Rx
no taviem piemēriem un argumentiem var secināt, ka tev nav pilnīgas skaidrības par starojumiem.
mans mērķis nav pārliecināt kādu, īpaši, ja viņš to nevēlas.
varu, vienīgi ieteikt pameklēt un izlasīt informāciju par šo jautājumu.

Bezjēdzīga diskusija.Lasiet manus komentus un ja fizika nav sveša, secinājumus izdarīsiet paši.Atļaušos pieminēt, ka starojumi ir nesveši, jo jau 20 gadus nosaku dažādu starojumu atrašanos dabā, tās īpašības, āderes, akas, ūdens dziļumus, aizsargājošos materiālus, to fizikālos pamatojumus, ir augstākā izglītība Radietehnikā, sākumam pietiek. Tapēc argumenti diskusijā ir nepieciešami. (Nevis tikai teikumi, iepriekš nesagatavotam lasītājam ļoti gudri, bet nepatiesi...)Ar to arī savu didkusijas sadaļu beidzu. Turpiniet vien Tusēt ar un par....

neprecīzi izteicos par spoguli. galvenais iemesls kāpēc spogulis vāji atstaro (vai nemaz) infrasarkano, ir tā atstarojošā slāņa plānums. (skinefekts)
Rx
manuprāt, diskusijai nav ne vainas. varbūt mēs varētu neņemt otras puses argumentus tik personiski. tas līdzētu nonākt tuvāk skaidrībai.

Labi. Gaismai ir korpuskulāra daba, bet radieoviļņiem-elektromagnētiska. Gaismai nav skinefekta.Radieviļņiem tas ir: pieaugot frekvencei, strāva plūst pa vadītāja virsmu, un jo augstāka frekvence, jo plānākā slānī.Gaismai tas tā nav.Gaismas atstarošanos nosaka krišanas lenķis, laušanas koeficients.Arī biezs pulēts alumīnijs atstaros tik pat labi kā ļoti plāns.Ja alumīnijs nebūs pulēts, tad gaisma atstarosies izkliedēti un daļa absorbēsies siltuma veidā pašā materiālā. Ja tas būs tik plāns ka tas būs caurspīdīgs attiecīgai gaismai, tad daļa atstarosies, un daļa izies cauri- tā tas tiek veidots spoguļstikliem-tiem, kas ir paredzēti logos, kur redzamā gaisma tiek vājināta daļēji, bet infrasarkanie- daļēji atstaroti atpakaļ, tādejādi nesidot tik stipri telpu. Jo slīpāks būs krišanas lenķis, jo vairāk stari (arī siltuma)atstarosies! Ņemiet par labu, jo vēlos , lai arī citiem ir skaidrība, nevis mistika.

paldies. īsi un kodolīgi. tas ir tas, kas neizdevās man.

Tā! Tas viss ir tiešām īsi un saprotami. Tomēr man nekļuva skaidrs pareizais variants siltās grīdas gadījumā. Atstarojošā izolācija tātad atstaro IS viļņus.
Labi. Bet siltās grīdas gadījumā starp siltuma starotāju (caurule) un atstarotāju ciešā kontaktā ar abiem ir diezgan labs siltuma vadītājs - betons.
Betons sasilst un atdod siltumu ari Atstarojošajai izolācijai, kas arī tātad sasilt un ?!?!?!!? sanāk, ka nav nekādas jēgas?

ideāli, ja var izveidot gaisa spraugu starp betona slāni un atstarotāju. vienkāršākais un labākais risinājums ir "Lewis" profils. ir citi risinājumi - bez betona kārtas, koka, lamināta, reģipša u.c. siltās grīdas.
ja ne, atstarojošo pusi liekam uz leju, lai 8 mm putu polietilēna slānis, kura gaismas caurlaidība ir ap 60%, imitē gaisa šķirkārtu. atstarojošais efekts būtiski samazinās.
ja atstarojošo virsmu liek uz augšu, tad tas darbojas kā siltuma plūsmas izlīdzinātājs. lietot tikai POLY variantu ar aizsargātu atstarojošo virsmu, šķidrs betons ir agresīva vide alumīnija folijai un saēd to.

tad priekš sevis izdaru secinājumus, ka veidojot silto grīdu, kas guļ uz betona pārseguma paneliem, nav vērts izvirst ar atstarojošo izolāciju, ja pa virsu arī lej betonu (nevar izveidot gaisa slāni) - nav īpašas jēgas. Savukārt uz koka pārsegumiem, izmantojot to pašu konstrukciju, tikai ar "Lewis" profilu, kur tas darbojas itkā arī kā siltuma izlīdzinātājs (atstarotājs šķiet ka nekāds no tā nesanāk, jo arī sasilst).

atstarotāju liek zem lewis profila.

nu, ko ... pamēģināšu divās nelielās telpās izmantot grīdās (nevar celties uz augšu):\
Cerams, ka sliktāk nebūs :)

kādu kārtojumu veidosi?

Vienā telpā būs: esošā betona grīda, atstarojošā izolācija, ūdens apsildes caurules betonā.'Īpašu efektu šai gadījumā no atstarotāja negaidu, jo tas ir ciešā kontaktā ar siltuma devēju-betona slāni.

Otra telpa: koka sijas, kuru starpā siltumizolācija (paroc), virs sijām ar nelielu ieloci (gaisa plūsmai) atstarojošā 3mm izolācija (arī kā trokšņizolators starp siju un Lewis), Lewis profils, Apsildes caurules betona slānī. Patiesībā šeit vēl šaubos, vai atstarojošās izolācijas vietā nelikt vienkārši filliju.

pareizi ir.
pirmajā gadījumā atstarojošo slāni liec uz leju.
otrajā - folijas dabūjamas visādas. atšķirība ir pulējumā, resp. arī efektivitātē, ērtībā strādājot.

v_t Wrote:
-------------------------------------------------------
> pareizi ir.
> pirmajā gadījumā atstarojošo slāni liec uz
> leju.
> otrajā - folijas dabūjamas visādas.
> atšķirība ir pulējumā, resp. arī
> efektivitātē, ērtībā strādājot.


Uz leju tomēr? Baltimex gan neko tādu nesaka [www.baltimex.lv]

tie ir jauni dati.
kā iepriekš rakstīju, polietilēna putas dod iespēju izmantot atstarojošo efektu.

Vai tad follijas tā puse, kas salīmēta kopā arpolietilēna putām, arī ir superpulēta???

jā. un pārklāta ar ļoti plānu, speciālu kārtiņu (caurspīdīgu), lai varētu laminēt ar polimēriem. vizuāli, abas puses ir pilnīgi vienādi spīdīgas.

Excelenti :)
Vēl tik jautājums - vai pietiek ar 3mm materiālu?

lewis variantā pietiks. komplektā ar masīvo izolāciju būs efektīva sistēma.
pirmajā variantā ieteiktu 8 mm poly.
nevajadzētu aizmirst par termokompensācijas lentām pa perimetru.

Lewis variantā vēl paskatīšos, kas ir ar vienkārši folliju.
Par kompensācijas lentām arī neesmu aizmirsis :)
Tikko gan iedomājos - vai nevar to pašu Poly palaist malas uz augšu?
Manuprāt efekts tas pats vien būs?