Varbūt kāds ir iegādājies baseina sildīšanai paredzēto El Nino plastikāta saules kolektoru (3,6m2).Vai iespējams to uzlikt uz kāda jumta un pielāgot ūdens sildišanai bezspiediena tvertnei bēniņos?Kāds tas kolektors...,kaut kas pietiekoši nopietns ,vai ...?

Trubu diametru izvēlējāmies 15mm, jo atšķirībā no dienvidniekiem, kuru mērķis ir sasniegt augstās temperatūras ūdens uzsildīšanai ar 8mm trubiņām, mēs liekam uzsvaru uz piepalīdzēšanu apkurei vairāk piestrādājot lai savāktu un izmantotu zemās temperatūras 30-50C, kas nevar tikt izmantotas ūdens uzsildīšanai, bet ideāli der siltajām grīdām un baseinu sasildīšanai. Lai to procesu padarītu vēl efektīvāku, ieteicam izmantot akumulācijas tvertni. Mūsu 15mm vara trubās apkures šķidrums ir 3x vairāk kā 8mm trubās.
Kapara trubas izmantojam tādēļ, ka siltumnesējs ir solārais (glikola) šķidrums kuram nepatīk cita veida caurules, un vēl tādēļ, ka temperatūras vasarā ir pārāk augstas. Lai nezaudētu pa ceļam siltumu tās vajag noizolēt.

Primārais siltuma uztvērējs ir krāsotā loksne, enerģijas daudzums kurš uz to krīt ,nemainās atkarībā no izmantoto trubu diametra, bet cena gan mainās izejmateriālam . Vēl jo vairāk, ja ir uzsvars tieši uz zemo tempratūru izmantošanau, kāda jēga lielākam tilpumam caurulēs ??? Pavasarī var sanākt tā ka siltumnesējs nemaz neuzsilst līdz iestādītai tempratūrai pie kuras jāieslēdzas cirkulācijas sūknim .
Diametrs 15 ir izvēlēts teorētiski apsriežot, vai varbūt ir patestēts ar siltuma daudzuma mērītājiem vienādos apstākļos ?

Empīriski pārbaudījām 12mm, 15mm, 18mm caurules sabūvētos kolektoros vasaras dienā lai uzsildītu konkrētu daudzumu ūdens no 6-70 grādiem. Palikām pie 15mm caurulēm.
Enerģijas daudzums kurš nokrīt no saules uz krāsotās loksnes ar trubām (absorberis)tiešām nemainās no izmēriem, bet no saules intensitātes. Toties, lai mūsu apstākļos pilnvērtīgāk to savāktu, nākas piestrādāt. Tur nederēs plāni foliji, kuros ietin tievas trubiņas, ieliek plastmasas korpusā ar sarūtotu plastmasas ''stiklu'' un ietaupījuši uz siltumizolāciju. Tādi derīgi dienvidu zemēm vai varbūt dārza mājiņām vai āra baseinu sasildīšanai vasaras mēnešos.
Pavasaros nav nekādu problēmu, ja tikai sniegs nošķūrēts no kolektora. Iemācoties izmantot pavasara un rudens sauli ar zemajām temperatūrām, saules kolektora atmaksāšanās laiks sarūk no 7-8 uz 4-5 gadiem.

Tad jau velkot paralēles vislabākais siltumuztvērējs ir tumši krāsots radiators . Biezs metāls, ūdens ribas viena pie otras ar lielāku tilpumu ... ??? Jāpaliek tikai zem stikla uz biezas vates kārtas un būs konkurents Jūsu produkcijai ?!

Taisi tik augšā, vien neaizmirstot, ka radiatoram jābūt no vara un ūdens vietā jābūt glikolam. Un kā jau visur dzīvē - visu vajag ar mēru.

Ņemot vērā ka man vajag ~~ 20-30 kvm, nedomāju pirkt gatavus, tādas brīvas naudas nav . Ir kaudze ar 0,3 mm alumīniju , to viegli var ielocīt lai ieguļās perfekti 12 mm caurule . Negribās protams uztaisīt štruntu, bet nav arī pārliecības ka tā resnākā caurule ir labāka . Tas viss izklausās pēc reklāmas, tipa mums ir savādāk kā citiem, tapēc mums ir labāk kā citiem . Ne pa velti es pavaicāju, vai ir testi bijuši . Teorētiski jau katrs te var ar putām uz lūpām spriedelēt, praksē fakti ir neapgāžami un pēc tiem būtu jāvadās izlemjot .
Skatos , Jums bildēs kolektori ir vienā slīpumā ar jumtu . Principā jau labāka efekta iegūšanai pavasaros un rudeņos būtu jāliek ap 60 gr leņķi. Tad arī sniegs pats slīdēs nost !

Mums ir savādāk tāpēc, ka veicām testus trīs gadu garumā, bet tā atšķirība starp trubu diametriem tik liela nav, lai mestu malā esošo AL un pirktu ko jaunu. Praksē parasti ir tā, ka tie kas paši kaut ko var sataisīt, tāpat no mums neko nenopērk, tikai apskatās uzbūvi un iztaujā par visu sistēmu, lai pielāgotu savas izejvielas.
Par jumtiem - protams labāk būtu 60grādi, bet jārēķinās ar buru uz jumta + konstrukcijas. Pārsvarā tomēr kopējam jumta formu. Kāds pašam ir jumta slīpums?

Slīpumu neesmu precīzi mērījis , katrai plaknei savādāk, kaut kur ap 35 gr.
Vizuālais izskats protams ir labāks ja kolektori pieguļ jumta plaknei, saplūst ar to . Tapēc ir doma taisīt paceļamu konstrukciju . Vasarā kad siltuma par daudz, varētu domāt par kādu nolaižamu žalūziju .
Jūs jau ar sākāt ar citu ražotāju izpēti ?!
Negribas jau teikt ka kāds mānās (nedomāju Jūs), bet puspatiesība reizums nodara lielāku ļaunumu. Runājot par apkures sistēmas atbalstu, cilvēki saskatās jaukos prospektus, uzliek pāris kolektorus un pēc tam sūkstās par to nederīgumu Latvijas apstākļos un izmesto naudu . Bez vismaz 20 kvm, siltuma akumulatora pāris kbm tilpumā un siltajām grīdām nav ko iesākt , savukārt ja tas viss ir jāpērk, tad naudas summa salasās iespaidīga, pierēķinot bankas procentus atmaksāšanās laiks ļoti pieaug .Tapēc jau nonāk pie tā ka kas var ,tas pats taisa .
Jums bildēs viens kolektors izskatās ka ir vienkārši šļūtenes samestas zem stikla . Kā tas darbojas salīdzinoši ar lodēto ?
Cik saprotu, tad Jūsu kolektorā caurule ir zigzag veidā salodēta garā čūskā . Vai ekonomiski izdevīgāk un ar vieglāku caurplūdi nebija taisīt klasiski ar divām resnām caurulēm apakšā , augšā un tievākām vertikālām ,savienojuma caurumus veidojot ar valcēšanu ?

JA ir tie 35 grādi, tik maz jau nav, mēs ieteiktu netaisīt to sarežģīto konstrukciju, jo veidojas vēja bura, papildus slogs jumta konstrukcijai + visi sniegi, ledus utt. Labāk pielikt vēl kādu kolektoru.
Par tām puspatiesībām - kā naglai uz galvas. Tas ir tāpat, kā siltumsūkņiem, ja nepareizi izprojektēsi, pietrūks enerģija un klints būs neapmierināts. Tāpat par piemērotību mūsu apstākļiem, visiem lielajiem ražotājiem ir vismaz divi dažādiem apstākļiem saražoti kolektori. Bet pie mums cilvēks , kurš nav pietiekami informēts, nopērk lētāko un pēc tam var nesasniegt gaidāmo rezultātu.
Ja Jums ir siltās grīdas, tad uz jumta vajadzētu ievērot proporciju 1:10, t.i. ja ir apsildāmas 150 kv/m ar siltajām grīdām, tad uz jumta vajadzētu 15kv/m. Un protams - akumulācijas tvertni.
Tās samestās zem stikla bija pirmais kolektors, kur bija uz melnas plāksnes uzliktas, salodētas un ar mazām skaviņām piekniedētas trubas. Un arī deva 65% pēdējā produkta jaudas. No paralelā slēguma atteicāmies, jo lielāka ticība mums bija virknes salodējumam. Bet citi taisa arī tādu.