Tagad tikko redzēju vienā bāzē tādas kokšķiedru plates iekšējai apdarei - nu kaut kas uz ISOPLAAT modi (manuprāt tas pats ražotājs), bet blīvāks. Tas varbūt labāk derētu reģipša vietā, tur tad tās bekas neaugtu? bet kad mēs būvējām, tad vēl tādas nebija un karkass no iekšpuses ar kaut ko jāapdarina....

par ekovates degšanu - tev taču ugunskurs mājā nebūs, kur pa šķipsniņai metīsi iekšā ekovati???? pamēģini viņu lielāku gabalu aizdedzināt..... Pēc ASV veiktiem dedzināšanas testiem viņš skaitās ugunsdrošāks materiāls par minerālvatēm, jo stikla un akmens vate nevis deg, bet kūst, līdz ar to saplok un veido gaisa kanālus, kur ugunij ieskrieties. Ekovate neko tamlīdzīgu nedara, lēnītēm gruzd un ilgāk pasargā konstrukcijas no aizdegšanās. protams, ja uguns ieskrienas un tiek pie koka konstrukcijām, tad jau pat ekovate nenosargās....

ivars-p Wrote:
-------------------------------------------------------
> Šajā gadījumā ideālais variants ir sapūst
> ekovati:nevajag plēves,nevajag atsegt dēļu
> segumu,sanāks lētāk,mājīgāk.


Ekovate buutu labs variants ja vien tas viss pasaakums neatrastos otrajaa staavaa un nebuutu jaasiltina no aarpuses... Taatad es siltināšu no ārpuses noņemot ārējo dēļu kārtu, jo iekšpusee viss ir izremonteets..

Nu un tad ka otrajā stāvā!Dēļu apšuvumā izgriež caurumus(laikam bija 7cm diametrā),pa tiem sapūš ekovati un nekādu problēmu.Painteresējies pie tiem kas šitās ģelas dara.Iekšpuse tev paliks neskarta,nebūs jānoņem dēļu apšuvums,nebūs jāiegulda lieks darbs.Es neesmu ekovates izplatītājs,bet dotajā variantā izmantotu tieši šo variantu.

Hmm.. par to rakstu (par reģipsi) no kā tad labāk tās sienas likt? Un ko lai dara ar vannas istabu?

Vannas istabā likt reģipsi nav labi.

papildus info www.proclima.com www.ejagrupa.lv

ivars-p Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nu un tad ka otrajā stāvā!Dēļu apšuvumā
> izgriež caurumus(laikam bija 7cm diametrā),pa
> tiem sapūš ekovati un nekādu
> problēmu.Painteresējies pie tiem kas šitās
> ģelas dara.Iekšpuse tev paliks neskarta,nebūs
> jānoņem dēļu apšuvums,nebūs jāiegulda lieks
> darbs.Es neesmu ekovates izplatītājs,bet dotajā
> variantā izmantotu tieši šo variantu.


Labi izskatiitos taada sacaurumota buuve.. un pretveeja pleevi taapat vajaga aiz taas deelju kaartas, jo nav tik bliivi tie deelji salikti..

..taa arii nesapratu par to iekshtelpu tvaiku.. tad shis izlien cauri regipsim un paliek uz taas pleeves kurai tur buutu jaabuut? ;)

Par iekštelpu tvaiku elementāri - tā tur ir daudz, un tas kā viss difūzijas rezultātā lien visur. Kaut kur Kalifornijā par tādu plēvi droši vien neviens neko i dzirdējis nav. Pie mums fiška tāda - telpā ir silts, ārā auksts. Istabā ir mitrs gaiss, kas lien iekšā sienā. Tajā vietā sienā, kur tvaiks sasniedz tādu aukstumu, ka kondensējas, siena paliek slapja (rasas punkts). Plēvei tvaiks cauri netiek, tāpēc to liek - un ne jau komfortam vai kam citam, bet būves saglabāšanai veselā stāvoklī, jo mitrums sienā sāk ar laiku pelēt, smirdēt, bojāt konstrukciju utt. Plēvi no iekšpuse jāliek obligāti!!! Jā, reģipsis tvaiku laiž cauri ļoti pat smuki.

Nu, par to obligāti atļaušos pasmaidīt. Ja visa māja vienmērīgi elpo, netek jumts, ir laba apkure, es pat ieteiktu nelietot polietilēna tvaika barjeru vispār, aizvietojot to ar elpojošu ruļļmateriālu. Nevajag, lūdzu par rasas punktiem un pelēšanu. Kur tad guļbūvei rasas punkts, vai mūra mājai, vai gāzbetona ēkai, kas no iekšas apmesta? Viņas visas tad būtu pilnas ar ūdeni? Izņemot, protams, mitrās zonas- sanmezglus, mazas virtuves, bet tos vajag apvienot ar labu ventilaciju un visas mājas ventilāciju vispār. Galvenais rasošanas neizbēgamības mīts radies no tā ka parasti plēvēm izšūtajas mājās tiek ļoti pavirši noizolētas jumta-sienas salaiduma zona, jumta logi, cokols, tur gaiss no mājas brīvi plūst ārā, tur tad arī kondensāts straumītēm tek.

Atbilde slēpjas apstāklī, ka "elpošanai", ar ko būvniecībā saprot mitruma caurlaidību, ir vismaz 2 mehānismi:
1) ūdens tvaika difūzija materiālā iekļautajā gaisā. Lielākā vai mazākā mērā piemīt jebkuram gaisu saturošam materiālam. Šo mitrumvades veidu apskata mūsu būvnormatīvs LBN 002-01, kura 25.punkts tad arī paģēr plēves, daudzos gadījumos nepamatoti, jo tvaika difūzija nav vienīgais ceļš mitrumam.
2) higroskopiskā ūdens vadīšana caur kapilāru struktūru pašā materiālā. Daudz efektīvāks mitrumvades veids par tvaika difūziju, kurš piemīt pārsvarā tikai dabīgas izcelsmes materiāliem. Diemžēl Latvijas būvnormatīvs higroskopiskumu piemin tikai saistībā ar siltumpretestības koriģēšanu un arī tad manuprāt diskutabli.