Karatavām, ja liktu diaognāli otrajā variantā- uz stiepi, tad vajadzētu garu pamatstabu, kas sadārdzina, sarežgī būvēšanu un ir nevajadzīgi. Bet tai pat laikā, pilnīgi cits piemērs ir garās strēles ceļamkrāns, kuram strēli notur tieši diaognāle uz stiepi! Tā ka teoretiski pilnīgi vienalga kura no diaognālēm likta, vienīgi jāzin, kādu fizikālu iedarbību diaognāles materiāls, stiprināšana būs ērtāka, pareizāka attiecīgā risinājumā. Un tāpēc nevajag saspringt: Lieciet kādu vien velaties diaognāli, bet pretējo diaognāli veidojiet ar slīpiem dēlīšiem , kas veidos pretējās diaognāles noturēšanas funkcijas.

No prakses, A formas vārti stāv taisni, bet V formas vārti momentā nosēžas uz leju un pārvēršas par rombu, praktiski tāpat kā vārti bez atgāžņa. Ja savienojums ir metināts, tad piekrītu, nebūs starpības, bet koka gadījumā A gadījumā gravitācija diagonāli spiež pret eņģu stabu, reāli to nofiksējot, kamēr V gadījumā gravitācijai nekas netraucē izļurkāt diagonāles stūra stiprinājumu par puscentimetru un vārti jau būs šķībi. Jau simtgadīgās būvniecības grāmatās ir postulēts, ka durvju un vārtu atgāznim jāiet no vērtnes ārējā augšējā uz leju un ne kādi ne otrādi. Pieļauju, ka starpība nav tik liela, ja stūros pāri sit nagluplates, bet klasiski slīpi dzīta nagla vai skrūve to lietu pārbaudīti nenotur.

Kāda tipa vārti ir šie:

V vai A? Jo kaut kas ar lietotajiem terminiem- fiziku ir savādi....

Actiņas slimas?

Ja zin alfabētu, atpazīt burtus nav problēmu.

A

Actiņas nav slimas..( slikti ka esat tāds rupjšs...tas nozīmē ka esat lepns ar visām izrietošajām sekām....)..Bet ja runā par vārtiem, to konstrukciju, kas ir vienotā veselumā, tad būtu jārunā par vienu vērtni! Tās fiziku, kā tā turās kopā, tiek būvēta.. Jo Var arī taisīt tikai gājēju vārtiņus....Vienviru vārtus....Un A tur nekādi nesaskatīsi...

Paldies visiem un Gintam īpaši par atsaucību! Nejauši ir sanācis "Ideju ģenerators". Tā bija 70- to gadu sākuma metode, kad speciāli savāca kopā pie galda spečukus un lika vervelēt pa uzdotu tēmu. Tajā procesā tiek pārvarētas kaut kādas psiholoģiskas barjeras, tabu , birokrātiski aizspriedumi, cieņa pret vecām vispāratzītām muļķībām u.t.t.. Te mazliet sanācis kas līdzīgs. Tas veco vispāratzīto muļķību apjoms jau ir grandiozs, un klasiskajām vērtībām sava vieta jāatvēl, bet, konkurences apstākļos, jāļauj izlauzties arī supervienkāršiem risinājumiem, kuri mums patīk jauno dizaineru un arhitektu darbā. Ja paskatās, kā stiprinās stikli modernos debesskrāpjos, tad ....
Bet sāku ar to, ka meklēju materiālu vertikālajiem dēlīšiem, kas nebūtu smagi. Liekas, ka primārais ir nostiprināt tā "paralelograma"stingrību. Diagonālei der jebkāds štrunts - tievs vītņstienis, bet tam karkasam būtu vēlams atgādināt tagadējo motociklu rāmi. Arējo karkasu. Tievas līstītes pa ārpusi. Ferma, būtībā. Bugati, piemēram.

..." Diagonālei der jebkāds štrunts - tievs vītņstienis"...nu, nu! Vai viss runātais tika saprats? Kur tad liksiet šo stieni, A vai V variantā, kas nu tagad skaidri definēts?

Nu ir jau vēl viens aspekts. Ja mēs augšā liekam pār vidu to garo metāla '"sviru"ar piekaramo atslēgu, tad augša ir labi nostiprināta, un tad būs labāk, ja tas diagonālais dēlis nāks lejā no augšējās eņģes un veidos stingru struktūru apakšā.

Kopīgojums apspriestajam:

Tā ir tikai ilustrācija. Viens "frukts" uzzīmējis. Svarīgi ir, kā tie vārti ļurkājas pēc 20 gadiem un kas tur ir sapuvis un velkas pa zemi. Ir bauda redzēt Rīgā 150 gadus vecas durvis, kliņķus, slēdzenes, logu rāmjus ar oriģinālajiem stikliem, kas ir labākā stāvoklī, ne kā 3 gadus veci veikalā pirkti izstrādājumi. Varbūt kāds var izsmeļošāk paskaidrot, kā toreiz varēja uzturēt augstu kvalitāti. Bet tas nav tas īstais vārds. Tika uzturēta kaut kāda izstrādājums jēga. Liela daļa tautas staigāja skrandās, bet nav redzams tas vidusceļš amatniecībā. Pat maskačķā ir kārtīgas atslēgas, durvis, rokturi, eņģes, logi... Viss ir pamatīgs, kas jau ir nokalpojis 150 gadus. Nerunājot jau vēl par guļbūves kvalitāti, ko var salīdzināt ar inku mūriem. Te jau tūliņ iebrēksies amatniecības "virsbirokrāti", bet kaut kā neticas, ka kvalitāti (visīstākajā nozīmē) var kaut kādi noformulēt.

arī mūsdienās ir lietas,kas kalpos 150 gadus, tikai tas viss attiecīgi maksās un iekš depo, krauta un citiem tādu mantu netirgo.
pirms 150 gadiem viss bija no pareiza metāla un koka un ,iespējams, nebija lēta padjobka no ķīnas:D

Starp citu, otrajā zīmējumā nav pareizi attēlots smaguma spēka darbības virziens.Kāpēc būtu jāsarežģī vienkāršas un sen pārbaudītas lietas?Inovatīvs un labāks risinājums? Nedomāju vis.Tie vārti izļurkāsies ātrāk par par pirmo variantu-nav nemazāko šaubu.

"Load" vārdam ir vairāki tulkojumi: "slodze, krava, slogs, nasta, smagums..." Neesmu šo zīmejumu zīmejis....Bet visādi var spriest...Pirmaja gadījuma smaguma speks tiek novadīts uz apakšējo enģi, otrajā uz augšējo. Līdzīga vārdu spēlei : Centrtieces un centrbēdzes spēks. Abi speki ir spēki. Tikai pretējos virzienos. Ja atmet paskaidrojošo vārdu, tad abi ir spēki....pretēji. Bet tas nav pats svarīgākais. Bet uzskatāmība, kas tiek lietots. Un par kvalitāti runājot: Mūsdienās darba izmaksas pārsniedz lietotā materiāla izmaksas, koka konstrukcijās , kā, piemēram, masīvo durvju izgatavošanā vairākas reizes. Kam ir nauda un gribēšana, var atrast Meistarus, kas mācēs TĀ uztaisīt, kā to darīja senāk. Tā nu ir sanācis, ka tagad ir "skrienamais" laiks, kad visu vajag ātri, labi, lēti. Un nav vairs liela vajadzība ilglaicīgumam, jo viss mainās daudz straujāk, kā mums gribētos. Uzcēli, padzīvoji, pārdevi, aizbrauci, ir jaunais, ir modernais, berni prom, viss ļoti mainīgs. Tāpat kā lielā rēķināšanās ar berniem, būs viņiem māja....Bet viņi? Viņiem citas vērtības, Lielā Pasaule zem kājām, tās lielās iespējas, Dzimtene vairs nav ar lielo burtu apziņā rakstīta. .....ir citi laiki! Jeb cita laika vērtība.....

Viss ir pa vecam, tikai mērogi citi. Ja no dzimšanas skatās Holivudas filmas, tad Dzimtene ir "tur kaut kur", un tas ir normāli un labi un tā Lielā Pasaule palikusi pavisam maziņa, ja jau dienas laikā var nokļūt otrā pusē., kas nemaz nav vajadzīgs, jo informatīvi mēs esam kopā visi, visu laiku. Un no Tevis teiktā izriet svarīga doma arhitektiem - mājas ģimenei jābūvē kā rindu mājas, nevis visu vienā "pilī". Lai var atsevišķos dzīvokļus mainīt, pārdot, izīrēt. Mēģini savu māju pārdalīt.

Māju katrs būvē sev! ( ja protams tas nav bizness..) Bet kad to dara, domā, kā būtu labāk, pareizāk. Plāno kā to lietos, kas to apsaimniekos, kā pats tajā jutīsies un uz cik ilgu laiku....Rindu mājas vēl vairāk attālina no Dzimtenes sajūtas....Dzimtenes sajūtu dod savrupmāja ar zemi. Tā piesaista. Rindu māja ir "kolhozs". Daudzu Dzimtenē vēl notur savs īpašums , sava māja, draugi. Ja kādz no šiem aspektiem iztrūkst, spēki jau citā virzienā. Un arhitektiem: Mājas jābūvē kā mikromuižas, lai tajās ir dzīva aura, mīļums, pārdomātība, ērtība.....Lai tā ir māja ar lielo burtu, nevis ieliktās naudas lielumā, bet sirdī...

nu gan aizgāja patosā:D kaut asariņu nobirdinājāt aizkustinājum/a?

Raksto to, nē, nenobirdināju....Bet domas tālāk lidinajās gan.... Kā piemēram, ko mēs ar savu piemēru dodam saviem bērniem: Vai iemacām tiem sava darba vērtību, vai pirkto mantu vērtību. Vai spējam to sabalansēt? Vai iemācām sajust prieku par mazu , paša izgatavotu mantiņu ? Un vai paši izjūtam gandarījumu par veikto darbu, ja arī tas nav Meistara līmenī? Un tieši sajā forumā redzams, kā cilvēki attiecas pret šīm lietām. Vieni megina gūt no darba gandarījumu, mācīties, citi tikai atrisināt jautājumu. Un te ir redzams, kā pielietot savas zināšanas vai nezināšanas attīstībā. Cienu tos, kas vēlas zināt....

Ja esi veiksminieks, tad vari atļauties to "mikromuižu"uz 10 gadiem, bet pēc 10 gadiem bērni nebūs sajūsmā, ka Tu tur garām vazājies ar noļukušām trennūzenēm, spalvainu riepu un vervelē, aliņu sadzēries par Dzimteni un Lielo Pasauli. Patiesi īsts ģimenes galva ar lielo burtu, būsi tad, ja nodrošināsi savām atvasēm savu personisko telpu, kur aicināt draugus, kurā nevazājas vecā paaudze nodilušās čībās.

P.S. Tas nav domāts personiski, bet tikai tā, lai labāk izmuldētos.

Redz, tur jau tas āķis: Katram savu mikromuižu! Katram. Arī bērniem. Jo viņi, kad būs pieauguši, aizies pasaulē uz savu Mikromuīzu, jem meklēs, kur tā ir....Meklēs...Viens atradīs, otrs tā arī meklēs, kā klejojošās ciltis. Vienā mājā kopā ar bērniem nekāda ilglaicīgā personīgā telpa nav nemaz tik labi...ierobežo prsonības attīstību sev vēlamajā virzienā. ierobežo. Ja tā paskatās laika vienībā, personīgā telpa berniem nepieciešama nu tā...līdz 15 gadiem. Kāpēc 15? Tāpēc ka līdz 5 gadiem bērns ir pilnīgi no vecākiem atkarīgs, un tas vēlas būt visu laiku blakus.... Kad jau beidzis skolu, ...jaunas vēlmes, lielā pasaule vaļā, mīlestība, citas vajadzības, sava dziļā doma par pasauli, prasībām. Viss vecais ir tikai pagātne. Jāizmanto jaunās iespējas....Un tēmas nosaukums: "SMAGI VARTI" ir simbolisks:"Tēva mājas"

krillis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Patiesi īsts ģimenes galva ar
> lielo burtu, būsi tad, ja nodrošināsi savām
> atvasēm savu personisko telpu, kur aicināt
> draugus, kurā nevazājas vecā paaudze
> nodilušās čībās.

Bet tas taču nav nepieciešams! Priekš kam bērniem kaut kur aicināt draugus, ja (citēju Tevi) "informatīvi mēs esam kopā visi, visu laiku"? Nu tas tā, sarkasms.


krillis Wrote:
-------------------------------------------------------
> (..), un tas ir normāli un labi un
> tā Lielā Pasaule palikusi pavisam maziņa, ja
> jau dienas laikā var nokļūt otrā pusē., kas
> nemaz nav vajadzīgs, jo informatīvi mēs esam
> kopā visi, visu laiku.

Ja nopietni, tad pat darba vajadzībām tas "informatīvi mēs esam kopā" ir kā zemas kvalitātes ielāps. Ne velti mums kolēģi no otras pasaules malas regulāri lido "ciemos" - ar visu to, ka tā ir IT nozare, kur, daudzuprāt, nav nepieciešams nekāds reāls kontakts kolēģu starpā un/vai ar klientiem. Ja "otrpus dīķim" ir radi, draugi, tad tas "informatīvi kopā visi, visu laiku" vispār ir salti meli.