Tātad tev pārbūvējamā saimniecības telpa veidosies, kā vējtveris vai priekšņams ieejai dzīvojamā ēkā.
Dzīvojamās ēkas tīrās grīdas līmenis attiecībā pret saimniecības ēkas pamatu cokola augstumu?...
Varbūt vienkāršāk ir sainmiecības ēkai pacelt jumtu? Tas ļaus iegūt telpas augstumu un nebūs jāmokās ar grīdas izkalšanu.... grīdas līmeņu salāgošanas dēļ.
Keramzīts sava ievērojamā porainuma dēļ ir nejauks materiāls tur, kur var kondensēties mitrums. Jā mitrumu tas atdod viegli - taču tad, kad šo konstrujciju silda - vai nu apkure telpās vai saule- vējš. Var teikt, ka tas labs sienu konstrukcijās - vienlaicīgi ugunsdrošs un labi "elpo". Piemēram auksta kambara izbūvei pie ēkas. Salīmē keramzītu ar cementu - gaiss cauri svilpo, telpa ideāli vēdinās, bet grauzēji vai kukaiņi iekšā netiek.

Nulli es biju domājis zemes līmeni - jā, lai ienākot pa durvīm nav jākāpj bedrē. Bet no otras puses pilnīgi izslēgta tāda versija arī nav, vienkārši tehniski jāatrisina - resp ļoti laba ūdens novadīšana pa mājas perimetru, jo manā skatījumā griestu augstums ir ļoti svarīgs.

1. Ja tu saki, ka tev tur māls baigi ir, tad mālu ārā un nu labāk jau smilti kādu 30cm ielādēt noteikti, Tev ir jāuzmanās no tādas lietas kā kūkumošanās ar mālu - viņš rudenī slapjš, ziemā sals perimetrs un ja māls pārāk tuvu, tad viņš lauzīs visu pīrāgu,
1.1 var ļoti vāju melno betona grīdu arī apsvērt (grauzēji, stabilāk likt putuplastu).
2. plēve parastā polietilēna pabiezāka laikaim 200 mikroni?
3. putu 10-15
3.3. Vēl viena plēve, lai betons netek iekšā putuplastā.
4. pa perimetru 5 minimums, varētu arī ielikt visus 10cm, ja baigi netraucē izbīdījums uz iekšu, bet 5cm arī novērsīs pelējumu uz iekšsienas, varētu arī strīdēties vai vajag ekstrudēto, pieļauju ka pietiek arī ar fasādes versiju, ja baigi nedomā atdauzīt tās malas ar mēbelēm un kājām,
5. siets betonam uz distanceriem, caurule bija domāta siltā grīda, kas ir nenormāli laba lieta, vēlāk ja gribēsi - būs jāarda grīda ārā un tas ir sāpīgi,
6. jā betons 7, bet domāju, ka labi un kvalitatīvi lejot varētu arī nozagt 2 cm priekš griestiem,
7. grīdas segums pēc izvēles, bet es jau ieteiktu laikam ļoti plānos - linolejs pie labi ielietas grīdas ir labs - tikai jāpērk mazliet stigrākas klases manta nevis lētuči, kuri ir vāji, lamināts jau būs 2cm utt.

Nu savā ziņā es piekrītu IB. Vispār ar šitajām vecajām ēkām ir mokas. Ja tai ēkai ir kaut kādas problēmas ar jumtu (jāmaina, šaubīgas sijas, spāres, pašķībs). Tad garīgi jāsaņemas un jāatstāj tikai sienas, jāceļ gaisā un nemocīties ar grīdu, to paceļot cokola līmenī. Jaunas sijas, jauns jumts jauna dzīve, maz nauda. :)

Šis viss iet pārāk tālu :)
Galu galā tad būtu izdevīgāk celt visu pilnīgi no nulles ar jauniem blokiem.
Bija sākumā versija par siju celšanu, bet šobrīd tas vairs nav iespējams, otrā stāvā grīda arī ir uzlikta.

Ja mēs pieejam mazliet no citas puses. Piemēram, atstāju veco betona grīdu dziļakajā galā, seklākajā iekaļu tā, lai izlīdzinās ar dziļāko galu vienā līmenī un iekaltajā vietā ieberu smilti, pa virsu lieku putuplastu un tad uzleju šo betona kārtu. Kopā varētu dabūt 20cm jaunu grīdu, ja lieku 15cm puķiku un 5cm betonu.

Atbildot uz IB jautājumiem. Nē, šī saimniecības ēka pati būs kā dzīvojamā ēka. Pirmais stāvs aptuveni 45m2 dzīvojamā platība.

Ok, pieņemam, ka griestus nevari celt. Gribētos dzirdēt viedokli no citiem par iešanu zem zemes līmeņa grīdai. Principā tas nav nekas neiedomājams, ir redzēti visādi pietiekami omulīgi puspagrabi un vēl pilnīgie pagrabi var teikt - šeit teiksim tas būtu 50 cm. Nu būs kāpnīte uz leju, bet toties sakarīgi griesti!?

Manā skatījumā šāda versijā būtu papildus jāpadarbojas pa ēkas perimetru, jāizrok māli, jasaliek drenāža un tad jau pie vienas rakšanas pielīmēt putuplastu cokolam pa perimetru un vēl varētu vienu horizontālo putuplastu ielādēt, lai atstumtu sala zonu. Tādas kolosālas izmaksas tur nemana - smilšu krava, kaut kādi drenāžas loriņi. Katrā ziņā tas nav salīdzināms ar jumta pārbūvi.

Tev ar to veco betona grīdu būtu jātiek skaidrībā, cik zvērīgs ir tas betons un kas zem viņa ir. Ja tiešām tur ir dzīvi māli un betons relatīvi viegli izvācas, tad vienkāršāk viņu visu ir izvākt, izrakt mālu un tad ar smiltīm un betona gružiem to aizbērt ciet un izlīdzinošo smilšu slāni pa virsu attiecīgajā līmenī. Protams, ka tu vari nokalt augsto galu, un zemo atstāt un nolīdzināt ar smilti, ja līmeņi sakrīt. Kā jau teicu māli nav labi - salā perimetru var grīdai cilāt un plaisas veidot pat pie visa putuplasta, jo izsalšana jau notiek caur cokolu un zemi, nevis no augšas.

Vēl ir jautājums vai tajā betona grīdā bija plaisas un ja jā tad ko tās atgādināja? Tev būtu jāuzmanās no tādām plaisām, kuras atgādina to, ka betons ir bijis gana izturīgs, bet ārmalas piemēram ir cēlušās dēļ sala uz augšu un iespējams arī tādā veidā palikušas, resp pēc sala nav izlīdzinājušās - kūkumi, ārmalas nesakrīt ar slieksni vai nu ko tur, vai bijis sabetonēts kopā ar cokolu utt. Ja tādas ir, tad labāk rakties apakšā. Ja tas betons bez plaisām, tad tāda problēma nav bijusi.

Vecā betona grīda ir ļoti laba, ņemot vērā, ka tā ir no 1981. gada. Nekādas tādas ievērību cienīgas plaisas tur noteikti nav. Tiesa gan tā betona kārta nav izturīga, jo vietā, kur sanāca pakalt, lai iesēdinātu kanalizācijas trubas, tur tas betons padevās ļoti viegli. Cik atminos tad tur minimāla grants kārta zem betona ir, bet tie ir daži cm.

Ok. Darīšu tā, ka aizbraukšu un kārtīgi pakalšu, lai saprastu, kas tur ar to veco grīdu ir un tad varēs pieņemt kārtīgi lēmumu par to, ko tad darīt.

Paskati arī cik monumentāls ir pamata cokols, vai nav iekšā armatūra.

Izskatās, ka ir kritisks brīdis pieņemt saprātīgu lēmumu par dzīvojamo telpu griestu augstumu. Ja tās patiešām būs dzīvojamās telpas, nevis bunkurs pārnakšņošanai, kurā negribas palikt ne minūti pēc pamošanās, tad augstums nedrīkstētu būt ne gramu zemāks par 2,50 m. (MINIMĀLAIS!)
Vēl ir iespēja civilizēti izbēgt no šī griestu "spiediena", lai vēlāk nebūtu jāalgo dizaineri vizuālai griestu paaugstināšanai, diskomforta mazināšanai, kā arī jāizveic ventilēšanas pasākumi gaisa kvalitātes normalizēšanai deguna augstumā.
PS Var jau pieturēties arī pie viedokļa, ka darba dienās visi ir darbavietās, vakaros - sabiedriskos pasākumos, brīvdienās un atvaļinājumos - izbraukumos. Pa naktīm pakrākt var arī bunkurā.