Mēs savas nabadzības dēļ joprojām dzīvojam patriarhālajā domāšanas pasaulē. Ja turpina viensētas un naturālās saimniecības dzīves veidu, nav ne vainas. Taču mūsdienās (īpaši pēdējos 15-20 gadus) pasaulē valda ātrās patērēšanas vide, dominējošais vairums lietu kalpo labi, ja gadu, pat neskatoties uz to, ka politiski uzspiests garantijas laiks 2 gadi. Klasisks piemērs būtu mūsdienu mobilie telefoni, kādā tempā tos maina un JĀmaina (jo aparāts izbeidzies).

Tāpat arī māja šodien ir vienreizlietojamais produkts - bērni izauga, izlidoja pa savām mājām, vecais nams nevienam vairs nav vajadzīgs (kā čemodāns bez roktura), jo arī pašam ērtāk pārvākties uz minimiteklīti.

70-80-ajos gados saceltie mikrorajoni būtu masveidā jājauc nost būvējot to vietā mūsdienīgākus mitekļus, tomēr vietējā trūcība to nepieļauj pat neskatoties uz to, ka ekonomiski tā ir daudz saprātīgāk (tagad siltinām, mainām trubas, remontējam jumtus utt. - nelietderīgi tērējam resursus).

Taisnība jau ir, bet mani samulsināja ekspluatācijas laiks līdz 30 gadiem.
Pie šiem nosacījumiem būvēšana sev var nebūt aktuāla, jo īrējot mitekli tā pati nauda +/- sanāk.
Bet paliek mobilitāte.

Nu gan, kurš tad māju būvē uz pāris gadiem?

Liels paldies par atbildēm, kungi!

Par tēmu - kā reizi brīvdienās ir paredzēts noskaidrot zemes sastāvu, līdz 1.5 metra dziļumam ar urbi. Tas arī varētu būt aptuvenais gruntsūdens līmenis, spriežot pēc apkārtnē esošajiem meliorācijas grāvjiem.
Plātņveida pamats sainteresēja tāpēc, ka sanāk visnotaļ kvalitatīvš pamatu siltinājums, kā arī ir ērti savilkt ūdens pievadus pa māju - uz šo negribās iziet uz kompromisiem - virtuve ir ieplānota vienā stūrī, WC citur, vannasistaba un "katlu telpa" vēl citur. Neesmu vēl ticis līdz arhitektam, ja kādam ir kas iesakāms, būšu priecīgs uzklausīt.

Par offtopiku - šī man būs 2. māja ko būvēju, un kāda 7. dzīvesvieta kopumā; es diezgan labi zinu ko gribu tagad, un kas man būs ērti/nepieciešams vecumdienās. Kā arī beidzot esmu iegādājies zemi, kas man ļoti patīk. Tā visa rezultātā es ļoti ceru, ka patreiz uzceltā māja man būs aktuālāka uz ilgāku laiku kā 30 gadiem, kā arī pilnīgi atbalstu jau iepriekš izteikto domu, ka ir nesaimnieciski ieguldīt ~ 100k uz 30 gadiem. Būšu kā reizi beidzis maksāt krītu :)
Pavasarī biju pie angļu draugiem Anglijā, kas jau 3. paaudzē dzīvo 270 gadus vecā sarkano ķieģeļu privātmājā. Tur varēja saprast, ka tā ir vērtība, kas ar laiku tikai aug, un dod to īsto "māju sajūtu".
Laikam neesmu tāds parastais patērētājs :)

Īsti nesaprotu domu par to, ka plātņveida pamatiem būtu labāka izolācija un ka vieglāk caurules savilkt?
Ja lej pie mums ierasto klasisko lentu un pa vertikāli betonējot ielaiž putuplastu, pēc tam saliek grīdu siltinājumu, caurules un lej silto grīdu, tad manuprāt rezultāts būs ļoti labs. Kur tur plātnes priekšrocība??
Plātne pēc manām domām sanāk dārgāk un kas notiek ar silto grīdu plātnē?
Plātne man šķiet tiek izmantota pamatā vājai zemei, tur arī tās pluss.

Aigar...am. Raugi, ja tu runā par 1.5m dziļiem PATSTĀVĪGIEM virsmas ūdeņiem, tad nopietnai dzīvojamai ēkai būtiska kanalizācijas nozīme. Tātad bioloģiskās kanalizācijas tvertne jānovieto tādā augstumā, lai no tās izplūstošie ūdeņi nonāktu minētajos meljorācijas grāvjos. Tas nosaka augstāko pieslēguma punktu. Nu jā var jau visu pārsūknēt!
No šada skata punkta ēkas 1.stāva līmenim varbūt jābūt savi 60...80cm virs esošas planētās pamatnes. Tad, kāda plātne - tev zeme vien jāpieved savi 100...150m3.

Savulaik, kad rēķināju, man plātņveida pamats sanāca 3x lētāks par pamatu lentu. Turklāt grīdu mūsdienās jau tāpat lielākajā daļā gadījumu betonē - tad vispār sanāk divi zaķi ar vienu šāvienu. Un siltumizolācija plātnei pilnīgi droši sanāk labāka nekā lentai, tāpēc jau ziemeļu zemēs arī plātne ir tik populāra.

Skandināvijā pamatu plātnei ir pavisam citi argumenti kā "Lētums" ...
pie mums pamatus vēlams iebūvēt zem sasaluma dziļuma un tad sākas problēmas ar to plātni ja nav paredzēts pagrabs ...

Nu par lētumu man rodas reālas šaubas.
Piemēram - 100m2 platība.
Plātnei vajadzētu no apakšas un sāniem 15cm putuplastu. Visa plātne paņem lielākus kubus ar betonu, vajag jūtami vairāk armatūru. Kā tādā ierīko silto grīdu, es nemaz īsti nezinu, varēt noteikti var, bet vai tas ir tik vienkārši kā lejot atsevišķos klasiskos klucīšos, kuri atdalīti un veido siltuma zonas. Bez tam ja visu plātni silda, tad inerce ir bezdievīgi liela - tā vienā dienā nemaz uzsildīt nav iespējams. Ja plātnei pa virsu atsevišķi liek atdalītu silto grīdu, tad tas ir neracionālākais pasākums kādu vien var izdomāt.

aigar: šogad ūdens līmenis grāvjos un zemē mazāks kā citus gadus (nokrišņi zem normas visu gadu) vismaz manā pieRīgā.

Ivar: bio kanalizāciju var ar pašteci tecināt hermētiskā plastmasas mucā- pārsūknētavā, un no tās ar pludiņpumpi, kad sakrājas, izspļaut grāvī. Man tā ir un nav ne vainas, ja ir 220 V.