=> meistars x

Jo mazāks ir iedzīvotāju blīvums, jo lielāki būs nodokļi, lai uzturētu teritoriju. Nodokļu likmēm ir vistiešākais sakars ar demogrāfiju. v_t varēs papildināt no savu teoriju klāsta, ka šis ir galvenais iemesls, kādēļ Vācija labprāt uzņem "bēgļus". Viņi gluži vienkārši jūt tos sūdus nākotnē ar ko mēs cīnamies jau šodien. Vāciešu vidū ar demogrāfiju ir tikpat vāji kā mums.

Jūs domājat, ka Vienotības funkcionāri sēž mājās un to tik vien domā, kā notaksēt latviešu tautu? Maksātāju vienkārši ir pārāk maz (pievienotās vērtības radītāju). Un kā jau Rx augstāk minēja - arī tas mazumiņš bieži sadalās starp pietuvinātajiem.

Bet tas nenozīmē, ka 57% maksāt ir netaisnīgi. Vienkārši lielāks uzsvars jāliek uz zagļu un stulbeņu izskaušanu.

Meistars x - tur ir kaut kāda kapitāla kļūda ar to, ka Gb ir 10 reiz mazāks nodoklis. Tā nav.

Vispārināti ņemot ir tāda lieta ko sauc par nodokļu slogu, kurā ir iekšā visi nodokļi valstī. Latvija pēc šī rādītāja atrodas kaut kur krietni zem vidējā. Mežonīgs nodokļu slogs ir turīgajās ES valstīs, tajā skaitā GB. Cits jautājums kā tie nodokļi ir sadalīti lai ko veicinātu un ko bremzētu, bet kopumā nodokļu jautājumu par algu samērīgumu vajadzētu nokvitēt nost, jo teorētiski nodokļus maksājam mēs visi aptuveni vienādus.

Tātad jautājums laikam paliek aktuāls - kāpēc celtniecības strādniekam ir prasība pēc algas kā inženierim. :) Es teiktu, ka mani arī tas mulsina. Lai gan es saprotu principu - ir liels pieprasījums pēc būvēšanās un attiecīgi laikam ir maz to celtniecības sektora darbinieku, Cita varianta īsti nav.

---> Rx

Nesaprotu, kas tev liekas nepieņemams ka es kā mikrouzņēmējs godīgi samaksāju 9% valstij, kā valsts no mani to prasa?

Kur man pārmest? Valsts no manis neprasa vairāk. Es spēlēju godīgi pēc noteikumiem.
Paprasu klientam naudu par darbu un +9%, ko atskaitīt valstij.

Vai tas ka neesmu iesaistīs kolhozā kur vēl desit starpnieki neko nedaro uz mani uzvārās?
Promas, ka lieliem uzņēmējiem es neesmu izdevīgs. Novēlu kau katrs labs amatnieks uzņemtos strādāt individuāli.

Surikats Wrote:
-------------------------------------------------------
> Mikrouzņēmums maksā tikai fiksēto 9% nodokli.
> Un tie pavisam noteikti nav 530 EUR no 1236.

Vai tik mikrouzņēmumam nebija arī algu griesti? Tādi, ar kuriem pilnīgi noteikti nevar dabūt būdu zem jumta bez kredītiem, ņemot vērā, ka mikrouzņēmumu koncepts ir salīdzinoši jauns, tātad tīri kā mikrouzņēmējs nekādus dižos uzkrājumus cilvēks teorētiski nevarēja paspēt izveidot.

Precīzāk - ja mikrouzņēmuma darbinieka alga pārsniedz 720 eiro pirms nodokļu nomaksas (vai ja mikrouzņēmums ir pārsniedzis jebkuru citu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteikto ierobežojumu), tad līdz ar nākamo gadu tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.

Nu tad kā pie vella Georgs999 varēja, maksājot 9% nodokļos, no nopelnītā ne tikai paēst un apģērbties, bet arī (citēju) "paralēli vēl savu māju zem jumta dabūt bez kredītiem"?

Grozies kā gribi, bet nu kaut kas neiet kopā tai "paša astes celšanas" komentārā.

Nodokļus maksāt, protams, ir labi, bet mikrouzņēmēja alga pirms nodokļiem jebkurā gadījumā nevar būt lielāka par tiem pašiem ~700 eiro, par kuriem te tiek rakstīts, ka par tādu algu jau šajā jomā neviens nestrādā.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 18/12/2015 06:56, labojis binary.

varbūt šo izbeidziet ? nav taču emo forums, kurā konsultēt kā vēnas labāk griezt.
[www.youtube.com] (skatīt no 0:27)

Man ir divi draugi celtnieki (pavirši celtnieki, bet draugi viens ar izglītību PTU otrs nē), bet pēc uzvedības un domāšanas abi kā brāļi. Abiem ir bērni, iet gan valsts skolās, gan pašvaldības bērnudārzos. Abi ar putām uz lūpām bļauj, ka nodokļus nemaksās un ka visi viņus grib apmānīt. Kad paceļas jautājums par iešanu bērnudārzā, atkal čīkst, ka vietu nav, kad skolā prasa 20ku kādam mērķis, saka, ka izspiedēji, lai valsts dod naudu, jo mēs šeit dzīvojam u.t.t. Abi ir strādājuši uzņēmumos, bet īsus brīžus, jo redzi, kāds ko prasa, cits ko liek, bet trešais uzrauga. Pašam ir vieglāk ņemties pie privātiem, var neatnākt, var kavēt vai ieraut. Ar šo es domāju, ka ir cilvēku suga (šeit gan nav runa par konkrētu arodu), kuri apzinīgi ir aprobežoti un negrib ne domāt, ne saprast, ne maksāt.
Lielāko putru un pasūtītāju attieksmi veido un uztur tieši šie "Mantkārīgie zemiskie celtnieki", jo viens cilvēks var sabojāt visa kolektīva vai uzņēmuma reputāciju (darvas karote medus mucā).
Diemžēl neviens nav pasargāts no neapzinīgiem indivīdiem.
Celtnieks, kurš brauc uz objektu ar savu auto, saviem instrumentiem, darba apģērbu, bez peregara un trīcošām rokām saknē atšķiras no meistara, kuram instruments ir jāsagādā pasūtītājam (DEPO špakteļlāpsta par 2,5 ota 0,6 lāpsta par 5cīti), kurš visu prot un labāk visu zina, bet trīcošas rokas ir, lai vieglāk pusdienas ir pasālīt. Nav jābāž visi vienā maisā.
Celtnieks stroikās (gan PSRS, gan LV) visus laikus ir bijis cilvēks bez iemaņām un prasmēm, paviršu attieksmi u.t.t. Jumiķis, santehniķis un elektriķis u.t.t. ir arods, bet celtnieks ir virziens / joma, tas, kas neraksturo IMHO

Vai, kādas vaimanas. Kādēļ celtnieks saņem vairāk nekā ārsts? Ārsts, strādājot valsts medicīnas iestādē, '''ēd no valsts katliņa'', un kādēļ tikai šķidrumiņš tiek? Tādēļ ka biezumus jau kāds ir paspējis apēst, pirms katliņš tika celts galdā :) Privātklīnikā ārsti nepelna 500-700 eur, jo viņi ēd no sava katliņa, un tur liek ko grib, un par savu darbu prasa, tik cik uzskata par vajadzīgu.
Biju pie zobārsta, salaboja zobu, pa muti ņēmās 40 min, bet paprasīja 70 eur, mantkārīgs zaglis man zobārsts trāpijies ?
Es zinu to, ka lielākā daļa ir saņēmuši, to ko pelnījuši, pirmkārt- sameklē lētāko cenu, otrkārt- kad nolīgtais meistars ar kājām ierodas objektā, izskatās pēc alkāna jau startā un maximas maisiņā salien viss viņa instrumentu klāsts, nepasūta viņu dillēs, bet cerot uz veiksmes stāstu aicina iekšā :D lohiem lohu problēmas!

Nu tad cien. Jovl pastāsti vai iemāci man loham, kā un kur izvēlēties brigādi bez kaitīgiem ieradumiem?

Georgs999 Wrote:
-------------------------------------------------------
> ---> Rx
>
> Nesaprotu, kas tev liekas nepieņemams ka es kā
> mikrouzņēmējs godīgi samaksāju 9% valstij,
> kā valsts no mani to prasa?
>
> Kur man pārmest? Valsts no manis neprasa vairāk.
> Es spēlēju godīgi pēc noteikumiem.
> Paprasu klientam naudu par darbu un +9%, ko
> atskaitīt valstij.
>
> Vai tas ka neesmu iesaistīs kolhozā kur vēl
> desit starpnieki neko nedaro uz mani uzvārās?
> Promas, ka lieliem uzņēmējiem es neesmu
> izdevīgs. Novēlu kau katrs labs amatnieks
> uzņemtos strādāt individuāli.
Neuzņemiet personīgi, jo tā domā daudzi....Kā radās šāds nodoklis? ....lai kāds no aplokšņu algu maksātājiem tomēr kaut ko maksātu arī valstij, līdzīgi kā tas bija ar fiksēto nodokli ( ar nākošo gadu tas vairs nav spēkā). Valstij nav citas izejas, kā saņemt mazliet, nekā neko nesaņemt. Un tas, ka sociālais nodoklis darba algu saņēmējiem ir ļoti niecīgs, neko praktiski neuzkrāj, ir paša algu saņēmēja problēma ( ja viņš to zin, apzinās sekas, un pieņem tās). Ne par velti ir gara spriešana apas mikrouzņēmuma nodokļu palielināšanu, kas balansē ar to, ka tas būs par lielu, lai izpildītu un daudzi aizies aplokšņu algu apritē.

Celtnieki ir dažādi un algas par 8h darbadienu uz rokas ir dažādas vienam 700 Eur ir ļoti maz citam ļoti daudz.

Palīgstrādnieki pelna 400-500 Eur – varu rakt varu nerakt – strādā pa stundas likmi

Būvstrādnieki pelna 500-700 Eur – var kaut ko piemūrēt mazliet apmest, ielikt pagaidu logus, durvis, kaut ko nokrāsot utt. – strādā parasti par stundas likmi

Meistars prastais pelna 550-800 – māk kādu šauru darbu, bet ne pārāk kvalitatīvi, instrumentus nodrošina firma vai darba devējs darbojās lētajos valsts objektos
Meistars pelna 700-1000Eur – instrumenti vienkārši ir, bet lētie pārējo nodrošina firma vai darba devējs, māk savu darbu labi, bet īpaši uz to neiespringst un pārāk necenšas

Augstas klases meistars 900-1300 – ir praktiski visi nepieciešamie instrumenti savai specializācijai arī specifiskie – tie ir pārsvarā profesionālie, parasti ir auto, cenšas iemācīties darīt darbu labāk, interesējās par jaunumiem tirgū.

Augstas klases pašnodarbinātais meistars 1200-1800 (plus nodokļi un citi izdevumi) – ir savi instrumenti reizēm arī industriālie, tādi kā apmetuma mašīna, estromāts ir savs auto parasti kabluks vai busiņš, pārzina savu darbu līdz niansēm, apmeklē kursus seminārus, cenšas iemācīties ātrāk un labāk, māk aprēķinātā izmaksas, gan darbam, gan materiāliem, māk rasēt, māk runāt ar klientiem utt.

sadalījums rupjš aptuveni, bet dzīve reālajā tas ir daudz plašāks.

Nevar teikt, ka medicīnas darbiniekiem maz pelna vai ir nekvalificēti, jo medicīnas darbinieks ir sanitārs, kurš veic visādus palīgdarbus, un medicīnas darbinieks ir ķirurgs ar doktora grādu, kurš studējis ārzemēs, līdz ar to algas un zināšanas abiem būs pilnīgi dažādas.

=> Rx

Bet kur rodās lielā masa ar aplokšņu naudu? Šī ir vieta, no kurienes jāsāk problēma risināt, nevis cīnīties ar sekām, diskutējot par MUN izmēru. Vecajā Eiropā neuzskaitītā nauda parasti nāk caur priekameitu un narkotiku biznesiem. Tā kā Latvijā tirgus ir mazs, tad to nevar uzskatīt par nopietnu skaidrās naudas plūsmu.

Un šis "kaut kas cits" ir PVN karuseļi un fiktīvie pārskaitījumi (mārketinga pakalpojumi etc) ar bomzi ķēdes galā. Un kāpēc valsts nevar aizgriezt šo krānu? Acīmredzot vadības levels ir augstāks varas hierarhijā, nekā FM resors. Tā arī ir daļa no mūsu valsts problēmas.

Citāts:"Cik cilvēku Latvijā saņem naudas aploksnēs?
Skaitļi atšķiras. Atsevišķu ekonomistu pētījumi rāda, ka Latvijā algu vismaz daļēji aploksnēs saņem 11% strādājošo, savukārt ēnu ekonomikas īpatsvars esot ap ceturtdaļa no iekšzemes kopprodukta. No otras puses, mazākas aptaujas rāda, ka aplokšņu algu saņēmēju īpatsvars ir 25% no visiem strādājošajiem. Lai vai kā, skaidrs, ka vismaz katrs desmitais darbinieks daļu algas saņem aploksnē. Dažās nozarēs šis īpatsvars noteikti ir vēl lielāks. Piemēram, pēc VID auto servisu nozares pārbaudes, kāds uzņēmums pacēlis algu no 321 līdz 1046 eiro, kas ir ļoti reprezentatīvs piemērs un rāda, ka ēnu ekonomikas izskaušanai vēl ir tāls ceļš ejams."

Viens no ēnu ekonomikas radītājiem - mums pietiekami liela daļa biznesa ir pat ne mikro, bet nano līmenī. Attiecīgi, ja no nopelnītajiem 200€ pusi jāatdod nodokļos, tad ar atlikušo simtnieku var arī mēnesi neizvilkt, kaut ar 200 vismaz badā nebūs jāmirst (ievērot, ka tas ir aktīvi strādājošs indivīds, ne mājās sēdošs pensionārs).

Lai no nano kļūtu par mikro un pēc tam par vismaz mazo uzņēmēju (par vidējo var pat nesapņot, tas ir jau kādas Hanzas maiznīcas līmenis), ar saviem spēkiem vien nepietiek, apkārtējai videi jābūt stimulējošai. Pēdējais budžets par stimulēšu neko nesaka, drīzāk to var interpretēt, ka ekonomikas attīstīšana LV ir aizliegta ar likumu.

=> jtdesign

Es atvainojos, bet kāda mārrutka pēc ir jādara darbs, kas mēnesī ienes 200eur? Ja cilvis NEVĒLAS pacelties vismaz uz mikro vai mazo uzņēmēju, tad nav ko pīkstēt, ka perspektīva ir pilnīgā pakaļā. Ir jāsāk ar to, ka ir jāgrib!

Jā, ar meistariem ir traki. Par laimi daudz ko daru pats, nedaudz iesaistot arī palīgspēkus (radiniekus), bet diemžēl ir reizes, kad jānolīgst, kāds meistars. Vienmēr es maksāju tik, cik prasa (kaulēties vienkārši nepatīk). Parasti uzreiz atmetu dārgāko un lētāko piedāvājumu. Un esmu sapratis, ka pārējo piedāvājumu izvēle ir loterija. Un kā jau tas loterijās ir notiek, tad pilnās lozes ir mazāk, nekā tukšo ložu. Tā man arī ir gājis ar meistariem.
Pats trakākais ir tas, ka kvalitātei nav mērvienības. Ja meistaram liekas, ka ir sanācis ok, tad man ne vienmēr. Un kuram taisnība? It kā jau taisnībai vajadzētu būt man, kā pasūtītājam, bet ar meistariem parastajiem tas tā nav. Ik viena meistara nolīgšana man sagādā stresu, jo nevar zināt kāds beigās būs rezultāts. Vai tik pašam nebūs klāt pie pārtaisīšanas.

Man jautājums PāvelO. Kāda bija tava reakcija un kādi bija aprēķini uz nākotni kad mūsu "gudras"galvas gribēja ieviest MUN aizliegumu 37 nozarēm? Un Jur. pers. aizliegumu?

Ta beidzot nedaudz pierimāt! :)

Bet kur problēma,jums,čīkstuļiem-visiceltniekipidarivisupatsmāku,ātri nomainīt profesijas,a ko.Tak stroikā vairāk nopelnīsiet un visiem paradīsiet, kas ir kvalitāte.Un brīvdienās pie čīkstuļiem varēsiet ar labdarību nodarboties ,teiksim par 15 euro dienā,jo medmāsa ,skolotāja uttt. vairāk nepelna.Un rudenī,ziemā izbaudīt visus strojkas jaukumus -lietu,caurvēju,utt.Celtniecība nav tikai jūsu piepirstais dzīvoklītis vai māja.Un nav nabagam jābūvē sava māja,ja tomēr būvē,tad nečīksti.

Arī Tev vecais2 priecīgus Ziemassvētkus!

Točna! Priecīgus svētkus visiem.

Gan jau ka vecais2 sava prakse ir redzējis visādus brīnumus un varētu stāstīt nevienu vien stāstu par melno celtnieka.