Mazliet neiet kopā apaļš 150 mm stabiņš uz kura tiktu liktas virsū 3x50x200mm bruses.
Bruses labāk būtu novietot vertikāli (labāka lieces izturība), bet tad nav jēgas no vītņstieņiem.
Kaut gan no vītņstieņiem tāpat nav nekādas jēgas - māju vējš neaizpūtīs.

Tavam brusu izmēram virszemes daļai stabiņu labāk taisīt kantainu- nobrauc gar daudzdzīvokļu māju miskastēm un paņem pāris skapja durvis vai plauktus- skaidne būs gana laba forma pirms mitrums to piebeigs.
Svaigi urbtā caurumā betonu var liet iekšā tāpat- malas neaizbruks, bet negludumi sienās tikai veidos balstam papildus stabilitāti. Ja nu bažas, ka caurums aizbruks, tad pildīšanas sākumā var izmantot plastmasas caurules fragmentu (0.5 metri) , kuru vēlāk izvelk ārā un izmanto nākošā urbuma aizpildīšanai.
Ko noreikti nevajag darīt-bērt urbumā šķembas. Tās nevarēsi daudz maz sakarīgi noblīvēt. Labāk bez šķembām, nekā ar nenoblīvētām šķembām.
Vari aplūkot arī skrūvpāļu piedāvājumus un iztikt bez betonēšanas.

Stabiņu māju problēmas:
1)dzīvā radība, kas lien apakšā
2)nezāles kas jāravē zem būves un ap stabiem
3) ūdens pievada aizsardzība pret salu.

Otru reizi saimniecības ēku uz stabiņiem nebūvētu, bet, ja būvētu, tad vismaz laukumu noklātu ar ģeotekstilu un apbērtu ar šķembām/oļiem.

Paldies par atbildēm. Jautājums par ruberoīdu/polistirolu paliek atvērts. Blīvākie putupolistiroli(varbūt nepareizi meklēju?), ar lielāko spiedes izturību(≥300 kPa) ko atradu bija Finnfoam ko izmanto zem ēku pamatu konstrukcijām, bet manā gadījumā tas laukums katram stabam ir ievērojami mazāks, līdz ar to slodze daudz lielāka. Ar putupolistirolu būtu arī vienkāršāk veikt precīzu līmeņošanu (stabu augšu atzīme variē ~20mm ietvaros). Ruberoīds aptur kapilāro mitrumu kas ceļo pa betona stabiem uz augšu, bet vai starp to un koka brusu veidosies kondensāts?
Stabveida pamatus jau pagājušajā vasarā iebetonēju. Savienotās brusas kas sastāvēs no 3 gab 50x200 un kopā veidos 150x200 likšu ar 200mm augstuma dimensiju, attiecīgi uz staba virsmas gulēs 150mm plakne. Vītņstieņi paredzēti lai ierobežotu arī horizontālās kustības konstrukcijā.
Par minētajām stabiņu māju problēmām - paredzēts ģeotekstils un dekoratīvie oļi zem apbūves laukuma. Par dzīvo radību, ir dzirdēts risinājums ar krīta vai kaļķa pulveri, kas nepatīk grauzējiem. Par ūdens pievada posma starp zemes sasaluma līmeni un ēkas grīdu, nodrošināšanu pret aizsalšanu, vienīgais kas nāk prātā ir izolācija un sildkabelis aptīts ap ūdensvadu.

Te ļoti rupji siltumizolējošie materiāli ar slodzes pretestību 100kPa atbilst ~ 1,02kg/cm2. Tātad zinot ēkas svaru un balsta laukumu rupji var piemest nepieciešamo balstījuma laukumu. Taču stabam, ja nav precīzi nepieciešams 30cm virs planējuma pakāpiens, atbalsta laukumu var palielināt. Stabam 15cm diametrā ~ 176cm2, kur tam uzliekot 2,1cm biezu MITRUMdrošo saplāksni ar izmēriem 15*30cm, iegūstam jau 450cm2. Saplākšņa spiedes pretestība ~30kg/cm2. Būtiskākais starp betonu un ēkas vainagsiju radīt temperatūras izolējošu starpliku, jo zemie pamati virspusē nodrošina pamatnes virsmas temperatūru. Dotais apstāklis nosaka, ka masīvām būvēm ar platām sienām – baznīcas – kondensāts notiek mūrī vismaz 1m virszemes augstumā pat pie ļoti zemiem gruntsūdens līmeņiem. Grauzēji (peles) – var dzīvot, ja zem ēkas vai tuvumā ir barības bāze un zem ēkas nevar nokļūt sīkie plēsēji – kaķi, eži – tapēc es sevišķu vajadzību pēc šķembām nesaskatu, jo zem ēkas grunts kļūst birstoša un sausa, ja vien tas nav māls – līdz ar to birstošā pamatnē nevar uzturēt alas. Būtiskāk aizsargāt plastikāta inženiertīklus, jo grauzējiem visu laiku aug zobi un tie ir jādeldē – tapēc ūdensvadi, kabeļi, kanalizācija var kļūt par objektiem zobu nodeldēšanai, nevis ēšanai.

Grauzēji barības bāzi atradīs pat gludi noskūtā mauriņā. Turklāt pilsētvidē to būs grūti izkontrolēt-pat, ja tev būs asfaltēts laukums, būs kāds kaimiņš ar komposta kaudzi... Pat trīs gadus pēc saimniecības ēkas uzcelšanas kurmis atradis ko apakšā darīties un sastūmis zemes kaudzes. Grunts zem būves ir sausāka vasarā, bet rudenī/ziemā/pavasarī mitrums apakšā ir pietiekoši, lai raktu alas.

lasu un smejos par to putuplasta starpliku :D

Varu iedomāties, kā autors šo visu par pilnu paņēmis tagad čakarējas ap katru stabu līmeņojot to putuplastu un tur vēl kautkādu saplāksni vēl kombinē. Šitā paies sezona un autors par grīdas līmeni tālāk nebūs ticis.

Piedodiet, pilnīgs kukū. Kāds aukstuma tiltiņš, kāds kondensāts. Pilnīgi pietiek ar ruberoīdu. Koks pats par sevi slikti vada siltumu un tur nekāds kondensāts nav un nebūs. Ar to putuplastu var iet galīgi putuplastā, atlidos zīlīte, izknāmās un ar to viss šis pasākums būs beidzies.

Jampadraci-m no 09/05/2023 ? Tu vispār esi saskāries ar koka karkasa ēkām, kur vidējās starpsienas vainagkoks, neskatoties uz veselu jumtu un ruberoīda vai smērējamo hidroizolāciju ir trupējis! Atbildi kapēc? Un kapēc Styrodoor kompānija vispār ražo tādus siltumizolējošus materiālus? Un tu gribi teikt, ka koks nesatur mitrumu un sevī no gaisa to neuzsūc? Un kapēc uz aukstas metāla caurules, tam cauri plūstot aukstam ūdenim – tā noraso – pēc taviem vārdiem “ aplīmē ar ruberoīdu”

Esmu saskāries.

Koka karkasa mājās galvenais ir ventilācija, tvaika barjera tur, kur tai jābūt un hidroizolācija arī tur, kur tai jābūt.

Vidējās starpsienas vainagkoks satrupē 2 iemeslu dēļ. Viens, ka daudzi aizsprauž ciet ventilējamās pagrīdes caurumus ciet un tur nekas neventilējās. Otrs, ka tas ruberoīds ir kautkāds padomju atkritums un ir beidzis pildīt savu funkciju.

Tas supertruper putuplasts, ko piemini, labi noder montāžai zem durvju sliekņiem.

Kur es tur esmu uzrakstījis, ka ruberoīds ir kautkam jāaplīmē apkārt? Man liekas, ka esi sagājis pilnīgā kukū ar to putuplastu, ka ačgārni tie vārdi teikumos liekas.

Jampadraci-m no 09/05/2023 Labi tiktāl mēs saprotam, ka pa aukstā ūdensvada cauruli no grunts plūstošā ūdens temperatūra ir vienāda ar grunts temperatūru -Jā/NĒ! Uz metāla caurules, kura nav izolēta pārādās kondensāts – tas pazūd, ja ūdens neplūst un caurule ar stāvošo ūdeni sasilst? Jā/ nē? Pamata materiāls - betons līdzīgi kā metāls vada siltumu? Betons nav siltumizolators! Jā/nē. Koka un aukstā materiāla sadurvietā tu vēdināšanu nodrošināt nevari! Jā/nē? Kokā ir mitrums un tas absorbē papildus mitrumu no gaisa! Latvijā vidējais ārgaisa mitrums ir 84%. Jā/nē? Kas notiek koka saskarsmes vietā ar aukstu materiālu? K O N D E N S Ā T S! Tas notiek lēnām, bet notiek un te ruberoīds – jauns vai vecs tev nepalīdz. Arī ķīmija reiz izbeidzās. Pamats ir aukstuma tiltiņš, tātad jāizolē un rubertoīds neder! Ko darīt??? Kā izolēties no aukstuma tiltiņa?

Ja tā prāto tālāk, tad koka dēļu fasāde saskarsmē ar aukstu gaisu arī veido kondensātu un game over, tāpēc labāk to būtu apšūt ar putoplastu. Inovācijās vajag iet līdz galam, neaprobežosimies ar putoplasta starplikām starp betona stabiņu un koka konstrukciju, labāk visu stabiņu taisīt no putoplasta, āmen.

Godmaņa kungs, teorētiski es tev visam piekrītu, bet ar to putuplastu šajā situācijā esi krietni tālu no realitātes.

Pilnīgi pietiek, ja kapilārais mitrums nesūcas koka konstrukcijā caur pamatu - tur pietiek ruberoīds. Tas tavs kondensāts parādās pa retam, periodiski - tas pilnīgi mierīgi var izvēdināties un nav tur nekas jāizolē ar putuplastu.

Es sev māju būvēju jau 7to pilno sezonu, darba pietiek un neslēpšu, ka viss jau ir apnicis. Un, ja kāds manā sētā ienāktu un stātstītu šitās teorētiskās papuldgudrības, ko tur kā vēl papildus jādara, lai teorētiski nodrošinātos pret visiem riskiem - ar domu būvniecības laiku vēl pagarināt uz nenoteiktu laiku... ar sūdainu mietu izdzītu no sētas!

Nolaidies uz zemes.

Un piekrītu te vienam viedoklim, ka māja uz stabiņiem ir pilnīgs štrunts. Saimnieks vēl nesaprot, ka tagad vēl ir iespēja tos iebetonētos stabiņus izravēt un ieliet normālus pamatus un pēctam uztaisīt normālu grīdu uz grunts. Tas tikai tagad liekās, ka ērtāk un vienkāršāk uzbūvēt ēku uz stabiņiem. Ka sāks tur siltināt un bakstīties ar visādiem peņu sietiem un sildkabeļiem, tad tik sāks apjaust. Bet nu vajag to pieredzīti!