Pareizi runā aaaa par to rasas punktu. Tikai ;aatceras, ka ne visas plēves der (vajag pirkt speciāli šim nolūkam ražotās, kas nosacīti arī "elpo" - gaisu kaut cik laiž, bet ne ūdens tvaikus).

Interesanti, pat liekas neticami, bet Paroc pārstāvji izstādē rādīja p'\etījuma rezultātus, kur ar naglu izdurts caurums mansarda stāva plēvē padarīja neefektīvu 1m2 vates siltumizolācijas. Nu būvniecība ir tāda štelle, kur vairs neko nevajag izdomāt un gudri spriedelēt (sen jau viss ir izdomāts) - jau sen ir izpētīts, ka plēve ir jāliek obligāti, kas te vēl būtu ko strīdēties? Nu negribam sev normālu būvi - neliekam, bet nevajag te stāstīt pekstiņus.

"Sen ir izpētīts", ka dabai un iemītniekiem nekaitīga būve izveidojama bez kādām "plēvēm", kādas dabā nav atrodamas.
To, ka "plēve ir jāliek obligāti", ir "izpētījuši" pavisam nesen pazīstamu rūpniecisku materiālu raž/tirg-otāji. Tā ir taisnība attiecībā uz šiem, bet nebūt ne visiem materiāliem.
"aaa" vai "sto" var nodemonstrēt "rasas punktā" koncentrētu mitrumu iekš celuluzes vates?

Ūdens tvaiku "ieplūšana" sienu konstrukcijā ir bīstama tikai tādā gadījumā, ja tajā ir gaisa cirkulēšanas iespējamība un, it īpaši, ja minētā siena "neventilējas" no ārpuses (māja apšuta ar putuplastu). Tādus apstākļus gaisa cirkulācijai (un pelējuma, pūšanas sēnīšu perēkļiem) var radīt vatē atrodošais gaiss, tukšumi starp dažādiem materiāliem u.tml.)- atrodošajā gaisā var izkrist/kondensēties mitrums (rasas punkta iespaidā). Mitrums sdamazina arī materiālu siltupretestības koeficientu. Ko Jūs daži reklamējiet to avīžpapīru - Ekovati?

Būvnormatīvā pieprasītā "tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalenta atšķirībā piecas reizes" principā arī apraksta Tevis iztirzātos hidrofobo izolācijas materiālu iestrādes nosacījumus, pie tam ar uzviju, tipa mitrām vannām un virtuvēm. Putuplasts ārpusē tātad drīkstētu būt tikai tad, ja iekšpuses plēve ir 5x blīvāka.
Arī higroskopijai daudzslāņu konstrukcijās ir savi nosacījumi - jānodrošina, lai tā strādā cauri visiem slāņiem, ja tādu ir vairāki.
Papīrs manuprāt Latvijā tiek nepamatoti maz otrreiz izmantots, makulatūras vākšana gandrīz nenotiek.
Ja vēlamais mikroklimats sasniedzams vai nu ar sintētiskiem materiāliem un sarežģītām kondicionēšanas sistēmām, vai dabīgiem materiāliem pie vienkāršas konstrukcijas, es neredzu iemesla neizvēlēties pēdējo.

Dabā nav atrodamas ne naglas, ne ķieģeļi, ne dakstiņi ne cements ne 99% no tā, ko izmantojam mājas celtniecībā.
Par ekovati - jau sen šajā forumā valda uzskats, ka viss, kas ir saistīts ar plēvēm nāk no elles, bet ekovate ir paradīzes auglis (lai gan paši ražotājo man teica, ka ekovati pārsvarā taisot no veciem vācu p0rno žurnāliem, tā kā tās svētums vēl ir duskutējams jautājums :)).
Mitra ekovate tāpat nepilda savas siltumizolācijas funkcijas. Lai gan esmu par ekovati, tai tāpat no telpas iekšpuses ir jāliek plēve. Agrāk tādu nebija, tāpēc arī nelika, bet ahgrāk arī riteņus no koka taisīja - gumija tak arī ir sātana izdomājums :)

Forums jau domāts diskusijām, kaut gan ekoloģiski domājošo manuprāt nav vairums.
Pamato savu argumentu "tāpat no telpas iekšpuses ir jāliek plēve". Juridiski jā, bet šābrīža normatīva pamatojums ir apšaubāms.
Paredzu, ka pēc gadiem 20, kad daudzi šodienas ciematiņi jau būs pārbūvēti (daži varbūt pat pamesti), plānošanas principu, konstrukciju un materiālu spektrs būs pavisam citāds...
Žurnāli no spīdīga papīra nav labākais materiāls beramai izolācijai. Toties tos var izmantot papīrbetonam (papercrete). Nesadalošies atkritumi, kas gadiem mētājas ceļmalās un mežos (arī "gumija"), varētu tikt dēvēti par "sātaniskiem".