Sveiki?
Kādas Jūsu domas - vaidzētu apkurināmu vējtveri mājā (~2m2)? Ja apkurina - vai to var uzskatīt par lieku gaisa sildīšanu?

Vējtvera pamatfunkcija ir nodrošināties no lielas aukstā gaisa masas ieplūšanas siltajās telpās. Respektīvi vienmēr vienām durvīm uz šo telpu jābūt aizvērtām.
Ja mēs domājam globālā kontekstā par enerģijas taupīšanu, tad jebkura neapkurināma telpa samazina kopējos siltumpatēriņus un ilglaicīgā skatījumā taupa mūsu līdzekļus - darbu.

Ir vajadzigs radiators

Starp vējtveri un māju jābūt labi siltinātām sienām, durvīm. Tad nav jāsiltina. Ja tā nav, tad var arī sildīt, bet tad ārdurvīm un ārsienai jābūt siltām.....bet otrajā gadījumā zūd vējtvera jēga- taupīt siltumu.

Mājai divas ieejas; viena ar vējtveri,otra bez. Vējtveris apsildāms, jo vējtveris ir arī vieta kur tiek novilktas un atstātas virsdrēbes un ielas apavi. Ērti un komfortabli-mitrā laikā nekas nav speciāli jāžāvē.Siltuma ekonomija arī no apsildāma vējtvera būs jūtama,jo atverot durvis dzesēsies tikai mazā vējtvera telpa. Salīdzinājumam,ja ziemā tiek staigāts pa otrām durvīm (bez vējtvera),aukstā gaisa plūsma jūtama pat viesistabā~8-10 metru attālumā no ārdurvīm.

Piekrītu Praktiķim.
Es teiktu, ka var sildīt un var to nedarīt. Vējtveris strādās abos gadījumos, tikai vienā gadījumā vējtvera telpā būs vēss, bet otrā normāli. Droši vien arī jāskatās kas par apkuri un cik bīstami, ja apstājas apkure, jo vējtverī mīnuss varētu atrāk uzrasties.

Ja "vējtveris" ir apsildāms, tad tā ir priekštelpa, ko sauc par priekšnamu. Un tas vairs nav vējtveris...Tā kā vējtverī neviens neuzturās, jo tā ir buferzona straujas gaisa izlūšana- ieplūšanas aizturei, tad to nesilda. Bet var jau sildīt...neviens neliedz, ja nav žēl enerģijas. Tikai vēlams izpildīt to, ko jau teicu: siltas ārsienas.

Vairāk par priekšnamu te: [abc.lv]

Vējtveris krieviski ir Тамбур. Priekšnams- Прихожая. Kā redzams, dažādi nosaukumi un jēga.

Varētu tur vienkārši izvadīt ventilāciju no virtuves.

Kādreiz - vecos laikos ( no 1920 - tiem gadiem) sevišķi lauku mājām bija ļoti populāra neapkurināma verandas piebūve vai auksts vētveris ar auksto pieliekamo ārpus ēkas biezajām ārsienām ( vēl 90- tajos daudzi uzskatīja par obligātu kaut ko tādu). Līdztekus ģimenei neērti - "ekonomiski" 1,5x1,2 m vējtveri iekšpus ārsienām ( vai arī ārpusē) pad. laikos un vēlāk - tādā knapi divi cilvēki iespiežas - arī pierasta lieta.
Ja iekšpusē, tad vējtveri ierobežojošā starpsiena (arī griesti) prasās būt siltināta un ar siltām durvīm, lai nedzesē tam pieguļošās telpas. Nu tas vēl nekas!
Tagad "siltās" ārdurvis ar BLĪVI aiztaisāmu vērtni jau ir pašsaprotama un izmaksās pieejama lieta ( ar paketlodziņiem vai slēgtas metāla ar putām u.c.) un visi zinām, ka tikai tā ir jādara!
Daudzi ar laiku, lai cik neliels "tamburs", ir aprīkojuši tos ar drēbju pakaramajiem slapjo āra drēbju novietošanai (un apaviem arī) - taču laikam ērtuma pēc - lai nenestu tālāk gaisu dzesinošu slapjumu - mitrumu, kā arī platību raciona pēc - jo nevajag vietu ģērbtuvei citur !
Līdz ar to jaunos laikos parādījušās domas, ka "pliks" tamburs ( arī maztelpa tikai apk. katlam - bez plauktiem dārza apkopes dārgajam inventāram, vai koridors tikai caurstaigāšanai - bez paplatinājuma sienas skapjiem ) - kā telpa tikai vienai funkcijai ir ne seviški lietderīga telpu kopplatības izmantošana - jo vairāk mazu telpiņu - vairāk starpsienu laukuma, durvju, arī saspiestība nav tīkama!
Vēl kas : durvis uz āru tik bieži kā vilcienā vai stacijā arī netiek virinātas, ja kas!
Un šur tur jau gadus desmit projektos tiek iekļauts vējtveris - ģērbtuve ( no kura varbūt arī ieeja
katla telpā - i malku ienest i paņemt kamīnam, vai ciemiņu tualetē) ar vismaz vienu sienas fronti priekš āra drēbēm ( vai pat sienas skapja tipa ar bīdāmām spoguļdurvīm ). Izmēri min. 1,8 x 1.8 m, optim. 2,4 x 2,4 m vai arī mazliet vairāk. Plus apsildāmā grīda vai kā - jo virsdrēbes un sevišķi apavi mums bieži slapji - nevasarā. Un tas ir labais! Nedaudz vēsāks tajā ir par guļamistabu.
Ja uz papīra plānojot šķiet, ka 1,8 m ir daudz - izstiepjam rokas - un nomēram - 1,75 m garš homo sapiens ar pirkstu galiem gandrīz var pieskarties abām sienām vienlaicīgi! Un tad nospraužam tādus gabarītus mērogā 1:1 kaut ar auklu un pamēģinam trijatā modulēt situāciju: ieešana vējtverī, durvju aizvēršana utt.
Gribējās izteikt domu piecreiz īsāk, bet nesanāca. Un šis tas arī palika ārpus kadra ( piem. siltuma lietā: ja aukstais tamburs ietverts ar silto sienu - ārsienu laukums pastarpināti ir nedaudz palielinājies, ka drēbju ižžāvēšanai aukstajā laikā kaut kāds enerģijas daudzums jāpatērē tā vai tā u.c. ) Nu funktieris par šo tēmu ir noticies daudz reižu dažādos griezumos- grūti visus apsvērumus atcerēties un secībā izklāstīt - teorētisku atziņu formulā tie nelien , zinu tikai teikt, ka tie, kas šo variantu ir realizējuši ir apmierinātāki par citiem, kas cieti pieturē-ti (jušies) pie vakardien ierastā!

Tad laikam sanāk,ka man ir vējtveris ar priekšnama funkciju,vai varbūt priekšnams ar vējtvera funkciju. Es tā īsti to atšķirību neuztvēru. Ja es vējtverī novelku savus zābakus un pakaru pufaiku-tad tas vairs nav vējtveris? Klasisks vējtveris varētu būt vecajām lauku mājām-nesiltināta piebūve pie ārdurvīm.

Ha ha ha..kamēr es ar olimpiskām pauzēm sarakstīju kārtējo epopeju viena - Brinkmaņa k-ga komentāra vietā saradušies n-tie.
Un pad. gados nebūtībā aizgājušais īstākais šīs telpas apzīmējums arī ir pieminēts! PRIEKŠ-NAMS!
(es gan nepiedodami to piemirsu minēt, lai gan tieši tas arī bija domāts!)

Nu jā, ja jau pieskaramies būvniecības vai arhitektūras vēsturei, tad tā, ka savulaik ēku apkurināšana bija pietiekoši nopietna problēma: nelaiķa tēvs atcerējās, ka viņa kā puikas pienākums bija katru vakaru - vismaz ziemā aiztaisīt ārējos slēģus visiem logiem un malkas sagatavošana ar rokas žāgi prasīja vismaz 2 nedēļas ikdienas darba; tad ēkā jebkuri siltuma taupīšanas pasākumi bija vietā.
Bet vējtveris... lasot apcerējumus par arhitektūras vēsturi - vējtveris vai tamburs parādījās tur, kur ēkas būvēja biezos mūra materiālos un sākotnējā izmatošana - tā bija ailes telpa biezās 1..1,2m mūra ārsienās, kas norobežoja ārsienas abas plaknes. Jāatcerās, ka durvju enģes un atslēgas nebija, kā šodien - to precizitāti noteica kalēja āmurs? Vēlāk - būvējot daudzstāvu ēkas prasības pēc vējtvera izvērsās obligātā prasībā.
Šodien? ( vēvtveris).. viss atkarīgs, cik bagāti mēs dzīvojam un cik resursus varam izmest mēslainē. Katrā ziņā nospiedošā vairākumā jaunajos advancētajos projektos - tādu lietu, kā vējtveis es neredzu - jo galu galā arhitektam par siltuma ekonomiju nav jādomā un viņam par to nemaksā!

Mani arī šis jautājums interesē. Ārdurvis nav ļoti "siltas" (PVC ar vienpaketes stiklu). Iekšējās durvis laikam ieliksim siltinātas. Attiecībā uz komfortu viss skaidrs - ja gribam žāvēt apavus un "pufaikas", tad siltinām, ja nē, tad nē. Bet nav skaidrs no mitruma kondensēšanās utml viedokļa - kā tur bija - temperatūra nedrīkst būt zemāka par +12, lai nesāktu pelēt sienas? (nav mērķis apkurināt pasauli, t.i., enerģijas taupīšana IR būtiska).

Energijas taupisana ir butiska,bet galvenais, lai pufaikas nesak pelet.
Man domat,ka vejtveris musdienas ir tas pats prieksnams,kas atdala parejo eku ar velvienam durvim.
Tad sada gadijuma prieksnams moderna maja kalpo ka apsildama garderobe(ja siltinats kopa ar visu eku).

Starp citu interesants fakts - cik nav skatīti skandināvu tipveida koka karkasa projekti, tad tur praktiski nav izolētu vērtveru/priekšnamu. Ir vienkārši ieeja, kas nav nekādi atdalīta no koridora vai citas telpas.

Un tas ar visu to ka mājas tiek piedāvātas ar 30cm biezu siltinājumu sienās un 50cm vates bēniņos.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Nevajag izgudrot pamatojumu ka vējtveris kļūst par priekšnamu..Tās ir pilnīgi atšķirīgas būves daļas. Akcentēšu: Vēja Tveris, jeb vēja apstādinātājs! Tātad, tā uzdevums: samazināt vēja, āra gaisa tiešu pieeju ieejas durvīm sitajās telpās. Plānas sienas, siltumnoturība tam var nebūt nekāda. Tikai vēja aizsargs. Ja kads to siltina, tad tā grib...bet tas jau paša ziņā. Ja grib racionālāk izmantot, tad arī var siltināt, sildīt un t.t.t. Pēc vējtvera ir priekšnams. Ja tāda priekšnama nav, tad pietiekoši liels vējtveris var tikt izmantots kā priekšnams.

Ar doto diskusiju parādās viena interesanta problēma - vai dzīvojamā ēkā visām telpām jābūt apkurināmām? Ir taču tādas telpas - šeit vējtveris; ir veranda; aukstie bēniņi; aukstais pieliekamais ( laikam ledusskapis to ir pilnībā izstūmis no aprites) nu pieņemu - pagrabs zem ēkas ; garāža?
Tātad vai racionāli būvēt ēku paredzot šādas aukstas neapkurināmas telpas?

Interesants jautājums. Domāju, ka atbilde ir dzīves veidā, dzīves vides esamībai, hobijiem, saimnieciskumam. Daudz kas mūsdienu cilvēkam no teiktā ir svešs. Dārzu nevajag, neko mājās nemeistaro, virtuve "īsas" maltītes gatavošanai, viss racionāli-minimāli-estētiski-moderni. Tāpat kā grāmatu plaukti, kur nu pagrabs... nav vajadzīgi! Mērķis: nauda, pasaules apceļošana, ...mājas- vieta kur starplaikos pārgulēt. Skumji, jo Latvietis tādejādi savas saknes savā zemē vairs nelaiž. Garāža...nu būs telpa-noliktava labākā gadījumā. Fitnesa zāle. Atbilde , tātad ir: Nevajag neko! Nevienu neapkurināmu telpu. Protams, vel jau Cilvēki ir, kam ir hobiji, dārzs, saimniecība....bet maz. Tad Lodžija ir puķēm, pieliekamais miltiem, putraimiem, pašu vārītam ievārījumam.... pagrabs sakņu un ābolu glabāšanai, saimnīcības šķūnis- traktoriņu, dazādu instrumentu novietnei, āmura pacilāšanai, siltumnīca "priekam", dārziņs puķēm, zaļumiem...nerēķinot, ka, tas ir nopērkams veikalā. Prieks par sevi. Prieks par darbu. Prieks par dzīvi. Viss ir mūsu galvās. Kāda māja tāds Tu pats!