdzenām virsmām, dažādi uz virsmām ar dažādu siltumvadīšanu, pirmkārt uz vietām, kas atdziest ātrāk. Dažādie gadījumi var būt saistīti ar to vai siena un dībeļi saņem siltumu no ēkas (vai tā ir vai nav apdzīvota).

Nesaprotu, kāpēc putuplastam tiek lietoti dārgie dībeļi ar naglu, naglas uzdevums manuprāt ir novērst iespējamo slāņu nobīdi vatē, kas var rasties ilgstošā laika periodā vai pastiprinātā mitrumā, putuplastam šāda riska nav.