Būvnieki tikuši līdz monolītajai joslai, pienācis laiks ierīkot pārsegumu. Vēlētos uzklausīt viedokļus par puslīdz racionālu pārseguma pīrāgu.

Pēc projekta pārseguma sijas ir 100x200, garums 4.8m garajām, 3.5m īsajām, solis 600.

BK daļā rakstīts, ka "koka konstrukcijas izgatavot no gaissausa C24 (LVS EN 338) stiprības klases skujkoku materiāla, kas apstrādāts ar koksnes bioloģiskās un pretuguns aizsardzības preperātiem (2. impregnācijas klase LVS EN 351-1)". Ko tas praksē nozīmē?

AR daļā aprakstītais pīrāgs:
1. grīdas segums lamināts
2. lamināta apakšslānis
3. saplāksnis 2x 12mm
4. dēļu (b=100) latojums, S=400, biezums 25
5. sijas S=600; siju aizpildījums - minerālvate
6. tvaika izolācija
7. "melnie" griesti OSB 15mm
8. griestu karkass
9. ģipškartons

Mulsina 3. un 7. punkti.

Varbūt saplākšņa vietā jēdzīgāk būtu "dēļu latojumu" likt nevis ar S=400, bet dēļus vienu pie otra? Latojums ar S=400 pieļautu kaut kādu gaisa kustību, bet vai tas ir nepieciešams?

Priekš kam tas OSB nepieciešams?

Melnie griesti parasti tur siltumizolāciju un skaņas izolāciju. Griestu karkass un reģipsis tam neder.

25 mm biezi dēļi bez saplākšņa neder. Neturēs slodzi. Tad jāliek 38 mm dēļi. Tas izmaksās sālītāk par dēļu latojumu ar saplāksni.

Tur ir daudz variācijas kā likt. Ja es sev taisītu tad man būtu šādi:
lamināts/linolejs
12-22mm kokšķiedras plāksne
32 mm neēvelēts dēlis
gaiši beicēts vagondēlis
gaiši beicētas latas gar siju malām uz kurām uzlikts vagondēlis

Siltumizolāciju neliktu, tvaiceni arī. Skaņas izolācijai kokšķiedra un manuprāt arī linolejs labi noņem skaņu. Regipsi neliktu dēļ tā ka čakars ar visu špaktelēšanu un rezultāts ir parasti balti griesti.

Kaut kā vizuāli man šķiet, ka pie standarta lamināta apakšķlāja kokšķiedra 5-7mm tā skaņa tomēr ies cauri labi.

Koka dabīgai tekstūrai (saplāksnim) likt pa virsu visādu roidu, lai rezultātā iegūtu ar laku pārklātu papīra koka imitāciju...

Par melnajiem griestiem - nevar izlīdzēties ar auklām kā atbalstu tai vatei? Vai varbūt koka līstēm, ar kurām būtu stiprināta arī tvaika izolācija.

Par cenu atšķirību, salīdzinot "25mm dēļi + 25mm saplāksnis" ar "38mm dēļi". Uz kā rēķina 38mm dēļi sanāk dārgāk nekā 25mm dēļi ar saplāksni (kā projektā)?
Aptuvenā platība - 70m2 (jeb 8.5m x 8.0m).
Pirmajā variantā vajag 22 x 8 x 0.1 x 0.025 = 0.44 kubus koka un 70 x 0.025 = 1.75 kubus saplākšņa, aptuvenās izmaksas 0.44 * 200 + 1.75 * 600 = ~1150 EUR. Ja sanāk dabūt normāla izmēra atgriezumus par 400 EUR kubā, tad tāpat summa ir ap 800.
Otrajā variantā vajag 70 x 0.038 = 2.66 kubus koka, aptuvenās izmaksas 2.66 * 200 = 550 EUR.

Siltumizolācijas īsti nav aktuāla. Pirmajā stāvā siltās grīdas, otrajā stāvā apkure sākumā netiek plānota. Ja pirmais stāvs nespēs sasildīt otro, tad domāsim, kāda veida apkuri ierīkot.

Par tvaika izolāciju - ir doma aizstāt ar kaut kādu papīru. Vienīgi virs vannas istabas būs kaut kā pret mitrumu jācīnās.

Ja liek to saplāksni (2x 12mm), tad slāņus savā starpā salīmē (PVA?) + saskrūvē?

Par dēļiem ar S=400 - uzgāju šādu lapu, [abc.lv], tur minēts, ka starp vati un grīdas pamatni atstāj 2cm spraugu, "lai gaiss var iziet pie grīdas līstēm un tur attiecīgi ventilēties". Kam tur jāventilējas? Un uz kurieni?

Mjā, ja jau saplāksnis tik sālīts, tad neredzu no tā jēgu. Jāliek 38 mm dēļi.

1.Tvaika izolācija starp apdzīvojamām telpām bezjēdzīgs pasākums ... nav jau ko izolēt ... uz melnajiem griestiem var ieklāt papīru vai pergamīnu
2. Siju šķērsgrizums uz 4.8m pietiekošs ...
3. Koksnes parametri sarakstīti pēc spēkā esošajiem būvnormatīviem ... tobiš ja būvniecība notiek ar pilnu komplektu dokumentācijas uz gateri braukt nevari, koks jāpērk legālā placī, kur tas būs ižāvēts, izgājis brāķēšanas procedūtu un varbūt vēl apēvelēts (labāka ugunsdrošība, tiek noņemtas arī asās kantes) ... izmēri visticamāk būs 195x95mm ....
4. Grīdas pīrāgam iespējamas dzudz un dažādas variācijas, jepkurā gadījumā koka pārsegums būs skaļš. Skaņas izolāciju var panākt tikai ar lielāku masu, tapēc mūsu senči lika monstrīgas sijas un starpsiju telpu aizpildīja ar smilti. Šoreiz grīdu no sijām vajadzētu nodalīt ar kādu elestīgu materiālu, kā iepriekš rakstīja der, kokšķiedru plāksnes, ir arī speciālas gumijas lentas ko pieskavo pie sijas un tad liek grīdas gulšņus vai klāju ....

Jāventilējas vatei un grīdas dēļiem no apakšas, lai nebūtu pārsteigumu (pelēšana, pūšana).

Aprakstītajā pīrāgā nav skaņas izolācijas un ir (it kā) liekas opcijas. Tā kā nav informācijas, starp ko šis pārsegums, precīzi pateikt grūti, bet, ja starp apkurināmām telpām, tad tvaika izolācija lieka. Papīrs gan vajadzīgs, jo ir pret visādu sīkdaļiņu biršanu caur konstrukciju (griestiem). Tāpat "melnie griesti" var nebūt, bet ... lietas jāskata kopumā nevis tikai atsevišķi pa reizinātājam. Telpa starp sijām un griestiem ir lieliska vieta dajebkādu inženierkomunikāciju izvietošanai.

Īsti nezinu, kā tā tvaika izolācija izpaužas - parasta plēve vai kaut kāds "elpojošs" materiāls. Bet nu šobrīd vairāk sliecos uz kaut kāda papīra piestiprināšanu siju apakšā, kas kalpotu par atbalstu vatei un varbūt mazinātu vates putekļu izplatīšanos.

Sijas vēl savā starpā būs sastiprinātas - mājas vidū pretējo siju galus jāsavelk ar 16mm vītņstieni, starp sijām ievietojot D95 bulldogu. Siju gali ārsienas pusē stiprināsies pie mūrlatām ar 2.5mm bieziem 90x106x106mm leņķiem (pēc projekta 90x90x2.3).

Tinis, ja būs 38mm dēļu klājums bez spraugām, tas taču uzreiz novērš ventilēšanos. Jebšu tie 38mm dēļi būtu liekami ar nelielām spraugām? Un uz kurieni tam pārsegumam būtu jāventilējas, ja visas malas ir ciet? Jāatstāj kaut kādas spraugas pa perimetru?

PikkO, vari ieteikt kādu placi, kur to koku ņemt? Objekts atrodas blakus Baldonei. Vajadzēs ne tikai pārseguma sijas, bet arī mūrlatas (šķērsgriezums 250x250), 7.5m garas spāres ar izzāģētiem galiem (galus varbūt var arī uz vietas zāģēt, bet varbūt kokzāģētavā var dabūt labāku rezultātu). Šīs pozīcijas noteikti nevēlos ņemt šaubīgās vietās, bet, cik lasīts, tad arī "legālie plači" mūsdienās ar kvalitāti īpaši neizceļas...

jtdesign, kam tad paredzēta vate pārsegumā? Biju domājis, ka vate paredzēta skaņas absorbēšanai. Cik no lasītā sapratu, šādā pīrāgā varētu puslīdz labi slāpēties augšējās frekvences (runāšana un tml), bet iet cauri zemās (soļu troksnis). Lai nu kā, pilnīga skaņas izolācija mūsu gadījumā nav nepieciešama, nav iebildumu dzirdēt mājās esošos ģimenes locekļus. Soļu troksni kaut kādā mērā varētu samazināt arī fakts, ka mājās nelietojam čības.

Par pārseguma "pielietojumu" - lejā dzīvojamās telpas (2 bērnistabas, 1 guļamistaba, sanmezgls, priekšnams), augšā plaša telpa bez konkrēta pielietojuma (varbūt bērniem tur patiks spēlēties, varbūt pieaugušajiem būs kādi hobiji, kur vajag plašu telpu, varbūt 2x gadā ar viesiem tur pasēdēsim lietainā vai aukstā laikā, varbūt nekas tur augšā nenotiks).

Otro stāvu nav plānots apkurināt, bet tam būs kopīga gaisa telpa ar pirmo stāvu - ja siltums no siltajām grīdām aizies augšā, tad temperatūras starpībai nevajadzētu būt lielai. Vienīgi kamīna kurināšanas laikā liela daļa karstuma aizies augšā, bet uz pirmā stāva telpām īsti netiks. Cik bieži tas būs - nav ne jausmas.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 16/06/2019 15:27, labojis binary.

Starp dēļiem nekādām spraugām nav jābūt. Pa perimetru būs spraugas. Pirmo dēli neliek cieši pie sienas, bet liek ar 2cm atstarpi. Vienkārši vajag lai vate cieši nespiežas klāt pie grīdas dēļiem. Lai dēļi brīvi "elpo".

Tātad 200mm vates vietā būtu liekama kaut kāda 100mm + 75mm kombinācija, pieņemot, ka tas specenē norādītais biezums kaut cik atbilst patiesībai.

Dēļus pēc ieklāšanas ir vērts noslīpēt? Varētu paņemt nomā uz vienu vakaru kaut kādu šādu aparātu - [www.ramirent.lv]

Kā ir ar "vates putekļiem" - tos no augšas nevajag kaut kā ierobežot? Jebšu "pagrīdes vēdināšanās" tos putekļus nespēs pacelt?

Skatos, ko no @#$%& piedāvātajiem materiāliem varētu likt zem sijām, lai atbalstītu vati (un novērstu vates daļu biršanu uz reģipša). Ir kaut kāds ELT-PAP aizsargkartons 1.25m platumā, 220g/m2 un 270g/m2, paredzēts "blā blā blā aizsardzībai remonta un celtniecības laikā". Un ir ELT-KRAFT VCL laminēts četrslāņu celtniecības kartons ar armējošu poliestera sietu, kas strādā arī kā "elpojoša aktīva tvaika barjera". Tas otrais laikam būtu piemērotāks / izturīgāks?



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 16/06/2019 18:05, labojis binary.

Ja pa virsu ir lamināts, tad slīpēt nav jēgas. Vates putekļi arī nenāks no pagrīdes.

Ja otro stāvu nav īpaši plānots apkurināt, tad tvaika izolācija starp pirmo un otro stāvu ir vairāk nekā vēlama, jo citādi tur ziemā viss paliks viegli mikls.

Varbūt gadiem ejot, kad bērni būs savās dzīvēs un mājā būsiet tikai "divi vecīši vien", varēs novērtēt iespēju norobežoties no otrā stāva un maksāt par apkuri uz pusi mazāk.

Par pārseguma pīrāgu- koks ir paskaļš materiāls, pats jau kaut kā sadzīvosi, bet bērniem var būt savas intereses/draugi, nav izslēgtas situācijas, kad pukosies ka tev kāds pa galvu lēkā. Kas zin, varbūt dzīve apmet kūleni un nākas māju pārdot, tad slikta skaņas izolācija starp stāviem samazinās tās vērtību.

Ieteiktu padomāt par peldošo grīdu 2 stāvā uz smalkā keramzīta un gumijām riģipša profilu stiprinājumos pirmā stāva griestos.

Tinis, par slīpēšanu iedomājos, lai izlīdzinātu kaut kādus potenciālus nelīdzenumus starp dēļiem. Bet tas laikam uz vietas jāskatās.

Aldiss, par kurināšanu - ir lasīts kaut kāds pieredzes stāsts, ka cilvēkam otrajā stāvā ziemā viss bija silti vēl pirms otrā stāva apkures ierīkošanas. Manā gadījumā otrajā stāvā nebūs nekādas telpas, t.i., nekādas starpsienas, starp pirmo un otro (mansarda) stāvu būs ~30 m2 bez pārseguma (otrajā stāvā margas ar skatu uz viesistabu - tiem 30m2), līdz ar to siltuma kustība nebūs ierobežota. Ventilācija (dabiskā) arī sākotnēji ieplānota tā, ka pienākošais gaiss dažādās telpās būs grīdas līmenī, savukārt noplūde būs otrajā stāvā. To visu ņemot vērā, nezinu, vai apkure otrajā stāvā ir nepieciešama.

Ja izrādīsies, ka otrajā stāvā tomēr nepieciešams vairāk siltuma, tad būs 2 opcijas - vai nu kamīns pirmajā stāvā (viesistabā; liela daļa karstuma kā reiz ies uz to otro stāvu), vai arī atsevišķi apkures elementi otrajā stāvā (lielas platības radiatori vai siltā grīda). Otrajai opcijai jau sākotnēji divās vietās tiks ierīkoti stāvvadi apkurei.

Runājot par bērnu interesēm / draugiem, bērniem nākotnē var nodot lietošanā veco māju, ja būs tāda vēlme.

Par griestu stiprināšanu vēl nezinu, kā risināt. Skaidrs tikai, ka profilus tieši pie sijām skrūvēt nevajag.

Nu ja starp stāviem ir 30m2 "caurums", tad apkure otrajā stāvā nav jātaisa. Tikai nezinu vai siltās grīdas ar saviem 35 grādiem pavilks tādu dubulto apkurināmo kubatūru. Prasās tā kā arī pēc radiatoriem pirmajā stāvā, lai nav pa karstu grīdu jālēkā.

Jācer, ka pārāk karstu grīdu nevajadzēs - 375mm gāzbetons, 150mm vate, 300mm jumtā. Tālāk jau prakse rādīs, kā būs. Lai nu kā, šā topika ietvaros gribētu tikt skaidrībā ar pārseguma pīrāgu, nevis apspriest apkuri :)

Uz doto brīdi galvā ir šāds variants:
1. grīdas segums lamināts
2. lamināta apakšslānis
3. dēļi bez spraugām, platums pēc pieejamības (100, 150, 200, ...), biezums 38
4. sijas 100x200, S=600; siju aizpildījums - minerālvate 100mm + 75mm (vai 75mm + 75mm?)
5. tvaika izolācija / celtniecības kartons (ELT-KRAFT VCL derēs?)
6. griestu karkass (kā stiprināt pie sijām?)
7. ģipškartons

Vēl neskaidrs ir jautājums, ko ar to pārsegumu darīt, kamēr māja stāv bez jumta (nav ne jausmas, kā / kur / kad sanāks atrast jēdzīgus jumiķus). Skaidrs, ka vispirms jāierīko sijas un dēļus, lai var sākt normāli pārvietoties pa to pārsegumu, bet vai ir vērts to visu pārklāt ar kaut kādu plēvi vai tentu? Atbilstoša izmēra tents ir nopērkams par €30.

Visdrizāk lamināta pamats ar 38 mm dēļiem būs stipri nelīdzens. Pat,ja pieēvelēsi,tas neizslēdz iespēju, ka tie nevērpsies un nedeformēsies tālākajā laikā.
Parasti liek 25x100 mm dēļus ar soli un pa virsu Osb/ kokšķiedru.

Vai uzreiz grīdas dēļus ar spundi.