Tā, tagad sapratu - ar silto grīdu es domāju nosiltinātu grīdu-pamatu t.i zem plātnes un tās sānos būs siltinājums - putupolistirols! Es neesmu paredzējis iebūvēt apkures sistēmu grīdā vai pamatā.
Vai pie šādas sistēmas risinājums varētu būt ok?


Virs plātnes paredzēts mūrēt virspamatu no FIBO pamatu blokiem, taču ar tiem ir problēmas (nevar dabūt nelielos daudzumos). Varbūt varētu ko ieteikt šāda virspamata mūrēšanai FIBO vietā?

Jā iznāca drusciņ riņķa dancis ap terminu 'siltā grīda'. Principā jau grīdas konstrukcija no tā, kādus materiālus jūs tajā izmantojat siltāka nekļūs. Vienīgi sākot sildīt telpu, atkarībā no grīdas konstrukcijas mainās laiks, kurā šī konstrukcija -grīda uzsils. Piemēram līdzīgi tējkannai -tukšai vai pilnai.
Par pamatiem. Ja pamatu plātne nav iedziļināta gruntī, tad pie šādiem apstākļiem ēkai turpmāk ļoti sarežģīti būs veikt pazemes komunikāciju pieslēgumus, jo tie atradīsies zem pamatiem. Un kā zināms, tad uzirdinājumi zem pamatiem ļauj būvei sasvērties, jo arī grumts mehānikā darbojas vienkāršā fizika, kur ēkas svars no vienas puses cenšas nonākt līdzsvarā ar grunts pretspiedienu. Tikai diemžēl grunts pretspiediens ir komplicēta padarīšana. Tā ēkas ziemeļu pusē martā grunts vēl būs sasalusi, kamēr dienvidu pusē atkususi. Ja dienvidu pusē notiks izskalošana vai erozija, tad ēka varēs sasvērties. Tās gan sliktākās prognozes.
Par konstrukciju. 8cm betona ir reāls skaitlis, kur izmantojamo šķembu lielums tajā nepārsniedz 2,5cm. Ja tajā zem sienas ieliek sietu, tad zem sienas esošā pamata platumu var pielīdzīnāt sienas biezums +16cm+ sieta ietekme leļaujot betonam stiepties ~30cm. Tātad pēdas platums tuvināti tuvojas ~60cm. Tas ir vairāk kā pietiekoši vienstāva karkasa ēkas sienas svara uztverei.
Virspamatu varat iebetonēt no keramzītbetona, veidņos ievietojot to pašu polistirolu.

Sveiks visiem
Mums ir koka paneļa maja.
Mums vajag inženieris, kurs var projektet un apreķināt mums plātņveida pamati
Steidzīgi
20282823

Labdien! Nedaudz pacelšu vecu tēmu.
Izlasīju krustu šķērsu, arī youtubi izskatīju, bet viena doma nav skaidra - kā jums šķiet - vai plātņveida pamatu putuplasts arī pēc 50 un 70 gadiem pildīs savas funkcijas tikpat labi kā ēkas uzcelšanas brīdī? Riski, kas man nāk prātā, ir sekojoši – zem putuplasta būs izvadītas kanalizācijas caurules – ja putuplasts sasēžas, kur paliks “ liekā caurule” ? kā arī siltumizolācija – teorētiski salīdzinoši lēti pie vajadzības varētu atjaunot perimetra siltinājumu apkārt mājai un pamatu plāksnei, bet ja putuplasts zaudē savas īpašības, grīdas temperatūra, kas vienāda ar apakšā esošo zemes temperatūru man nebūs pa prātam 
Ja tas maina lietas būtību, plānots celt 1 stāva ~ 130m2 ēku no 30-37cm gāzbetona + 15cm vates, ar dakstiņu jumtu.
Paldies par atbildēm!

Pēc 70 gadiem TAS Jūs vairs neinteresēs! Pasaule būs cita. Citas vērtības un problēmas...

Pirms 100 gadiem un agrāk cēla mājas, kas bija domātas kalpot gadsimtiem ilgi, mūsdienu industrializācijas laikmetā normāls ēkas kalpošanas laiks nepārsniedz 30 gadus. Pēc tam jauc nost un būvē atbilstošu laikmetam, bet iepriekšējais īpašnieks jau pārcēlies citur.

Es par šo disutēju ar kaimiņu, kam 7 gadus veca māja, būvēta pēc labākajiem senču kanoniem, kur pamati izturēti gadu... un tā pat saplaisājuši
Un man pa gadu uzblieza visu :)

Daļai cilvēku laikam liekas, ka visi citi attīstās, tikai celtnieki nē. Pirms 100 gadiem Burj Dubaj nebūvēja, jo vnk negribēja. :) Nevis nemācēja vairāk par 5 stāviem salipināt

Šaubos vai ekstrudētais puķiks vizpār sēdīsies .

Aigaram...? Nepieciešamību pamatos izmantot plātni nosaka pamatnes grunts apstākļi - dūņainas mitras smalkas plūstošas smiltis vai citi sarežģīti apstākļi. Manā izpratnē nav prāta darbs kapitāli būvējamai ziemas mājai sevi aprpbežot ar tālākā nākotnes iespējām - piemēram mainīt sanitāro telpu iekārtojumu vai virtuvē pārnest izlietni uz citu vietu. Praksē pierādīts, ka lētākais variants mazstāvu ēkām ir stabveida pamati ar vainagsiju uz tiem.

jtdesign Wrote:
-------------------------------------------------------
> mūsdienu
> industrializācijas laikmetā normāls ēkas
> kalpošanas laiks nepārsniedz 30 gadus. Pēc tam
> jauc nost un būvē atbilstošu laikmetam, bet
> iepriekšējais īpašnieks jau pārcēlies citur.

Diezgan dīvaini skan no arhitekta šāds apgalvojums attiecībā uz privātmāju, neesmu sastapis cilvēku, kurš ar šādu pieeju būvētu sev ēku. Pat daudzām precēm aprēķinātais tehniski-ekonomiskai kalpošanas laiks ir virs 30 gadem.
Kurš iegulda 100K uz 30 gadiem objektā, kas nenes peļņu un nebūs likvīds, pieņemot, ka realizācijas cena būs, labākajā gadījumā, zemes cenas vērtībā? Cita runa ja objekts ir investīcija, kas sevi atpelna un atnesīs peļņu, piemēram, izīrējot vai objekts ir industriāls.
P.S. Atvainojos par OFFtopiku