Koka konstrukcijas jāstiprina tikai ar koka tapām, jo skrūvju/naglu sadures vietās ar koku izkrīt kondensāts un rodas paaugstināta vide trupei :)

Labi noraksim tomohaukus ( indiāņiem kara cirvjus)? Piekrītu, ka ne visos gadījumos putuplasts ir panaceja – vienīgi tas uzlabo ēku ekspluatācijas īpašības. Reāli esmu saskāries ar puspagraba tipa autostāvvietu Jūrmalā, gruntsūdens līmenis tieši zem grīdas, kur no ārpuses nesiltinātās betona sienas bija slapjas un visa grīda vienās peļķēs – kāda te auto glabāšana, ne izvēdināt (projektētāju kļūda). Tāpat var pieminēt sētas ar platu dēļu (pie 10cm) apšuvumu, kur trupē tieši vertikālās neizvēdināmās sadurvietas (dēlis-lata). Tapēc izmest putuplastus no būvniecības vispār?
Taču Tavu (Jampadrača) doma par stabveida pamatiem. Te es nepiekrītu – ja mēs vēlamies savus līdzekļus ēkas būvniecībai izmantot sakarīgi – tas ir izmantojot būvmākslu ar cilvēces uzkrāto zināšanu bagāžu, tad kad apguvu tādu disciplīnu kā ģeoloģija un ēku pamatnes un biju spiests kaut ko aplēst – tas ir ēkas, nācās noticēt par stabveida pamata lietderību – tas ir līdzekļu ekonomiju. Vispār runājot daudzām ēkām uz smilts pamatnes, kā tādi pamati vispār nebūtu nepieciešami, ja nebūtu iespējamie nokrišņu izskalojumi un kapilārā uzsūce vai caursalšana. Senči taču guļbūves lika uz četriem akmeņiem – akmeņi vajadzīgi, lai varētu nomainīt 1. vainagu.

.... Nav sliktu celtniecības materiālu, ir tikai to nepareiza pielietošana....?!

Starp koku un metālu, mūri, pamatu ieliek ruberoīda sloksni un ar to pilnīgi pietiek. Nevajag izdomāt divriteni un lieki sadārdzināt būvi.

Lai atdalītu divas nesošās konstrukcijas, kur ir pietiekoši lielas koncentriskas slodzes, parasti lieto gumiju starplikas kā POM u.c., jo viņām ir laba raksturīgā spiedes pretestība. Runa iet, ja jāatdala āra no siltā apjoma konstrukcijām un savienojuma mezglus parasti veido siltumizolācijas slānī. Lai āra apstākļos atdalītu metālu no koka, kur rudeņos, pavasaros uz metāla veidojas kondensāts ieliek pārlocītu ruberoīda sloksni, kas kalpo kā hidroizolācijas materiāls, lai koka sēdvietā neveidotos trupe. Iekštelpās tas nav vajadzīgs, jo metāls neabsorbē sevī mitrumu kā to, piemēram, dara mūris. Uz mūri, jā arī iekštelpās koku atdala ar to pašu pārlocīto rubiķa strēmeli, jomūris var netikai absorbēt, bet viņā ir iekšā arī tehnoloģiskais mitrums it īpaši gāzbetona mūros.

Libau rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Starp koku un metālu, mūri, pamatu ieliek
> ruberoīda sloksni un ar to pilnīgi pietiek.
> Nevajag izdomāt divriteni un lieki sadārdzināt
> būvi.

Savam vējtverim ar lentas pamatu kā hidroizolāciju zem vainaga uzliku Finfoam FL300 20mm ekstrudēto. Nopirku 4 loksnes par kādiem 9 EUR.
Ruberoīda rullis maksātu 18 EUR, tieši 2x dārgāk..., pārpalikums putekļotos garāžā.

pašdarbnieks rakstīja:
-------------------------------------------------------
> lieto gumiju starplikas kā POM u.c., jo viņām ir
> laba raksturīgā spiedes pretestība.

Vai varētu sīkāk par šo POM, kas tas ir?

Ja šeit normāli darbotos arhīva meklētājs, tad varētu atrast, ka ne vienu reizi vien ir pieminēts variants par ekstrudētā putuplasta pielietošanu guļbūvēs, lai pasargātu apakšējo vainagu no bojāšanās kondensāta dēļ. Var jau ieņirgt, bet variants ir dzīvotspējīgs. Alternatīvie varianti bija apakšējais vainags no ozolkoka, spiedienimpregnēts vainags vai tāda paša spiedienimpregnēta starplika, vai mitrumisturīga saplākšņa starplika. Vai nu tīri kāds ņemtos un no brīva prāta mēģinātu cīnīties ar problēmām, kuras neeksistē? Neredzu lielu starpību kritisko vietu izmēra ziņā, tas varbūt situāciju vēl saasina. Vispār jau neesmu redzējis nevienu būvi, kura uzcelta bez jebkādām problēmām, lai arī cik mēģinātu novērst iespējamos riskus. Būvniecība vienkārši ir tāda padarīšana, kuras sastāvdaļu kombinācijas nav akmenī iecirstas, jo mainās dēļ pieredzes, likumdošanas, materiālu attīstības un sortimenta maiņas, taisnām vai līkām rokām, utt.. Tātad riskus iespējams tikai samazināt, nevis novērst pavisam. Katram ar savām šaizītēm nāksies cīnīties pašam. Vai arī samaksāt.

Nav jau tā, ka nebūtu risinājumu, ja par konkrētām prpoblēmām domā pirms būvniecības uzsākšanas – tas ir vismaz skiču līmenī skaidri mezgla risinājumi un tie var būt pietiekoši vienkārši un lēti. Vienīgais tas, ka nākot “pēdiņās” jauniem materiāliem – celtniecības plastikātiem daudzkur mainās prioritātes – tās pašas inženierkomunikācijas – kur palicis metāls – radiatori pazūd ar silto grīdu izveidi, atliek vēdsistēmas un atsevišķas ar ūdeni saistītas lietas - krāni, spiedien tvertnes un varbūt metāls vieglajās starpsienās. Nu un vēl jumtu parodija – skārds – nezinkapēc turās, te dzīvojamām ēkām labāki betona vai māla dakstiņi – tikai tapēc ka vieglāk ieklājamas? Tāpat pamatos – lentveida pamatam var radīt karotes kakliņa efektu – jo betona stiprība 300...400kg/cm2 pilnīgi ļauj 30...40cm lentā iebetnēt to pašu piesaukto polistirolu 25..35cm platumā – kakliņā atstājot 5cm strēmeli, kur 5*100cm ~500cm2*300kg/cm2 ~150T.. tas pamata lentā divos tekošajos metros ļauj uzņemt ēkas svaru 300T vai vairāk un izslēgt aukstuma tiltiņa pārnesi.

Jūs, kungi liekat vienā maisā stabiņu pamatus ar viscaur vēdināmu apakšu un lentveida pamatus, bez vēdināšanas iespējām.