Bet uzrakstiet, labāk, ja rēķinām cenu un garantijas laiku, vai ir vispār kāds ieguvums? Garantijas laiks sakrīt ar resursu.

www

tāda ir likumdošana

Ir gaisa SS kas darbojas līdz -25c ar augstu COP 2.9 man šķit firmai EURONOM

kopcis droši vien domāja ExoAir Polaris
[www.euronom.se]

Vismaz uz papīra COPi tiešām labi izskatās. Ļoti interesētu kā tas uzvedas dzīvē tādos apstākļos kā tagad - mitrs un nedaudz virs nulles, ledus krājas gaisa siltumnoņēmēja un iekārtai biežāk jātaisa defrosts.

Man ir gaisa/ūdens Sanyo CO2 Eco siltumsūknis. Tikko uzliku arī siltumskaitītāju, elektrības skaitītājs jau bija. Tā kā pēc laiciņa varēšu pateikt reālas sistēmas COPus.

tas Eironom izskatās neslikts. Nez, vai LV tādi dabūbami?

Jā Euronom siltumsūkņus var nopirkt firmā Drafts vides tehnoloģijas. Ir arī objekti dzīvē ko var apskatīt.

to Ambrosio:
Vai ir komentāri no praktiskās Sanyo CO2 ECO SS ekspluatācijas?
Mani mulsina 3 momenti no Sanyo.lv pieejamās informācijas :
* 4.5 kW modelis ar 1.2 kW kompresoru tiek piedāvāts apkurināmai platībai līdz pat 150 m2. Vai šeit runa iet par putuplasta kasti ar dažiem maziem lodziņiem un durvju lūku laboratorijā vai reālu uz zemes uzbūvētu māju?
* Ūdenssildītāja jaudas 9 kW attiecība pret kompresora 1.2 kW. Kāpēc tik liela? Ja sildītājs ir nokonfigurēta uz max.jaudu, vai, tam ieslēdzoties, "nenošūpojas" visa mājas elektropadeve? Varbūt teņiem ir tiristoru vadība?
* Māti dabu neapmānīsi. Lai nodrošinātu nepieciešamo enerģiju, caur iztvaikotāju ventilatoram ir jāizrauj cauri liels daudzums gaisa. Latvijas gaisa problēma SS darbības temperatūras diapazonā ir tā lielais mitrums kā jau jūras, zilo ezeru un purvu valstij pienākas. Vai Tavam SS šajā laikā nav visu laiku jāstrādā atkausēšanas režīmā, tam tērējot enerģiju? Līdz ar to arī neizbēgamais COP kritums (praktiķi saka, ka pat līdz -30%).
Kurš SS variants (4.5 vai 9 kW) ir uzstādīts Tev un kādai apkurināmai platībai?

Starp citu, pliks ledus ir ļoti labs siltumvadītājs, tāpēc par apsalušo radiatoru principā nevajag tik ļoti kreņķēties. Es arī biju iedomājies, ka tad, kad tas apsalst ir cauri ar visu dziesmugrāmatu, bet laikam nemaz tik traki nav.

Longs, jā, man ir Sanyo CO2 ECO 9kW SS. Šogad palaists.

* Lai noteiktu nepieciešamo apkures jaudu, īsti nebūtu jāvadās no kaut kādas "vidējās mājas" siltumzudumiem (atceramies, vidējā temperatūra slimnīcā). Es esmu par to, ka jātaisa apkures (+ potenciāli ventilācijas projekts) konkrētai mājai, jāveic blīvuma pārbaude un termogrāfija (var atklāt celtniecības kļūdas un pārliecināties par kvalitāti).

* Acīmredzot Sanyo dotais fakts 4.5kW uz 150m2 ir diezgan energoefektīvai mājai - 30W/m2. Manai mājai siltuminžnieris sarēķināja siltuma zudumus 11kW pie āra temperatūras -21C, apkurināmā platība ~320m2. Un izskatās, ka tas pat ļoti atbilst īstenībai, ņemot vērā temperatūras dinamiku iekštelpās un ievadīto siltumu pēdējā laikā, kad ir auksts.

* Āra moduļa CO2 kompresors var strādāt ar mainīgiem apgriezieniem. Attiecīgi tas laikam koriģē apgriezienus, atkarībā no siltummaiņa aizsalšanas pakāpes un āra temperatūras vai vēl sazin kā.

* Ūdenssildītāja (augšējais sildītājs) jauda ir 9kW. Tik liela droši vien tāpēc, ka liela karstā ūdens patēriņa gadījumā SS nespēj saražot tik ātri to siltumu. Ūdens tiek sildīts caurteces režīmā, izmantojot siltumu, kas ir iekštelpās esošo lielo kasti, tāpēc nav problēmu ar tām baktērijām siltajā ūdenī, kas var rasties parastiem boileriem. Sanāk tāds kā caurteces siltā ūdens sildītājs - 4.5 vai 9kW SS + 9kW elektriskais sildītājs.

* Apakšā ir vēl viens sildītājs 6kW. Laikam domāts, ja vajag papildus piesildīt arī apkurei domāto siltumnesēju

* Abiem sildītājiem jauda sadalās un slēdzās iekšā pa maziem soļiem, tāpēc nekāda elektrība nenošūpojās. Var atslēgt jebkuru sildītāju, vai ierobežot tā maksimālo jaudu. Pats labākais, var noteikt maksimālos ampērus, ko iekārta izmantos, tātad noteikt max patērējamo jaudu kopā (kompresors + abi sildītāji). Ļoti noderīga fīča, ja mājās nav lielas jaudas elektrības pieslēgums.

* Visu laiku SS nedarbojas atkausēšanas režīmā :) BET... Vismaz pašreizējais iespaids un visādu skaitītāju rādījumi vedina uz domām, ka gaisa SS ražotāji tos COPus uzrāda apstākļos, kad nekāda aizsalšana nenotiek. Bet, ja jāatkausē, tad enerģija tiek "lieki" tērēta. Kā jau kaut kad iepriekš rakstīju - vissliktākā situācija ir pie maziem plusiem un mitra gaisa, tad aizsalšana notiek "vislabāk". Pie lielākiem mīnusiem, aizsalšana notiek retāk, pie lieliem plusiem - nenotiek. Interesanti būtu uzzināt, vai un kā aizsalšanas biežumu ietekmē tas, ar kādu jaudu un cik bieži SS ieslēdzas.

Nu redzēšu, kā situācija attīstīsies tālāk - džeki vēl cīnās, lai es varētu teikt OK :) Tad jau ziņošu, kā epopeja beigsies :)

[en.wikipedia.org]

Ledus siltumvadītspēja ir kādas 100x mazāka nekā alumīnijam, 150x kā varam, 20-40x mazāk nekā dzelzij.

Un pats galvenais, aizsalšana varbūt netraucē pasīvajam gaisa SS, bet tādam kā manējam, kur gaiss tiek vilkts cauri siltummainim, tas ir atkausēšanās, kad nekāds siltums uz māju vairs netiek dots :)

Ar metāliem ledus siltumvadītspēju, protams, nevar salīdzināt, tanī pašā laikā tā tomēr ir 3x labāka kā ūdenim un 2x labāka kā betonam un apmēram tāda pati kā termopastai, ar ko procesoru pie ventilatora pielipina. Nekad nebiju iedomājies, ka ledus tomēr ir neslikts siltumvadītājs.

interesanti zināt kam ir blīvums lielāks ledum vai ūdenim. Ķīmiskais sastāvs cik zinu ir vienāds tikai ledum ir gaisa poras.

uldis 345
šamējs klucis peld pa virsu ;)
[lv.wikipedia.org]

ledus 916, ūdens 1000, kam lielāks

to aaaa un pārējiem kam patīk izziņu literatūra un tabulas :
Nemeklējiet melnu kaķi melnā istabā, it sevišķi tad, ja tā tur nemaz nav.
No prakses, strādājot ar LIC iztvaikotājiem : apledojumam, kas veidojas uz iztvaikotāja virsmas pie apkārtējās temp. ap 0*C ir tikai attāla līdzība ar ledu. Tam nav homogēna, skaista kristālrežģa struktūra. Tas šķērsgriezumā ap siltummaini ir daudzslāņains, sfērisks "pīrāgs" (ir gan īsts ledus, gan kā sērsna, gan kā uzputots un sasaldēts ūdens). Tā ka šeit runāt par vielas blīvumiem un siltumvadītspējām var runāt tikai ļoti nosacīti.

Varu tikai apstiprināt, kurinu jau 3-šo sezonu ar TOSHIBA RAS-13, kopējais elektrības rēķins (iekaitot ūdens boileru) nav pārsniedzis 50Ls. Tas tikai apliecina tā efektivitāti. Ja meklējat apkuri, iesaku izvēlēties TOSHIBA. Savu pirku EKOPLUSS.

Gati, būtu Tu vēl pieminējis, cik liela ir tā apkurināmā platība un kāda ir siltumjauda tam sūknim, princips - gaiss/gaiss vai gaiss/ūdens, būtu pavisam labi. Bet nu galvenais, ka pārdevējs ir pieminēts :)

Jā gaisa siltumsūkņi tā ir normāla lieta,jo pie mūsu ziemām,ekonomiskie radītāji ir līdzīgi zemes siltumsūkņiem.Man draugiem ir Buders,Thermia gan Dimplex gaisa siltumsūkņi.Dimplex šajā ziņā iegriež visiem pārējiem ar savu COP.Ja vajag saikni ar šiem cilvēkiem,to varu sarunāt.Patēriņš 160 m2 mājai 60 ls,kopā ar karsto ūdeni.Starp citu Dimplex siltumsūkņus tagad popularizē un izplata Siltumsūkņu centrs.www.siltumsukni.lv

Runājot par siltumsūkņiem ar u-veida zondēm,tad Latvijā esmu uzstādījis 55 šādus siltumsūkņus.Gaisa un zemes siltumsūkņus-Buderus,Dimplex,IVT,Panasonic,Fujitsu,Nibe,Junkers.Ja ir jautājumi par siltumsūkņiem,jebkura veida tad droši zvaniet.26656564,67561777