Didzimp-dzīvojot štatos,ziņu pārraidē rādīja to,kas palicis pāri no noliktavas,kad tam pāri "gāja"vējiņš-no ēkas palikuši tikai ēkas fragmenti.Pats interesantākais Didzi tas,ka ēka bija būvēta no keramzīta blokiem!Droši vien štruntīgi bloki!Arī lielās "fūres"(mašīnas) ir štruntīgas-tās visas uz mutes!Mūsējās gan labas-tās turās uz ratiem!

Nu varat pasmieties par maniem konservatīvajiem uzskatiem. Es tak nesaku, ka nav iepējams iztaisīt līmētas sijas, bet paskaidrojiet man, ar ko tās ir labākas par klasiskām koka sijām. Tas, ka parastas koka sijas var sagriezties ir tikai steigas jautājums, jo celtniecībā netiek izmantoti sausi kokmateriāli. Arī garas sijas ar lentzāģi mūsdienās nav nekādu problemu izzāģēt. Nu nesanāks tās līmētās lētākas par dabīgā koka sijām. Kur tad ir labums?

zigisf Wrote:
-------------------------------------------------------
> Arī taisnība! Un tās OSB sijas, ja nemaldos,
> arī maksā dārgāk kā koks. Tādēļ arī
> jautāju, jo - parasti ja cena ir gana augsta, tad
> prece arī ir kvalitatīvāka (vismaz
> būvniecībā). Bet tad jautājums vēl par koka
> brusām-sijām. Cik te dabūju noskaidrot, svaigas
> brusas maksā ap 130,- Ls/m3 Bet sijām taču
> vajag žāvētas brusas. Cik maksā jau gatavi
> siju materiāli (izzāģēti, izžāvēti), kur
> tos var nopirkt, un - ja nevar, kur var žāvēt?


Līmētās koka brusas, varu jums tās piedāvāt. Kam ir interese zvanat vai suutat ziņu uz e-mail, jo ātrāk jo labāk,tāpēc ka brusas neražoju. Pārdodot zemi, ar pircēju sarunājām, ka vinjs man dos līmētās brusas,bet šobrīd esmu pārdomājis savus plānus. Tāpēc pārdodu!! Tākā daudzums ir ierobežots - pāris kubi. Sīkāku informāciju sniegšu pa telefonu. Brusas garumi ir 6,20m. Mans tel.nr. ir 29109854

Par līmētām konstrukcijām. Atļausimies pasapņot! Ja es teiksim gribu veidot redzamas koka sijas, kas no apakšas veid S vai C burtu. Ja es telpu gribu pārsegt ar koka velvi, kur liekuma radiuss 6m un laidums 8m. Jā to visu noteikti var sastiprināt no masīvkoka elementu detaļām, bet..
Pasaule bez pasakām..raganām un vēlmes dzīvot savādāk nekā kaimiņš taču pastāvēt nevar. Cik atceros, tad Amerikā ~1940 gadu viens miljonārs..Forbs..Horbs uzbūvēja pasažieru lidmašīnu par nieka 40 miljoniem dolāru pilnībā no koka, izņemot motoru, tā vienreiz pat gaisā pacēlās.

Līmētas koka konstrukcijas jebkurā gadījumā ir izturīgākas par masīvkoku. Masīvkokam visas šķiedras iet vienā virzienā, bet salīmētam tās iet dažā'dos virzienos, līdz ar to stiprība labāka, un nebūs vērpšanās vai deformācijas. Armējot betonu taču arī liek armatūras sietu, nevis visu vienā virzienā. Kāpēc galdniecībā izmanto tikai līmētu koku? (masīvkoka mēbeles nav nopietni). Līmētu taisa ne jau tāpēc, ka lētāk, tieši otrādi - dārgāk, bet izturīgāk.

Varbūt kautkur iespējams apskatīt līmētu koku, kurš vismaz 10 gadus izturējis atmosfēras apstākļus?

vai te ir maisaimnieču forums? kāda vella pēc sijām vajag šķiedras vairākos virzienos. aaaa, tu no būvmehānikas kaut ko jēdz?

Labrīt, līmēts koks nav paredzēts atmosfēras apstākļiem - līmētas koka konstrukcijas tiek lietotas pārsvarā iekštelpās, brusas un mājas konstruktīvie elementi netiek pakļauti atmosfēras iedarbībai. Ja kas, jaunajā Latvijas Finiera ražotnē visas milzīgās statnes, tipa kolonnas ir taisītas no līmēta koka, tāpat visa jumta konstrukcija, pie mums gan tādus brīnumus neražo esot vestas no Somijas vai Zviedrijas, neatceros. Ja kas, tas jaunais gājēju tiltiņš pāri Jūrmalas šosejai ir taisīts no līmēta koka - Lietuvā, aizbrauc un apskaties.
Slēpes, ja kas, tika ražotas no līmēta koka un tika dzītas pa sniegu un ūdeni. Man vēl tagad mājās stāv pad. laika koka līmētās slēpes - kā jaunas, lai gan ir tikušas intensīvi lietotas. Nevajag traumatizēties no idejas, ka līmēts koks ir finiera gabals, kas lietū jau pēc nedēļas ir pa galam. Modernās līmēta koka konstrukcijās tiek lietotas mitrumizturīgas līmes. Pēc 10 gadiem tas koks būs sapuvis, bet līme būs kā jauna.

Es domāju, ka noteikti uz planētas Zemes ir vietas, kur lietus labi ja reizi gadā līst. Te droši var izmantot līmētas koka konstrukcijas, ja vien nav citi, piemēram ugunsdrošības apsvērumi.
Un, ja kas tad savulaik taisīja tiltus no kokiem, kuriem uzlika jumtu, tātad arī pie mums tādu varētu izmantot.

Aiz okeāna vēl tagad tilti ar jumtiem esot sastopami:
[guelph.ca]
[z.about.com]

aaaa - arguments par slēpēm ir labs, bet tās manuprāt glābj:
1) finiera plānums (plānam kokam nav spēka rauties nost). Kad vasarā mēģināju tikt pie koka loga, grūti atrastais galdnieks, kas vispār bija ar mieru taisīt vienu logu, kautkur no kaimiņa kūtsaugšas gan sadabūja žāvētus dēļus priekš rāmjiem, bet pietiekami lielu priekš kārbas nebija un tie tika gareniski līmēti no 3 daļām. Baidos, ka pēc gadiem kārba varētu dalīties tieši pa līmējumiem.
2) neslēpošana slapjdraņķos vai vismaz slapināšanas īslaicība. Paskatieties, kas noticis ar Ārgaļa laikā taisītajiem "ūdensizturīgā" (tumši brūnā) finiera soliņiem pie Bastejkalna.

Mana prātuļošana gan nenozīmē, ka es principā noliegtu dažādu līmētu materiālu tipa:
[www.calforests.org]
pielietojamību ;)