krillis Wrote:
-------------------------------------------------------
Patiesi īsts ģimenes galva ar
> lielo burtu, būsi tad, ja nodrošināsi savām
> atvasēm savu personisko telpu, kur aicināt
> draugus, kurā nevazājas vecā paaudze
> nodilušās čībās.
Par laimi dzīvē iekārtots tā,ka tad,kad pats būsi noļukušās trenūzenēs,varēsi pārliecināties par dzīves filozofiskās(praktiskuma) uztveres daudzpusību.

Nu beidz. Neko viņi nemeklēs. Viņiem pašiem jārada.

""Vienā mājā kopā ar bērniem nekāda ilglaicīgā personīgā telpa nav nemaz tik labi...ierobežo prsonības attīstību sev vēlamajā virzienā. ierobežo. Ja tā paskatās laika vienībā, personīgā telpa berniem nepieciešama nu tā...līdz 15 gadiem.""

Šito saprast nevar.

Tam, ka bērns vēlas būt blakus, nav nekādas nozīmes. Jāgatavo dzīvei - jāsūta darbā no 13 gadiem pa vasarām.

Bija tāds Makarenko un ļoti vērtīgi.

Kurš saprata, ko praktiķis domājis? Atzīstaties!

krillis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nu beidz. Neko viņi nemeklēs. Viņiem pašiem
> jārada.
>
> ""Vienā mājā kopā ar bērniem nekāda
> ilglaicīgā personīgā telpa nav nemaz tik
> labi...ierobežo prsonības attīstību sev
> vēlamajā virzienā. ierobežo. Ja tā paskatās
> laika vienībā, personīgā telpa berniem
> nepieciešama nu tā...līdz 15 gadiem.""
>
> Šito saprast nevar.
>
> Tam, ka bērns vēlas būt blakus, nav nekādas
> nozīmes. Jāgatavo dzīvei - jāsūta darbā no
> 13 gadiem pa vasarām.
>
> Bija tāds Makarenko un ļoti vērtīgi.
Bija jālasa uzmanīgi: teicu, ka līdz 5 gadu vecumam bērns vēlās būt blakus.
Un tas nekādi nav saistīts ar darbu 13 gadu vecumā!
Un Tēvs, būvēdams māju, domā, ka nu būs ligzdiņa bērniem līdz mūža galam....Nekā...dzīve to visu noliek savās vietās. Un lielie supernami paliek ar zāli apauguši, izlikti pārdošanā...un neviens par tādu naudu tos nepērk.....Būtu jau labi: būvē , domā ka bērniem arī....tad dzīve visu koriģē....pārdod...un atkal dzīvo jaunā (citā) mājā. TUR, citur, kur tā labā dzīve, tā arī notiek: mājas ir tās, kur strādā. Un ja strādā pa visu pasauli..tad pasaule ir mājas!

krillis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kurš saprata, ko praktiķis domājis?
Tikai to,ka man šķiet,diezko tālu neesi ticis cilvēcisko attiecību analīzē.Bet varbūt, tas visiem nemaz nav jādara-par to nepadomāju.

Rx: paldies par vārtu bildi, man tas otrais variants ar savilci nebija ienācis prātā - labs variants vārtus pēc laika "pievilkt". Kad taisīju šķūni, uz jumta pa zviedru modei krusteniski pāri visam jumtam pienagloju 2 perfolentas, kas tieši tāpat darbojas uz vilci, bet nedarbojas uz spiedi. Sienām darīju tāpat - drošības pēc gan saliku arī koka atgāžņus.
Par mājām runājot, cik man radu un paziņu prakse rāda - bērni praktiski nekad nedzīvo vecāku mājās, bet mazbērni gan!!! Vecie aiziet labākos medību laukos un vieta jau tukša nepaliek - bērni jau parasti ir sen paši nostabilizējušies, bet mazbērniem pašā laikā. Bet es arī tomēr uzskatu, ka māja jābūvē sev - nevis ar 200 gadu garantiju, bet ar apmēram 50 gadu garantiju - kam vajadzēs, tas arī pēc tam salabos. Un nav jau nemaz tik traki tagad ar to būvniecību un tehnoloģijām - es par savu nameli esmu drošs, ka nekas dižs tur sabojāties nevar, neskatoties uz to, ka tāpat reizēm tika spiests uz lētumu un ātrumu - nu kas tam reģipsim var notikt, un kas tām preskartona durvīm var notikt? Da nekas īpašs. Mājai galvenais ir labs jumts - ja jumts nav caurs, stāvēs arī no māliem salipināta būda, bet, ja jumts ir caurs, sadrūp arī metru biezs laukakmeņu mūris.

aaaa: Jā, par mazbērniem nepieminēju....Pareizi saki! Lai nu kā, bet mana pieredze rāda, ka vectēvs, opis, vecmamma, oma... dažreiz mazajam cilvēciņam dod lielāku dzīves nostādījumu, ievirzi, zināšanas, kā vecāki! Un tad tiešām atsevišķa dzīves telpa lieti noder! Ne jau tās lielumā ir pati būtība, bet principā, kaut mazākā telpiņa.....

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Un Tēvs, būvēdams māju, domā, ka nu būs
> ligzdiņa bērniem līdz mūža
> galam....Nekā...dzīve to visu noliek savās
> vietās. Un lielie supernami paliek ar zāli
> apauguši, izlikti pārdošanā...

Ne velti man gribas nevis 150-250 m² pili, bet 100-120 m² trīsistabu vienstāveni, no kuriem 1/4 vai 1/3 būtu garāža, savukārt "viesistaba" būtu apvienota ar virtuvi ar iespēju pēc gadiem 5-10 atdalīt ar reģipsi, izveidojot izolētu istabu un izolētu virtuvi :D Tāpat puse no tādas mājas i tagad, i pēc gadiem 20-25 stāvēs tukša… Komfortabli dzīvot tādā var 4-5 cilvēku ģimene, bet arī divatā var izdomāt, ko ar telpām darīt.


aaaa Wrote:
-------------------------------------------------------
> Bet es arī tomēr uzskatu, ka māja
> jābūvē sev - nevis ar 200 gadu garantiju, bet
> ar apmēram 50 gadu garantiju - kam vajadzēs, tas
> arī pēc tam salabos.

Es gan 50 gadu vietā teiktu 70-80 - pieņemot, ka pašiem vecumdienas gribēsies pavadīt mājās, nevis pansionātā. Tajā vecumā pašam jau būs grūti ko nopietni labot. Vai varbūt pat 100, pieņemot, ka bērniem/mazbērniem gribētos atstāt ko tādu, ko vēl var salabot, nevis nograut un vietā citu uzbūvēt. Tā gan vairāk tāda filosofiska spriedelēšana…


Par vārtiem runājot - cik ierasta prakse ir uz kaut kā (piemēram, ritenīša) stutēt "brīvo" galu, nevis atstāt to gaisā?



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 13/07/2013 13:46, labojis binary.

Kļūst skumji, lasot,ka "tēvs" mums tagad asociējas ar veci trenuškās un caurās čībās,kurš, turklāt, vēl smird pēc aliņiem...Tad nu tik tālu mēs arī esam atnākuši. Un varēsim celt rindu, apļu vai kvadrātu mājas - mūsu bērniem tās nebūs vajadzīgas! Jo ne jau par to ir stāsts. Mūsu bērni kļūst par pasaules pilsoņiem, tāpēc, ka viņiem nav Māju! Un es nerunāju par mājām pēc formas, bet gan pēc būtības. Māja(s) ir tur, kur ir mūsu sirds... Un tur pie vainas diezvai ir Holivuda... Nesen lasīju/dzirdēju ?, ka, ja grib iznīcināt tautu, tad jāsāk graut tās morāle. Manuprāt, trāpīgi.

2 Rx

Labāk jau, ja tie vecie atnāk ciemos un pēc tam aiziet mājās, jo, citādi tie mazie par muļķiem izaug, ja ir visu laiku kāds blakus uz ko izākstīties.

2 binary

Pilnīgi piekrītu. 100 gadu garantija vajadzīga pašcieņas dēļ, nevis jēgai, nozīmei , mērķiem. Es nesaprotu, kā var likt sienās tos mēslus, kuri pelē, deformējas un nav remontējami. Kā tevi lamās mazbērni.... Viena lieta, ka 60 - tajos tā darīja, jo bija lētāk, bet tagad jau redzam, kā tas izskatās pēc 50 gadiem.... Tas vairāk 4a sanāk.

krillis, man šķiet, ka sapelēs tev *jebkas*, ja būs pelējumam atbilstoša vide - te nu pie vainas nevis materiāli, kurus liek sienās, bet kopējais ēkas mikroklimats.

Jā, tas tiesa krilli: Vecie atnāk ciemos un tad aiziet....Bet ja Vecajam ir sava māja, mūža pieredze, zināšanas, tad mazajam tie mazie dzīves paraudziņi var dot Tādu informāciju, ko neviens jaunais tēvs nespēj dot...Visam jābūt harmonijā. Un ej nu sazini, kas mazajam būs būtisks tālākā dzīvē, un kas nē. Viņam jādod iespēja. Izvēles iespēja. Paraugs ir dzinulis. Labs paraugs. Un Antiņs pareizi rezumē: Nav Māju," Sirds" māju. Tagadējie apstākļi svaru kausus velk uz pasaules pilsoņa statusu ikvienam jaunajam cilvēkam, dara maksimāli, lai tas "laistos" uz "siltajām" zemēm. Vecākā paaudze velk kā māk. Nauda visu regulē. Piejamā informācija maina prātu. Vajag tikai gramatvežus, ekonomistus, juristus, kas pelna naudiņu ar tās skaitīšanu un pārdali....

No vienas puses Tev taisnība par paraugu, bet jaunie būtu vairāk priecīgi, ja pusi no tā parauga dabūtu sev dzīvošanai. Tas viņiem milzīgi atvieglotu izdevumus, kas ir kritiski sapārošanās laikā. Un vēl vairāk novērtētu Tavas zināšanas un pieredzi, ja no tā būtu konkrēts labums. Tagad viņi , iespējams gaida.....
Antiņu nevajag pieminēt. Apstākļi ir kardināli mainījušies un mājai ir cita nozīme. Ne vairs kā vadoņa mītne, bet kā sadzīves priekšmets. Kā kurpes vai zāles pļāvējs.
Un nevajag vairs grāmatvežus u.t.t..Vajag speciālistus ražošanā. Tādus, kāds Tu biji... Tikai tagad gribi sēdēt pensijā.... Nu cepuri jau nost, Tu jau komentē apskaužamā līmenī. Jaunie reti kad blakus stāv. Bet daži ir un tas priecē.

Ja nemaldos, viens no senās Romas gudrajiem bija sūdzējies par jaunatni, ka tā neciena vecos, neuzklausa viņu padomus, tai nav morāles, nav darba tikuma, tie grib visu gatavu utt. Pirms 2000 gadiem! Cilvēki nemainās, gan jau viss būs labi arī ar mūsu jaunatni - laiki mainās un cilvēki tiem vienkārši pielāgojas. Vienīgais, ko mēs kā vecāki varam darīt - rādīt piemēru. Nav vērts slinki guļot dīvānā stāstīt bērniem, ka ir jāstrādā - to var izdarīt tikai rādot labu piemēru.

krillis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Antiņu nevajag pieminēt. Apstākļi ir
> kardināli mainījušies un mājai ir cita
> nozīme. Ne vairs kā vadoņa mītne, bet kā
> sadzīves priekšmets. Kā kurpes vai zāles
> pļāvējs.

Daudziem tas ir kārtējais dzīves posms, kurš pienāk un pēc tam aiziet. Ar laiku zūd vēlme maksāt īres maksu par svešu jumtu, zūd vēlme dzīvot "uz koferiem". Rodas vēlme pēc stabilitātes, pēc sava mājokļa, kuru ierīkot pa savam un par kuru ir kaut kāda drošības sajūta, ka tur varēs arī vecumdienas pavadīt. Bet tas ar laiku, pēc tam, kad "skrienamais posms" iet uz beigām… Jautājums tikai, kur pa to laiku nonāk - paliek tepat vai dodas kur citur, kur dzīve cilvēcīgāka un hobiji pieejamāki.

Krillim: Līdz pensijai vēl tālu...Laiki ir mainījusies un mainīsies visu laiku, bet cilvēks paliek tāds pats, kurs vēlas mīlēt, būt mīlētam, kam ir berni, un viņi arī dzīvo mīlestībā....Neatkarīgi no bagātības! Viss ir galvā. Arī vajadzības un to pietiekamība....Cilvēka vērtība nav viņa naudā, mantā, bet viņa attieksmē pret pasauli, sevi, bērniem, citiem. Gudrā attieksmē. Kur tā gudrība, jautāsiet? Atbilde nav vienkārša...Bet ne naudā, noteikti. Dažreiz tieši pretēji, mācības ir sūras, bet ar paliekošu efektu, ko novērtē tikai vēlāk.....Un klāt vēl "likteņa" vara, kādā ģimene cilvēks piedzimis, ar kādām vērtībām apveltītā. Vērtībām visplašākajā nozīmē. Liela vērtība mūsdienās aizmirstam jēdzienam: garīgums.

Jā. Binary pateica galveno. Tā ir viena no tām nozīmīgākajām lietām, ko īstam vecim vajag realizēt dzīvē. Vēl ir autiņš. Īstam vecim ir autiņš. Agrāk pajūgs un zirgi. Vecis, kurš nav uzbūvējis māju un, kurš nebrauc.... Par to čūsku un ozolu, nu tā... Labāk jau nosist, lai pēc tam nav jānožēlo, ja iekodīs kādam.... Bet ozola vietā jau labāk tūjas. Banāli, bet funkcionāli.

4a
Precīzi izteicies. Tikai mēs neko nerādam. Mēs tā dzīvojam. Atbalstam pozitīvo, neievērojam negatīvo, lai negatīvais var laboties, runājam par citu sasniegumiem un savām trakām idejām.

Atļaušos atkārtoties:

binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> Par vārtiem runājot - cik ierasta prakse ir uz
> kaut kā (piemēram, ritenīša) stutēt "brīvo"
> galu, nevis atstāt to gaisā?

izklausās pēc konkrētiem paģiru tekstiem, kad grūtsirdība mācas virsū un pašā pamostas dzejnieks.

...ja tagad par šiem jautājumiem nedomāsiet, tad pēc tam, tiešam, ar paģiru tekstiem vajadzēs dzīvi apdomāt! Bet būs jau par vēlu...