Labdien.
Būvēšu nelielu koka karkasa saimniecības ēku.
Koka karkasa grīdas konstrukcija paredzēta uz stabveida pamatiem enkurota ar vītņstieņiem. Grīdas rāmja garensijas 150x200mm (3 gab 50x200 savienotas ar naglām un vītņstieņiem)
Grīdas šķērssijas 50 x200mm stiprināmas pie garensijām ar tērauda siju kurpēm.
Sienu konstrukcija paredzēta no 150mmx50mm brusām. (starp brusām celulozes ekovate, iekšpusē kokšķiedras plātne 50mm, māla apmetums. Ārpusē kokšķiedras vēja izolācijas plātne, 2 x latojums, vertikāls dēļu klājs)
Jautājums vairāk par karkasa elementu savienošanu.
Sienu karkasa statņus paredzēts stiprināt pie vainaga horizontālā elementa no apakšas ar 3 naglām un slīpi no statņa puses(toe nailing) bez leņķiem. Plānoju izmantot rievotās Essve Pistoļu Celtniecības Naglas 3.1x90mm. (ir pieejami divi veidi - iekšdarbiem un ārdarbiem) pagaidām sliecos izmantot ārdarbu - ar augstāku pretkorozijas aizsardzības klasi C4 klases(iekšdarbu - C1).
Jautājums vai šīs derēs, un vai koka karkasa stiprinājumi pēc būtības ir iekšdarbi vai ārdarbi, ja tie atrodas sienas konstrukcijā?

Drīzāk pareizāks jautājums ?... vai dotā nelielā (25m2 ...4*6M) saimniecības ēka plānota pārveidot par apsildāmu objektu ziemā vai nē. Te: [building.lv] atbilde par stabveida pamata nestspēju vienāršai būvei. Citādi būves konstrukcijās izmantoto stiprinājumu veidu nosaka temperatūras un mitruma gradients starp konstrukciju mezgliem un ilgmūžības pseidoemocionālās prasības. Prakse lieliski pierādījusi, ka šķūņiem, kuru jumti spēj ēku pasargāt 100 vai pat vairāk gadu desmitus der parastas St0 klases vilktās naglas. Tās lieliski kalpo koksnei, kurai nepiekļūst nokrišņu mitrums vai kondensātmitrums. Un piezīmei – viens stats 15x15cm nodrošina ~ 36T lielu nestspēju, tā ka tavam nelielam šķūnim pilnībā ar to pietiktu!

Pēc būtības parastās cinkotās naglas Tev pilnīgi pietiek. Karsti cinkotās, kas ir ieverojami dārgākas, lieto atklāta āra apstākļiem, lai nerūsē. To slīpo naglojumu Tu 'noiesi' pēc tam kad būsi saslējis sienas vertikāli, saimniecibas ēkai pietiks. Var jau ielikt kādu leņķi stūros un pie ailām, bet vai vajag tērēties, nepateikšu. A kolonna 150x150 viennozīmīgi netur vienu konstantu slodzi, tas ir atkarīgs no stata garuma cik tas izturēs un vēl dažiem faktoriem.

Ivara Godmaņa vārdabrālis rakstīja:
------- Un piezīmei – viens stats
> 15x15cm nodrošina ~ 36T lielu nestspēju, tā ka
> tavam nelielam šķūnim pilnībā ar to pietiktu!

36T gan neturēs, bet 10reiz mazāk gan, laikam sajuka tonnas ar KN

Atbilde Oho k..gam. Ironija par 36t, taču tuvu .... Kokam – domāta gaissausa priede ar iekšējo mitrumu zem 20%, vides mitrums 84% un tilpumsvaru pie 500kg/m3 kur teorētiskā spiedes izturība labaratorijas paraugam eglei 423kg/cm2; priedei 466kg/cm2 – tas ir projekta īslaicīgām slodzēm -sniegs, spiedes pretestība, nerēķinot Eilera noturību spiedē, droši pie šķautņu izmēriem virs 13cm var definēt 15kg/cm2 – tas ir 33,7t. Pieņemot stata kolonnas garumu 2,5m balstos aplēsē pie pieļaujamā slaiduma 120, MAN SANĀK - statam teorētiski jāzaudē noturība pie 22,2t slodzes vai ja tev labpatīk SI sistēma 22,2*9,81~ 217kN.

Bet atkal kkas tev 10 kārtīgi sajaukts ar tiem 15kg/cm2, tik rūpīgi skaitļots ka pašam sajūk.

Oho k-gam! Dziļi atvainojos par savu sklerozi. Tu saprati pareizi - kokam 15kg/cm2 vietā jābūt 150kg/cm2 - laikam aiz brillēm nojuka taustiņš... tikkk mazi tie burti. te tu man piespiedi atcerēties vienu jautru stāstiņu no manas jaunīibas. Nu mans draugs, itaļu fiziķis Fermi, vēl tad kad dzīvoja ar savu ģimeni, savā mazajā mājiņā Palermo salā un ziemā sala. Saprata, ka kaut kas būtu jādara un nolēma, ka logiem derētu ielikt otrās ziemas vērtnes ar otro stiklu, taču kolēģis ir kolēģis un nu tvēra zīimuli, kurš likts aiz auss un iesāka skaitļot. Sanāca kā vienmēr atomfizikas rēķinos - nekāda otrā stikla! ... pagāja kāds laiciņš, viņš bija spiests uzvilkt otrās zeķes, sieva burkšķēja un bērnus tuntuļoja segās. Vienu vārdu sakot - SALA? Tā, ka nebija mobilo telefonu un pat ar parastiem bija problēmas, kur varētu izmantot būvniecības forumu, tad garajos ziemas vakaros nolēma, tas ir Fermi mans draugs, nolēma pārbaudīt aplēses! Un raugi - atklāja, ka pirksts paslīdējis, akurāt kkkā man, un viņš ķļūdījies par vienu komatu, kam negadās.... tas otrais stilks noderētu!

Paldies par informāciju.
pamatu stabi man ir 20 gab ~1m zemē un ~20 cm virs zemes. betonēti plastmasas čauļās D150mm, iebetonēti vītņstieņi ar uzgriezni un paplāksni apākšējā daļā. iepriekš izurbtās bedrēs ar šķembu apakšā. attālumi starp stabiem ~1,2m. Uz stabiem paredzēts ruberoīds 2 slāņos un uz tā sēdināt tās garensijas kas savienotas no 3 gab. 200x50mm brusām, kopā veidojot 150x200mm siju.

Uz stabiem ruberoīda vielā labāk likt 2 vai 3cm cietās polistirēna plātnes ar tilpumsvaru virs 50kg/m3. Rininājums kvalitatīvāk novērš kondensātmitruma veidošanos sadurplaknē, kuru veido aukstais betons - tas atdziest no zemes temperatūras. Dotā problēma ir vispārīga visām koka karkasa būvēm, kur pamatu daļa netiek pacelta savus 50...70cm no zemes.

es laikam paliktu pie ruberoīda un koka sijas apstrādātu ar Igaunijā ražoto priežu darvu