Runa jau gāja par virsgaisu. To nu nekadīgi nesanaks padot no āra. Protams, ja krasniņu "smacē" un tur ilgdekšanas režīma, tad kāds tur virsgaiss, bet maris_0102 jau dūmus laiž caur rieri un tad jakurina normali. Re kur piemers krāsniņai ar virsgaisa padevi [www.norvegukamini.lv]
Būtībā jau es te runaju par elementārām lietam degšanas procesā. Katra saimniece, pirms gadiem piecdesmit, zinaja, ka ar pavērtām pelnu durtiņām nepietiek un krāsns durtiņas jatur nedaudz pavērtas, lai gaiss tiek klāt liesmām. Lielakoties modernos apkures katlos ražotājs tas lietas jau paredzējis un saimnieks i nezin, kam visi tie caurumi domāti.
Dzīvot mājā, kura pat krāsns nedeg, jo viss tā nopakots, ka nav nevienas šķirbiņas, es gan negribētu. Kas tā par dzīvi, ka uz Ziemassvētkiem izlaists pirdiens labi ja uz Jāņiem izvedinās. Pie normēlas ventilacijas nekādu papildus gaisa padevi nevajag! Ja jau ko konstruēt, tad auksto gaisu vajag laist pa zemē ieraktu trubu, lai tas sasilst pirms ieplūšanas majā. Tai trubā gan visādi pelējumi un citas zarazas metās.
Pēdeja laika tā enerģijas taupīšana paliek pataloģiska. Ja cilvēks var atļauties dzīvot privātmajā, tad sters malkas šurp turp nav būtiski. Var jau visu ietīt plēvēs un pilnu maju piebāzt ar visadiem rekuperatoriem un citam figņām, bet kur tad tā ekonomija, ja ventilacijas sistemas izmaksas tūkstošiem reižu pārsniedz elementāra vēdlodziņa izmaksas? Kam tādas sistēmas vajadzīgas, ja pat krāsns mājā normāli nedeg?

Tātad secinājums tāds, ka pievadīt gaisu no āra apakšējai gaisa padevei būtu labi (par augšējo gaisa padevi nerunāju). Te minēja, ka tādā veidā pa velti jāsilda āra gaiss un jāpatērē vairāk enerģijas, manuprāt, tās ir muļķības. Par augšējo un apakšejo gaisa padevi varat apskatīt JOTUL F100. Augšējo gaisa padevi parasti turu uz pusi aizvērtu kad ir iekurējies, sanāk tāda kā smacēšana - lēnā degšana, apakšējo arī mazliet pieveru kad iekurējies.. pirms kurināšanas visu veru līdz galam valjaa.. Vispaar interesanti sanaak - mees kurinam kraasni lai sasildiitu telpu, bet to pashu silto gaisu dedzinot izmetam aaraa pa skursteni... diivaini...

Tīri teoretiski, tiešām vienalga, kadu gaisu pievadīt krāsnij, bet nevajag aizmirst ventilacijas jautājumu. Degoša krāsns rada telpā retinajumu un iesūc svaigu gaisu pa logu un durvju šķirbām. Nevajag nekādus ventilatorus- viss motiek dabīgi un telpas vienmēr patīkams mikroklimats. Ja āra gaisu padod patiešo krāsnij, tad tas sadeg un izlido pa skursteni, bet telpā paliek sastavejies gaiss. Vārdu sakot lopukūts efekts- silti jau ir, bet dzīvot tadā telpā negribās. Nezinu, kāda tā skandināvu pieredze ar auksta gaisa pievadīšanu. Es dzīvoju Latvijā un neredzu vajadzību skatīties uz zviedriem vai somiem. Ja viņiem patīk dzīvot sasmakušās telpas, lai dzīvo, bet es izmantoju dabīgas ventilacijas prieksrocības.

Didzimp-mans komentārs nebija Tev, protams, ka virsgaiss ir vajadzīgs un tāds gatavajām krāsnīm tagad ir pievadāms nu cik redzēts - praktiski visām. Parasti virs durtiņām ir maza restīte. Par to māju hermētiskumu - zini, mūsdienās nehermētisku māju ir grūti pat uztaisīt - visur hermētiski logi/durvis, viss nošpaktelēts, nekādu šķirbu nav... Un njemt gaisu krāsns kurināšanai no ventilācijas nozīmē, ka aukstais āra gaiss pa visu māju ceļo, lai tiktu līdz krāsnij. Kāpēc nepievadīt trubu tieši vai nu krāsnī iekšā vai tuvu tai? Brīnumi jau nenotiek un nav svarīgi kāda krāsns un ar ko vai cik ilgi kurās, gaiss tai ir vajadzīgs jebkurā gadījumā. Vienkārši, ja būvē jaunu māju - iemest to trubu tur, kur būs krāsns nav ne papildus izmaksas, ne īpašais darbs. Protams, esošā mājā neviens neies ņemties.

nu jā, nejūtu es nekādu retinājumu mājā ne no podiņu krāsns un virtuves plīts, kas labi kurās, nedz arī no tās čuguna kastes kas arī labi kurās pie līdz galam atvērtām gaisa padevēm. Tas jau tā drošībai par to ventilāciju, saklausījies esmu ka citiem migrēna piemetās no krāsniņas :)
Lauku mājā ventilācija caur staigāšanu iekšā ārā nepārtraukto.

par to čugunkastes dūmošanu pie pilnīgi atvērtām durvīm - nu redzēs, varbūt kādas nianses piemeklēsies prakses gaitā :)

Šodienas dienas biznes pēdējā lapā raksts par vienu no Ludzas, kas istrādā zemgrīdas apkures sistēmu izmantojot dūmgāzes.

te raksta kopija:
«Ir milzīgi siltuma zudumi,
kas rada globālo sasilšanu,
jo pārāk daudz siltuma laižam
atmosfērā. Un maksājam
dārgus rēķinus,» saka Edmunds
Visockis, SIA Terma
īpašnieks. Viņš atradis jaunu
veidu, kā apsildīt grīdas – ar
dūmgāzēm, un plāno aizņemt
būtisku tirgus daļu. « Grīdas
apsilde ar dūmgāzēm ir ļoti
vienkārša, sistēma sastāv
no vienkāršām iekārtām un
detaļām, šim apkures veidam
ir augsta efektivitāte,»
viņš saka.
Ideja neesot jauna, līdzīgus
risinājumus izmantoja jau
senajā Grieķijā un Romā,
taču tur šahtās novadīja tīru
gaisu, lai neradītu iespēju
dūmgāzēm kaut kur noplūst.
«Mūsdienās ir mainījušies
materiāli, 2000 gadu laikā
daudz kas progresējis, līdz ar
to var izmantot dūmgāzes, ko
novada zemgrīdas šahtā, kas
ir efektīvāk. Sistēma darbojas
tāpat kā parastā krāsns,
vienīgi tā ir plakana,» saka
E. Visockis.
Nelaiž skurstenī
Tradicionāli dūmgāzes tiek
izvadītas atmosfērā, bet grīdas
apsildē ar dūmgāzēm tās
novada zemgrīdas šahtā, atdzesē
un izmanto grīdu apsildē,
maksimāli efektīvi izmantojot
dūmgāzu radīto siltumu.
Dūmgāzu temperatūra, ko
parasti caur skursteni izlaiž
atmosfērā, ir 170 – 200 0C, bet,
izmantojot dūmgāzes, lai apsildītu
grīdu, tās skurstenī
nonāk atdzesētas līdz 60 0C.
Ja skurstenī ierīko siltumsūkni,
tās var atdzesēt līdz
pat mīnus grādiem. «Tas ir
vienkāršs, komfortabls un
lēts apsildes veids. Faktiski
šī apsildes sistēma strādā
pretēji globālajai sasilšanai,
paņemot karstākas dūmgāzes
un izpūšot vēsākas nekā apkārtējās
vides temperatūra,»
saka E. Visockis.
Konkursa Ideju kauss 2008
ietvaros viņš izstrādāja četrus
patentus, kas aizsargā
visus sistēmas galvenos mezglus.
Ja tiks ievērota pareiza
tehnoloģija, sistēma būs pilnīgi
hermētiska, nepieļaujot
dūmgāzu noplūdi.
Šī apsildes sistēma orientēta
uz biomasu – malku,
skaidām, šķeldu, granulām.
Biomasa satur daudz
mitruma, kas tradicionālos
apsildes veidos tiek zaudēts
kopā ar dūmgāzēm, bet
šajā gadījumā, dūmgāzes
atdzesējot zem 60 grādiem,
mitrums kondensējas, un
tajā mirklī, kad tvaiks pārvēršas
par ūdeni, tas atdod
tvaika siltumu, un siltums,
kas tika patērēts, lai iztvaicētu
mitrumu no kurināmā
pirms tā sadegšanas,
tiek atgūts. «Var izmantot
mitru kurināmo un iegūt
tādu pašu siltuma daudzumu
kā no sausa kurināmā,»
saka E. Visockis. Šāds risinājums
kombinācijā ar
siltumsūkni dodot iespēju
simtprocentīgi izmantot
iegūstamo siltumu pat no
mitra kurināmā.
Zemākas izmaksas
Eksperimentālajā objektā salīdzinot
izmaksas, izrādās, ka
grīdas apsilde ar dūmgāzēm
ir nedaudz lētāka par grīdas
apsildi ar sildcaurulēm. Uzstādīšanas
izmaksas 100 m2
mājai ir aptuveni 42 Ls/m2,
bet ekspluatācijas izmaksas
– aptuveni 20 lati mēnesī.
«Grīdas apkure ir par 20%
efektīvāka. Salīdzinot ar radiatoriem,
starpība ir aptuveni
75%. Ņemot vērā energoresursu
cenu pieaugumu,
izmaksas ir ļoti svarīgs faktors,
» apgalvo E. Visockis.
Pēc gada
Pirmo objektu viņš izveidojis,
studējot doktorantūrā – pirts
apsildi ar dūmgāzēm. Privātmājas
eksperimentālās būves
plāns jau ir izstrādāts, bet vēl
nav realizēts. «Domāju, ka, ja
man būs pietiekami daudz līdzekļu
un atbalstītāju, pirmo
objektu veiksim pusgada laikā,
vēl pusgadu testēsim un
pēc gada varēsim piedāvāt
gatavu tehnoloģiju,» plāno
E. Visockis.
Vienģimenes savrupnamam
varētu pietikt ar kurināšanu
reizi trijās dienās.
1 – 3 nedēļās
«Mūsu klienti ir jaunie un
renovējamie objekti. Nesen
uzbūvētie objekti ne, jo jāveic
pamatīgi pārbūves darbi, un
tas neatmaksājas,» teic E.
Visockis. Lai ierīkotu grīdas
apkuri ar dūmgāzēm reti apdzīvojamās
ēkās, piemēram,
pirtīs vai mednieku namiņos,
nepieciešama nedēļa laika
– divās dienās izjauc veco
sistēmu, trijās dienās uzstāda
jauno, bet vēl dažas dienas
vajadzīgas sistēmas ieregulēšanai.
Eksperimentālajā
objektā E. Visockis izveidoja
palielinātu kurtuves izmēru,
lai nav nepieciešams piemest
malku. «Tā tiek ietaupīts kurināmais,
laiks un netiek kaitēts
dabai,» viņš saka. Taču,
ja šādu apkures sistēmu izvēlas
ierīkot dzīvojamā mājā,
nepieciešams strādāt citādi,
un tas prasa aptuveni trīs
nedēļas laika.

aaaa, var jau to trubu ielikt un viss darbosies, bet es jau teicu, ka šai gadījumā nenotiks gaisa apmaiņa istabā. Pa trubu pienakošais svaigais gaiss sadegs kurtuvē, bet istabā cirkulēs nemainīgs gaiss. Kapēc neizmantot sava veida "pespiedu ventilāciju", kuru rada krāsns? Nu nav jau tā krāsns kautkāds monstrs, kurai vajag tādu gaisa daudzumu, ka istabā "uzkrustiem velk", vai no podiņa pūš nost".
Ideja apsildīt grīdu ar "vēsām dūmgāzēm" ir pilnīgi garām. Kopējo cuku garumu nosaka skursteņa augstums, bet zemgrīdas vajadzēs ļoti garas cukas un ar vilkmi noteikti būs problēmas. Autors jau nepiemin neko par darvu, kura radīsies. Tie cilveki, kuri ir tīrījuši skursteņus ar laužņiem, jo auksās dūmgāzes to ļoti ātri ir "aizaudzējušas", mani sapratīs. Var jau nezko tur patentēt, bet no šīm divām problēmām nu nekādīgi netikt vaļā. Man pašam bija ideja veidot tadu apsildi pirts priekštelpā, bet tad, pie skaidra prāta visu apdomājot, no tadas utopiskas idejas atteicos.

Trāķu pilī esot siltās grīdas ar dūmgāzēm.

to maris_0102
Arī man ir līdzīga problēma ar dūmu nākšanu pa atvērtām kamīna durvīm. Veikalā konsultējos, kas varētu būt par cēloni, teica, lai eksperimentējot: atverot logus, palielinot skursteņa augstumu, jumtiņu uz skursteņa (vēl neesmu uzlicis), sausu malku utt. Izmēģinājos visādi pagaidām, bez rezultātiem. Vilkme it kā ir. Mazliet paverot durtiņas kamīns deg rūkdams. Iznāca saruna ar vienu kamīnmeistaru. pēc viņa teiktā, problēma varot būt skursteņa šķērsgriezumā, kas manā gadījumā vienāds ar kamīna izvadu (d200, skurstenim vajadzētu būt par pakāpi lielākam t.i.d250) un pie atvērtām kamīna durvīm skurtsenis vairs nespēj pavilkt un sit dūmus atpakaļ. Varbūt kādam ir vēl kāds ieteikums?

Par skursteni neticu, vācu Schiedel skurstenim standarta diametrs ir 160mm un var pieslēgt 2 krāsnis un nekas nekur nekūp. Tur kaut kas cits ir pie vainas.