Regina Wrote:
-------------------------------------------------------
> Mūsu izvēle ir mūrēta virtuves plīts,bet jautājums kur var nopirkt baltus plīts podiņus?

Arī ir interese par podiņu krāsnīm, ja kādam ir info meistariem, kas to var uzmūrēt, lūdzu uzrakstiet! Skatījos tas kamina.lv piedāvā zviedru podiņu krāsnis, bet lētākā no tām ar montāžu ir 3500 Ls, liekas baigais cipars.

Mūsdienu krāsnīm tie podiņi ir tikai nevajadzīgs sadārdzinājums(100%),bet sadedzināt kurināmo superaugstā temp., un saņemt siltumu vairāku dienu laikā remdena starojuma veidā ir komforta, mājīguma un ērtības kalngals cilvēkam, kurš neizmanto apkalpojošo personālu.Pārdesmit min. malkas ielādei un aizmirsti.Nevajag ne elektrību, ne siltumaģentus, ne cirk.sūkņus, ne apkalpošanu, ne garantiju, ne automātiku.
To parikti būtu jāsauc par centrālo pašuzsildošo lielas masas siltumkondensātoru, ar superaugstas temp. sadegšanas kameru un lielas virsmas dūmgāzu vadiem - siltummaiņiem ar reģenerātoru.Podiņu krāsnis ir piemērotas pilīm, kur nav zināms kurās istabās cilvēki kad atradīsies, un vajadzīgs vizuālais noformējums.Privātmājā ir divi režīmi- ar vai bez ciemiņiem;- jāatver, jāaizver gaisa vads.Pašam šim siltumkondensātoram ar maksimālu masu visloģiskāk ir atrasties pagrabā, jo siltums iet uz augšu, kā daļējai saunas sastāvdaļai, kura tad arī ir klāta ar dekortīvajām flīzēm, bet ne ar podiņiem.
Sadedzinot superaugstā temp. ietaupām 50% kurināmā, kā arī varam izmantot vislētāko,nekvalitatīvāko malku.Pēdējā laikā kvalitatīvas malkas cena līdzvērtīga sildīšanai ar elektrību.
Kādas ir Jūsu domas ,pieredze, secinājumi, vērojumi šajā kontekstā?

Kādas ir Jūsu domas ,pieredze, secinājumi, vērojumi šajā kontekstā?..no amatnieks (87.110.3.---)Datums: 30/04/2007 10:01
Par to apkures filozofiju. Apkure - cilvēkam vai mājai. Tādā izpratnē jebkura centrālapkure vērsta uz mājas apsildīšanu, jo viens apkures katls un šodien to aprīkojam bezgala smalkām regulēšanas iespējām. Lai samazinātu sistēmas ierīkošanas izdevumus nodrošinam ar cirkulācijas sūkņiem uz elektrību, lai samazinātu katla izmaksas to nodrošinam ar gāzveida kurināmo. Jā tas taupa laiku, kam un cik?
Tā krāsns kurināšanas vietā un malkas gatavošanas laikā skolotājs 8 darba stundu dienu pārvērtīs par 12 stundām, šoferis brauks ar mašīnu 16 stundas diennaktī un tā tālāk. Ar savu 'tiešo'fizisko vai garīgo valsts vai privātfirmas darbu mēs strādājam virsstundas bojājot veselību, lai tikai varētu atmaksāt dārgo apkuri mājas sasildīšanai kurā nav laiks dzīvot.

Par podiņu pielietojumu krāsnīs var stridēties. Podiņu parasti pilda ar veciem jumta kārniņiem, vai vēl labāk ar šamota plāksnēm. Līdz ar to podiņi dod vēl papildus siltuma akumulāciju un izlīdzina temperatūru telpā. Flīzes ir tikai smukumam un tās ir ļoti grūti(praktiski neiespējami) stabili nostiprināt pie māla ķieģeļu sildvirsmas. Labāk tomēr, ka krāsns ir atsevišķa uz dažām istabām. Apkure ar silto gaisu kādreiz tika pielietota pilīs, bet tad krāsns pagrabā jākurina visu laiku un mēs atkal nonākam pie tā paša centrālapkures principa. Krāsni toties, konkrētā istabā kurā dzīvo, izkurini un aizmirsti kurināšanas lietas uz vienu -divām dienām. Pats kurināšanas proces taču arī ir elementārs- saliec malku kurtuvē, aizdedzini un pēc laika aiztaisi šīberi. Galīgi nav jāpārvēršās par kurināšanas vergu. Jā, malkas gatavošana ir darbietilpīgs un smags fizisks darbs, bet uz to var paskatīties arī no citas puses. Var gulēt gultā, dzert aliņus, priecāties par gāzes apkuri, kurai pirksts nav jāliek klāt un audzēt tauciņus. Pēc pāris gadiem aluspuncītis ir izaudzis tik liels, ka vairs kurpes nevar aizšņorēt un jāsāk štukot par kādu treniņzāles apmeklēšanu. Treniņzālē, jau, par savu naudiņu, var atkal tos tauciņus nodzīt, tikai kur tad laika un naudas ekonomija uz apkuri? Varbūt tos tauciņus var nodzīt malciņu zāģējot,skaldot un veicot citus saimniecības darbus. Cilvēks tā iekārtots, ka viņam ir vajadzīga fiziska slodze un gala rezultātā vai nu strādā mājas darbus, vai ej uz trenažieru zāli, tā kā tā laiks fiziskajai slodzei jāatvēl.

Man liekas , ka šāds kolokvijs ir ideāla atbilde uz cilvēka uzdotu jautājumu.Piln
īgi piekrītu Brinkmaņa k-gam, ka mums jārūpējas par savām, nevis ražotāju interesēm.
Nav ko gaidīt, ka kāda liela firma sāks reklamēt lielu augstu mūrētu kurtuvi,kurā var salikt uzreiz visu porciju malkas un ar siltumizolāciju, lai sasniegtu superaugstu temp.,un kura ir karsta līdz nākošajai kurināšanai,lielu siltummūra tilpumu ar reģenerātoru, u.t.t., jo vietējais meistars, kuram to uzticētu izgatavot, turpmāk mierīgi iztiktu bez šās firmas starpniecības, jo visi nepieciešamie materiāli ir mums tepat uz vietas par lētu naudu.Nu nevarēs viņi tur neko nopelnīt.

Bet par augšminēto metāla kurtuves un mūrīša apvienošanu.Tur ir daudz pretrunu.Ja gribam lai metāla kurtuve strauji atdod siltumu gaisam, tad lietojam neizoderētu, no kuras savukārt izplūdīs samērā zemas temp. dūmgāzes, kuras atstās kondensātu mūrītī,pietam grūti sagaidīt normālas vilkmes parādīšanos.Tieši stipra vilkme uztur kautcik pusnormālu sadegšanu šajās "vēsajās" kurtuvēs,izraisot pa spraugu ieplūstošā gais cirkulāciju.Pirmā brīža siltuma panākšanai, šīs kurtuves ir vispiemērotākās un visefektīgākās, laižot dūmus tieši skurstenī.Taču neekonomiskas, nekomfortablas, neveselīgas un bīstamas.Ja zinām ka būsim mājā vairākas dienas, jākurina lielā krāsns.Vajadzīgas abas krāsnis.Lētumam.Lētumam noderēs arī Latvijā pašu ražots gaisa siltumsūknītis plus grādu temperatūrām.

Par krāsnīm un to ierīkošanas filozofiju.
Manā izpratnē mājas dzīvojamo telpu apsildes sistēma varētu izskatīties šādi.
Telpā, kur mēs aktīvi darbojamies atgriežoties pēcpusdienā no darba jāveido apkure izmantojot ķeta kurtuvi ar stiklotām durvīm. Taču ķeta kurtuve jāiemūrē masīvā 12..18cm pilno māla ķieģeļu oderējumā, tas ir redzamas durvis un 'plika'krāsns apakša. Tātad iekurinot krāsni telpu tieši sildīs caur stiklu izplūstošās radiācija un netieši krāsns apakša. Ķieģeļu oderējums sargā ķetu no pārmērīgas nevienmērīgas uzkaršanas un nodrošina kurtuves apjoma ilgdegšanas procesam nepieciešamo siltumu vēlāk, kad gaisa padeve tiek samazināta kvēlošanas režīmam.
Karstās dūmgāzes var izplūst divejādi. Pirmā ir tieši dūmenī ar aizvaru vai aizbīdni krāsns augšpusē pie griestiem. Otrā ir apsildes režīms, kur dūmgāzes tiek ievadītas ķieģeļos mūrētā sildmūrī, kam eju vai rovju garums nedrīkst pārsniegt 10..12m. Dūmgāzes skurstenī no sildmūra ieplūst pie grīdas. Sildmūrim aizvara nav. Tātad aizvara lomu sildmūrim nodrošina ķeta kurtuves aizvars un nav jāuztraucas, ja augšējais aizvars tiek aizvērts pārāk ātri. Te tvana gāzēm ir ceļš caur sildmūri.
Sildmūri vēlams izbūvēt guļamistabā, masīvos 12cm ķieģeļos, tas uzsilst pēc 4..5 krāsns kurināšanas stundām, bet ar savu masivitāti nodrošinās guļamistabās vienmērīgu temperatūru.
Principā sildmūrī var iestrādāt arī metāla cauruli, caur kuru izmantojot ventilātoru var nodrošināt citas nelielas telpas gaisa apsildi.

diezgan veca tēma, bet tomēr.
Te izskanēja doma par šo kombināciju - čuguna krāsniņa+sildmūris.
Tieši šāda doma ir arī man šobrīd - vecās virtuves plīts vietā (tur nekas nebija glābjams) ielikt čuguna krāsniņu, kuras karstumu laiž iekšā mūrītī, kur bija pieslēgta plīts.
Tikai tagad jautājums vai čuguna krāsniņas nedos pārāk zemu t-ru un mūrīts neaizaugs un nesils ?

Jotuliem instrukcijā rakstīts - izejā 300 C. Bet pēc konsultācijas ar tirgoņiem izrādās tā ir t-ra pie max jaudas. Parasti, mēreni kurinot, tā t-ra ir ap 80 C.

Varbūt te ir jāskatās čuguna krāsniņas, kuras dod ārā karstāku arī pie mērenas kurināšanas ?

Vai arī tās ir visas vienādas un to kurināšanu vienkārši jādara aktīvāku, padodot vairāk gaisu krāsniņai ?

Iespējams ir kādi krāsniņu ražotāji, modeļi ko tieši izvēlēties pieslēgšanai mūrītim ?


paldies

Padoms nederēs esošam mūrim ar virknē slēgtām cukām, bet mūrī ar cuku "paralēlo" slēgumu un īpašiem pārplūdes caurumiem iespējams iegūt PAŠregulējošu caurplūdes (un degšanas intensitātes) režīmu. Aprakstus var atrast krievu saitos un vecās latviešu grāmatās (sk "B" tipa standartkrāsnis).

Vienstāvs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Padoms nederēs esošam mūrim ar virknē
> slēgtām cukām, bet mūrī ar cuku "paralēlo"
> slēgumu un īpašiem pārplūdes caurumiem
> iespējams iegūt PAŠregulējošu caurplūdes (un
> degšanas intensitātes) režīmu. Aprakstus var
> atrast krievu saitos un vecās latviešu
> grāmatās (sk "B" tipa standartkrāsnis).

īsti nesapratu domu - nevar čuguna krāsniņu slēgt mūrim ar virknē slēgtām cukām ? Kādēļ ? Pārāk garš ceļš un uz beigām gāzes būs pārāk atdzisušas ?