Plātņveida pamati Skandināvijā faktiski ir vienīgas pamatu veids, kuru izmanto mūsdienās.
Jo:
1. tie nodrošina labāku siltumizolāciju, nav siltuma zudumu caur pamatu pēdām
2. vienkāršāk ierīkojami, nav jāsatraucas par grunti apakšā - liec kaut kūdrā
3. nekad un neko nevar sals izcilāt. Zem plāntes nekad neas nesasalst, nav jārokas 1.2m dziļumā
4. tie ir lētāki kā lentveida pamati + betonētas (siltās) grīdas. Kopējais betona un armatūras apjoms ir mazāks
5. ja kas, tad arī Rīgā zinātņu akadēijas ēkai ir plātņveida pamati

Estira - tu tos punktus pats izprātoju jeb tev ir praktiska pieredze ar šīm plāksnēm.

Man pieredze nav, bet skatoties uz tiem 1-4 gandrīz nevienam negribas piekrist.

Hm - pastāsti par savu bio pārsūknētavu detalizētāk lūdzu!

Cik tev tālu grāvis, pa kurieni iet šļauka no pārsūknētavas? Pa virsu zemei ierakta!? Vai nav problēmas bijušas ziemā?

Gribēju arī apjautāties vai pašam lielajam biobundulim vāks ir siltināts?

ESTIRA k-gam ... jā zinātņu akadeēmijai vai sākotnēji kolhoznieku namam ir plātņveida pamati (pie tiem daļēji, arhitektūras prakses laikā kopā ar baltkrievu sieviešu betonētāju brigādi piedalījās mans tēvs), taču jāsaka, ka to noteica tas, ka augsceltnes būvei ir tik liels svars, ka slodzes pārdalei vajag izmantot visu apbūves laukumu. Bet salīdzināt ar mazstāvu apbūvi!
Skandināvijā, cik saprotu grāvi izrakt zemē ir pagrūti - visur akmeņi un klintis. Līdz ar to plātne - loģisks risinājums, jo patiešām izrakties akmeņos pamatu lentei būs ievērojami dārgāk.
Jā, kanalizāciju var pārsūknēt. Taču tad tu mīļais cilvēk esi piesaistīts drošai elektroapgādei un iespējams pat strāvas ģenerātoriem. Ja būvē jaunu ēku, vai šis problēmas vajadzīgas? Lābāk plānot uzreiz tā, lai ēkas sistēmas darbotos maksimāli neatkarīgi no elektroapgādes - tātad vismaz malku kurināma plīts vai kamīns, āra ateja ar kasti, aka vai lietus savākšanas tvertnes... Zinu jaunos projektus, kur viss ir uz elektrības - cilvēks elektropārrāvuma dēļ vētras laikā pat glāzi ūdens nevarēja uzsildīt!
Un pamatu plātne neļauj pēc gadiem pārbīdīt ūdenim piesaistītās ierīces jo " tempora mutantur, et nos mutantur in illes"

+ vēl no granīta klints pamatīgi nāk laukā radons un visvienkāršāk pret to cīnieties ar pamatu plātni un dažādām izolācijām zem tās ...

Vilni:
No bio līdz pārsūknētavai kādi 50 m pašteces. Grāvis no pārsūknētavas kādi 3-4 m. Beigu šļauka ierakta ar slīpumu uz augšu uz grāvja pusi, gals gaisā grāvjmalā. Normāli ekspluatēta tikai pēdējo ziemu, kas bija "maiga". Ceru, ka problēmu nebūs arī bargākās ziemās, jo tā šļauka stāv tukša un piepildās ar švunku tikai sūknim strādājot uz dažām sekundēm. Pārpalikumi iztek grāvī vai ietek atpakaļ pazemes pārsūknētavā.

Plātnei ir labāka siltumizolācija nekā lentai, jo lentai tās vienkārši nav.
Kubatūra betonam sanāk krietni mazāka nekā lentai.
Siltuminerce pastāvīgi apdzīvojamai mājai ir viennozīmīgi liels pluss.

Taču ir arī trūkumi, ja māja nav taisnstūris, bet ir arhitektoniski sarežģīta ar ievirzījumiem/izvirzījumiem (piemēram lievenim), tad gadās, ka to var norealizēt tikai ar lentu. Šī iemesla dēļ paliku mājai pie lentas, lai gan plātnei izmaksas sanāca 3x zemākas. Savukārt pirtij ielēju plātni, kura kalpo nu jau gadus desmit.

Ir tā saucamā zviedru plātne, kur betons ir 20, max 30cm zem nesošajām sienām un 8-10cm citur. Ja salīdzina ar lentu 1,2-1,5m dziļumā, betona patēriņš plātnei ir krietni mazāks, turklāt, kā te minēja, grīda jau gatava. Lielākās izmaksas ir putupolistirolam.
Pasīvo māju būvē tikai uz plāksnes, kas arī runā par siltumizolāciju.

Es nesaprotu, kas tie par pārbīdāmiem podiem, kurus visu laiku vajag pārvietot?

labs topiks pacēlās, divi klauni kuri nekad mūžā plātni nav redzējuši stāsta, ka viņa ir sūds, jo nezin kas tas ir, galvenais teikt,ka nezin un turpināt kko muldēt :)))
nevar taisīt plātni, jo vajadzēs 150 kubus smilšu :))))
pārbīdāmais pods ir tāds kuru var aiznest uz viesistabu
gaidu turpinājumu :D

Skumji, ka augstākminētais klauns, acīmredzot, nejauši ieklīdis no delfi komentētāju sadaļas aprāva interesantu diskusiju, kura, iespējams, būtu turpinājusies, papildināta ar katra viedokļa argumentiem. Pēc šādām verbālām caurejām drīzāk, ka neradīsies vēlme kādam turpināt diskusiju. Derētu kāds, kurš var sakopt šo.