v_t, ļoti maz ko zinu, bet šādas un citādas diskusijas palīdz gan ievākt viedokļus, gan sameklēt papildinformāciju.

Ja ir pretenzijas pret pārslēdžiem, var veidot shēmu ar impulsa relejiem.
Slēdži būs bez fiksācijas, t.i. atradīsies vienā pozīcijā. Vajadzēs tik papildus vadus no katra slēdža uz sadali, kur atradīsies impulsa relejs.

Mazliet par LED, jeb tas īpašību: liela gaismas intensitate no maza laukuma, jeb punkta... Te saka, nekas, ja neskatās virsū... Nekā nebij! Acij nav tikai centrālā jūtība, bet arī perifērā. Un intensīvi izgaismojot arī perifēro virsmu, nekas veselībai labvēlīgs tas nav. Emocionāli arī redzes lokā, ne centrā, spilgts gaismas punkts uzbudina, liek palikt nervozam, ir nepatīkami uztvert apkārt esošo vidi un t.t.t.
Tāpēc atstarotās gaismas avoti ( astarojas gaisma pret lielu, gaišu virsmu) ir "mierīgāki" un patīkamāki. Dizaineri gan bieži par to nedomaā jo apskata vidi no viena skatu punkta. Dizainiskā. Bet no ergonomikas, patīkamā puses ne vienmer.........

Par pulsācijām: LED un Ekonomiskajam lampām. Nav tik vienkarši: barošana ar impulsiem, tātad "baigi" ātri mirgo... Apskatot šo spuldžu uzbūvi, jāsaka, ka gaismu abās spuldzs izstaro luminofors! Jā, ne gāze, ne LED gaisma no kristāla, bet Luminofors! Ķīmisks elementu kopums ar īpašībām ultravioleto starojumu pārvērst gaismā. Un luminoforam šādas īpašības nodrosināšanai ir inerce. Tas principā ātri mainīt gaismu nevar! Tam ir raksturīga lielāka vai mazāka pēcspīdēšana. Jo biezāks luminofora slānis, jo ilgāka pēcspīdēšana, tā teikt. LED kristāls izstaro ultravioletos gaismas starus, kas ar savu augsto enerģiju spēj ierosināt luminofora spīdēšanu. Un tāpēc luminofors ir galvenais gaismas spektra veidotājs. Jauda starojumam liela...luminofora biezums arī liels! Te arī slēpjas šo spuldžu dzīves laiks...Luminofors arī ķīmiski pārveidojās un zaudē savas īpašības. Biezais luminofora slānis ar saistvielām neļauj LED kristālam labi dzesēties. Ultravioletie stari ir vielu "sadēdēšanas" viens no iemesliem.......

Jautājums ne gluži par apgaismojumu, bet nu tēma saistīta - elektrotīkli.
Ja ir plīts ar cepeškrāsni kā viena iekārta, tad tur tā kā būtu skaidrs - 3 fāzes, jauda līdz pat kaut kādiem padsmit kW.
Kā ir, ja plīts virsma un cepeškrāsns ir kā divas atsevišķas iekārtas? Katrai vajag 3 fāzes?

atsevišķa cepeškrāsns visdrīzāk būs 1fāzes, ar rūpnīcas vadu un dakšu
virsmu (vismaz manējo) ir iespējams saslēgt 1; 2 un 3 fāzu versijā. shēmas uz apakšas uzdrukātas, komutē kā sirds vēlas.

Skaidrs, paldies par info. Tātad jāvelk vienu trīsfāzīgo vadu un vienu vienfāzīgo rozeti.
Sākotnēji ir doma slēgt klāt esošo "viss vienā" variantu, bet nav ne jausmas, cik ilgi tas kalpos un kāds būs nākamais variants - iespējams, kaut kāds iebūvētais.