Agrais, kopumā es vru piekrist ek717 traktātam, tomēr ar nelielām piebildēm.
1. Tīro neto noteikti atcels un tas visticamāk varētu būt 2025. gads. Tad tā vietā stāsies neto norēķinu sistēma, turklāt visticamākais ar tādu modifikāciju, ka SP nodotā enerģijas cena būs atkarīga no konkrētā elektroenerģijas līguma - elektrum piedāvās savu variantu, enefit savu utt. Iespējams, ka katram būs pat savi tarifu plāni - konservatīvais, dinamsikais utml. Lai vai kā neto norēķins izlabo cenu svārstības ziemai un vasarai, tāpēc kwh neto nav dzīvotspējīgs. Neto kā tādu neatcels vispār, tas nav iespējams un tam nav loģika.
2. Par pārvades dubultmaksu nododot un izņemot, es mazliet apšaubu, jo drīzāk varētu būt par nodošanu maksa, bet par izņemšanu nē, lai gan pastāv iespēja arī ka būs dubultā. tomēr kamēr mums nebūs liels SP piesātinājums domāju, ka dubultmaksa nebūs dēļ valsts stratēģijas.
3. Pārvades izmaksas var augt, bet tas atkarīgs no objektīviem iemesliem, tomēr ja energotirgus pārkārtosies, tad tam pieaugumam nevajadzētu būt tik lielam.
4. Dabas resursu nodokli par elektroieguvi neuzliks, toties ļoti iespējams var pacelt pilsētās vai kādās vietās NIN par to ka tev jaunai ēkai nav uzlikti SP. Visticamāk varētu būt dabas nodoklis pie paneļu iegādes (kā tas ir par riepām un elektroprecēm).
5. Pati elektroenerģijas cena, gan absolūtā izteiksmē gan sezonāli ir stipri liels nezināmais lielums, jo tā gan var staigāt pamatīgās amplitūdās. Daudz ko izteiks tas kā tiek būvētas jaunas lielās elektroražotnes un kur. Kopumā protams būs centieni attīstīt ražotnes tajos periodos, kad cena augstāka - attiecīgi ziema. Ļoti lielā ilgtermiņā cena starp vasaru un ziemu izlīdzināsies.
6. Kaut ko ietekmēs arī tomēr elektroauto industrija - ja tā tik tiešām dinamiski attīstās, tad tas protams uzliks spiedienu uz pārvadi un elektrības cenu, jo e-auto paceļ normālas mājsaimniecības elektro patēriņu par vismaz 100%.

SP paneļu lietotājam visas šīs izmaiņas var nozīmēt kaut kādu nelielu pārkārtošanos, bet nevienā variantā neparādās akumulatoru izdevīgums, jo tie vienmēr bus dārgi un vienmēr ziemā būs energodeficīts. Tas kas SP vrētu būt stipri reāli ir D virziena maiņa uz A-R. Bet tikpat labi var nozīmēt arī vienkāršu paneļu skaita palielināšanu par teiksim 20-30%. Lai vai kā - SP ir uz palikšanu gluži kā e-auto.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 28/11/2022 09:11, labojis Vilnis_Radio.

Agrais - attiecībā par akumulatoriem tu neuztver galveno problēmu - vasarā problēma ar SP praktiski nav un tur pašpatēriņš strādā labi bez akumulatoriem, problēma ir ziemā un tur akumulatori pārāk maz ko var palīdzēt. Daudzi ir ieciklējušies uz domu, ka ar zemnieka viltību un ākiem nu tik būs štelle. Ja tāda štelle būtu, tad enefit paņem un nopērk aķu miriādi par puscenu un drillē enerģiju šurpu turpu daudz labāk par naivo zemnieku ar pāris aķīšiem. Bet tā nebūs, jo tad akumulatoram ir jāmaksā kapeikas a bet viņi maksā ļoti daudz.

juris23456 rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vai kāds nevarētu pateikt, cik tad kwh var 150 A
> akumulātorā uzkrāt?

Ja akumulatora spriegums 12V, tad 150Ah * 12V = 1800Wh jeb 1.8kWh
Ārā ņemt, atkarībā no akumulatora veida, gan vajadzētu ne vairāk par ~40...95%, un tikai speciāliem akumulatoriem tas tiecas uz 100% pusi.
Ja domā par parastu svina skābes - traktora/auto akumulatoru, lai nesabojātu akumulatoru, tie ir ap 50%, tā kā uzkrāt var 1.8kWh, no kurām izmantot var 0.9kWh.

>>" 1. Tīro neto noteikti atcels un tas visticamāk varētu būt 2025. gads"
>> "nodotā enerģijas cena būs atkarīga no konkrētā elektroenerģijas līguma - elektrum piedāvās savu variantu, enefit savu utt"

Atbildes jau tagad ir elektroenerģijas tirgus likumā:

"30.5 (6) Elektroenerģijas tirgotāji savos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piedāvājumu."

Vajadzīgiem MK noteikumiem būtu jātop līdz 2032. gada janvāra beigām, tad varēs skatīties, ko Elektrum un Enefit piedāvās. Sadales tīkli tikai nodrošina starpniecību starp ražotāju, tirgotāju un mājsaimniecību un šajos norēķinos neiesaistās.


"93. Šā likuma 30.1 pantā minētās neto uzskaites sistēmas izmantošanai mājsaimniecības lietotājs var pieteikties līdz 2026. gada 28. februārim."

Likumu, protams, var grozīt, bet tikko jau tas tika izdarīts ieviešot neto norēķinu sistēmu, kas vēl nav sākusi strādāt. Turklāt pievienojoties 2026. gada februārī jābūt zināmai paļāvībai, ka tā sistēma vēl kādu laiku funkcionēs. Līdz ar to ātrāk par 2030.-31. gadu diez vai uzskaites sistēmu kā tādu atcels.

"jātop līdz 2032. gada janvāra beigām": Pārrakstījos - līdz 2023. gada janvāra beigām

Cīņu biedri, pakomentejiet jaunaas izmaiņas planotajiem ST1 un ST2 tarifiem kurus visdrīzāk klans apstiprinās nākošgad. Izskatās, ka tas skars visus saules paneļu mājas īpašniekus dēļ elektrības ievada MEGA sadardzinājumu.

Tātad mikro elektrības ražotāji (saules paneļi uz privātmājas) laikam iet līdz 11kWh robežai. Tātad uz 220V tas ir 50A. Ņemam ST info pēc tās sanāk, ka vajadzīgs trīsfāzu pieslēgums ar visdrīzāk 25A ievadu (sapratu ka 3x 25A @ 220V). ST-1 3 fāzes @ 25A = 36.93 EUR + PVN/ mēnesī. Var jau tad iztikt ar 3* 20A, bet tur kapeika bik tad lētāk.

Tātad izmaksas palielināsies no esošā S-2 2.40EUR/1A * 25 = 60 EUR/gadā + PVN. Iesniegtajā jaunajā cenu piedāvājumā - publicēts Vēstnesī) cenu sadārdzinājums norādīts līdz 380%. Man matemātika klibo vai, man sanāk gandrīz 740% sadārdzinājums.

janka55
Pagaidām vari neiespringt un rēķināt ST-1 un ST-2, jo EM liek pārstrādāt ST tarifu kā nepiemērotu. Vismaz vārdos EM saka, ka grib panākt, lai jaunie tarifi būtu pieņemami arī SP. Ja es pareizi saprotu, tad plāns ir arī mainīt noteikumus par tām ievadjaudām, lai SP būtu iespējams atteikties no liekās ievades jaudas, līdz tehniski nepieciešamajai. Pameklē EM relīzes, ja gribi sīkāk uzzināt.

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> janka55
> Pagaidām vari neiespringt un rēķināt ST-1 un ST-2,
> jo EM liek pārstrādāt ST tarifu kā nepiemērotu.
> Vismaz vārdos EM saka, ka grib panākt, lai jaunie
> tarifi būtu pieņemami arī SP. Ja es pareizi
> saprotu, tad plāns ir arī mainīt noteikumus par
> tām ievadjaudām, lai SP būtu iespējams atteikties
> no liekās ievades jaudas, līdz tehniski
> nepieciešamajai. Pameklē EM relīzes, ja gribi
> sīkāk uzzināt.

OOooo paldies Vilnis_Radio - nomierināji. Sievassmāti jau paspēju sabaidīt ka būs jāatsakās no elektriskā plīts un šmorējamās eleektriskās cepeškrāsns, jo lielakajām vajag 1+ fāzes.

Ps. starp citu jau tagad vari atteikties no liekās ievades jaudas un bez maksas (tas nekas, ka maksāju par katru Ampera palielinājuma "izbūvi" 10+ gadus atpakaļ) savukārt palielināšana maksā atkal par katru Ampēru, ja nemaldos. Tur kaut kādi daži izņēmumi ir.. .



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 28/11/2022 10:43, labojis janka55.

janka55 rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Cīņu biedri, pakomentejiet jaunaas izmaiņas
> planotajiem ST1 un ST2 tarifiem kurus visdrīzāk
> klans apstiprinās nākošgad. Izskatās, ka tas skars
> visus saules paneļu mājas īpašniekus dēļ
> elektrības ievada MEGA sadardzinājumu.
>

vecās cenas pa mēnesi,līdz 16A-3.83,20A-4.84, 25A-6.05, 32A-7.74eir ar PVN.
Jaunās cenas pa mēnesi,-līdz 16A-28.59, 20A-35.74, 25A-44.59, 32A-57.20eir.

Ja piem.salīdzinam 32A,tad tagad mēs samaksātu 7.74x12=92.88eir gadā par pieslēgumu.
Jaunais 57.20x12=686eir.
Pārmaksa ir 593eir!!! + vēl tie domā kautkādu Netto apkalpošans maksu...
Bet nu vienai daļai ir skaidrs,ka patiesais mērķis viņiem ir galvenais piemest piem.20%.Nebūs Jums 144%,būs varbūt tie 20% sadārdzinājums,būsiet laimīgi? :D Pēc gada vēl kautko izdomās un tā visu laiku slaukšana,esmu skeptisks par šo visu sadarbību,jo kamēr mums nebūs līgums uz vismaz 5gadiem,tikmēr būs arī nenormāla situācija ar kuru es neesmu mierā,tā nav stabilitāte mums uz tuvāko periodu.

Nāksies laikam drīz ļaudīm atzīt,ka tomēr tas "atbalsts" ir bijis siers peļuslazdā.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 28/11/2022 10:46, labojis Vidzeme.

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> janka55
> Pagaidām vari neiespringt un rēķināt ST-1 un ST-2,
> jo EM liek pārstrādāt ST tarifu kā nepiemērotu.
> Vismaz vārdos EM saka, ka grib panākt, lai jaunie
> tarifi būtu pieņemami arī SP. Ja es pareizi
> saprotu, tad plāns ir arī mainīt noteikumus par
> tām ievadjaudām, lai SP būtu iespējams atteikties
> no liekās ievades jaudas, līdz tehniski
> nepieciešamajai. Pameklē EM relīzes, ja gribi
> sīkāk uzzināt.

Teātris tas viss notiekošais.

Dusma jau ir uz šitām izmaiņām. Bet nu tā. ja man mēnesī ir uz 200 kv māju taga elektro + apkure apmēram 100 eur., tad nu nepārdzīvoju īpaši. Skaidrs, ka tas bij paredzams, ka kaukas mainīsies, bet tā... nu ja man taga par apmēram 1000 kwh ir jāmaksā maz....Lai es liktu aķus vēl. Paldies. es to nedarīšu. Tāpat es tagad nevaru uzlādēt, un pēc īsa brīža izmest viņus un pirkt jaunu. Nē::)
pa vasaru mani SP pa 5 mēneši 11 kw uzražoja 8,5 mw. Laimīgi tērēju.

Pims pērkam aķus vai atsviežamies no paneļiem, kuri domā, bet vēl nav uzlikuši, pagaidām līdz būs galīga skaidrība ar to sadārdzinājumu. Cik zināms, tad ekonomikas ministrija šito ST brīnumu ir atsviedusi atpakaļ. Gan jau kompromiss būs kaut kur pa vidam.

Loģiski.
Paprasa reiz 6 ar domu, ka varēs nomest un 3 jau iedos. Indriksone varēs sist pie krūts par labo darbiņu.

Ko tauta saka par šādiem komplektiem vasaras sezonai? [4sun.lv]

Izskatās samērā labs piedāvājums man šķiet. Ja stāsts ir par vasaru, tad alternatīva ar kuru salīdzināt ir vakuuma saules kolektori. Katram ir plusi un mīnusi.
Šo paneļu pluss ir tāds, ka nav nekādu kustīgo detaļu, ērti izvelkams vads un nav slikta cena. Nevaja ups atšķirībā no vakuumnieka. Mīnuss - daudz vairāk vietu aizņem uz jumta un ja piemēram gribētos tieši elektrībai vēl paneļus un vieta ierobežota, tad varbūt labāks būs vakuumnieks. Man pašam ir vakuumnieks, pats liku un tad varēju bišķi cenu samazināt, bet nu jā, caurules jāvelk, savienojumi jātaisa - ja kādam par šo darbu jāmaksā, tad var nebūt lēti.

Ar kolektoriem elektrību nesaražot, savukārt, paneļu sistēmai laika gaitā var uzlikt invertoru, pielikt papildus paneļus, pieslēgt tīklam utt.

Viktorss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ko tauta saka par šādiem komplektiem vasaras
> sezonai?
> [4sun.lv]
Ir doma paņemt hibrīda invertoru ar domu vasarā sildīt boileri un ziemā pieslēdzot klāt aķi izmantot kā avārijas barošanu apkures sūkņiem.
[www.aliexpress.com]

Maximum PV Array Power 1200W
pa maz ... diez vai vasarā pat ūdenim pietiks

Varu padalīties pieredzē - jau 2 vasaras ( aprīļa beigas - oktobra sākums) saule nodrošina
90-95 % siltā ūdens patēriņu . Izmantoju 4 virknē slēgtus 300 w saules paneļus , kas silda
ar līdzstrāvu 50 litru 1,5 kw boileri . Sākās tas viss kā eksperiments un izmaksāja
tā brīža cenās ap 700 ( saules paneļi , kabeļi , elektronika ) - nerēķinot darbus ,
no kuriem lielākais bija - uzdabūt paneļus uz jumta un piestiprināt.

Problēmas :

1) nepieciešama iejaukšanās pašā boilerī - piekļuve pa taisno boilera tenam un NTC devēja izvietošana
aiz boilera apšuvuma - standarta boilera termometra vietā

2) līdzstrāva prasa komutētācijai izmantot DC kontaktoru ( pēc svara liekas ka iekšā pastāvīgie magnēti , kas
novērš elektriskā loka veidošanos kontaktiem atslēdzoties ) - parastie boilera kontakti var sametināties un boileris
var uzvārīties. Pārbaudīju praksē - tā tiešam notiek.
Nepieciešams ārējs temokontrolieris , kurš šo DC kontaktoru vada . Izmantoju lētāko variantu -
W1209 , kurš bija pieejams arī vietējos interneta veikalos . Cik tagad skatos - var izmantot jebkuru standarta
telpas termostatu - kuram iespēja pieslēgt ārējo NTC devēju un temperatūras diapazons pieļauj temperatūras,
kuras nepieciešamas siltā ūdens mērījumiem , kā arī iespējams noteikt histerēzi .

3) ja nelieto MPPT kontrolieri ( inventoru) - slodze uz paneļiem ir statiska ( 1,5 kw - aptuveni 32 omi tenam )
un var paņemt no paneļiem zināmu procentu enerģijas. Ar pieejamiem lenķiem uz jumta un A-R virzienu - iegūstu max ap 0,7 kw ,
kas ļauj 50 litrus no 20 līdz 60 grādiem uzsildīt 4-5 stundu laikā . No otras puses - papildus paneļi maksā
mazāk kā inventors un ja trūkst jaudas - var pielikt vēl kādu paneli.

Principā sanāk skolas fizikas uzdevums :
pievadītais siltums ir Q1 = P* t * n , tas ir jauda * laiks * lietderības koeficients , kur nezināmais
lielums parasti ir lietderības koeficients
patērētais siltums Q2 = c*m*(t2-t1) , ūdens siltumietilpība , masa , tempertatūras starpība
Pēc šim formulām arī rēķināju nepieciešamo paneļu skaitu , kas zināmā laikā uzsilda zināmu ūdens daudzumu.

4) ja kontrolieris atslēdz saules paneļus - enerģija "aiziet gaisā"

5) ja 3 dienas nespīd saule , tad manuāli jāpārslēdzas uz pilsētas tīklu , kas ir vienkārši izdarāms
kaut vai pārspraužot kontaktdakšu (kontaktoram pienākošos 2 vadus) AC līnijā . Tā kā kontaktota kontakti ir atsaistīti
- komutē abus 2 vadus uz tenu - nav starpības - sildīt boileri ar līdzstrāvu vai maiņstrāvu . Protams boileris ar atsevišķu
vadu papildus jāsazemē.

Labdien!

Sekojot tēmas aktivitātēm diemžēl kārtējo reizi var pārliecināties par forumiem kā sabiedrības spoguli – mazākā daļa komentāru ir par tēmu, un tikai daži procenti ir ņemami vērā vai ir vismaz lietotāju rakstīti (grāmatu lasījis neesmu, bet viedoklis man ir).
Tāpēc pielikšu savas 5 kapeikas.

Sākumā vajadzētu saprast dažus pamatjēdzienus.

Visas saules paneļu sistēmas ir paredzētas darbam ar pastāvīgu pieslēgumu elektropārvades tīklam (bezgalīgas jaudas sistēmai, kā māca skolā), izņemot sistēmas vispār bez tīkla pieslēguma (off-grid sistēmas). Off-grid ir tik specifisks un sarežģīts risinājums, ka ražotāji tam ražo speciālas iekārtas, un par to internetā taisa atsevišķus forumus, un kas Latvijas apstākļos ir ļoti reti sastopams vai lietderīgs. Jāsaprot, ka offgrids nav tikai tehnisko pasākumu kopums – tas ir visa dzīvesveida pārkārtošana šīs sistēmas lietošanai – nevis mēs pielāgojam sistēmu, bet paši pielāgojamies sistēmai.

Normālās sistēmas var iedalīt 2 grupās – ar vai bez akumulatoriem.
Vienkāršākās ir sistēmas bez akumulatoriem – faktiski paneļi (ar vai bez optimaizeriem) un invertors. Tur it kā viss ir skaidrs, tikai piebildīšu, ka pat tagad, kad ģenerācijas praktiski nav, vismaz man 8kW sistēmai (ar diezgan lielu bāzes pašpatēriņu) neliela daļa saražotā vienalga tiek atdota tīklā.

Sistēmas ar akumulatoriem atkal var iedalīt 2 grupās – tādās, kur akumulatori nodrošina daļu pašpatēriņa (piemēram, naktī), un tādās, kas spēj nodrošināt autonomu elektroapgādi sprieguma pazušanas gadījumā (full backup). Atbilstoši ST pieslēguma noteikumiem, VISI invertori ir iestatīti izslēgties spriegumam sasniedzot zināmas robežvērtības (iepazīties var e-ST mājaslapā), un par ko tai skaitā parakstās sertificētais speciālists, līdz ar to NEVIENS invertors NORMĀLI nestrādā bez ST pieslēguma (sprieguma uz ievadautomāta/invertora).
Pašpatēriņa segšanai paredzētajās sistēmās iepriekš minētajam (invertors+paneļi) pievienojas akumulatori un akumulatoru uzlādes kontrolieris, kas var būt vai nu atsevišķa iekārta, vai jau integrēta invertorā (hibrīdie invertori).
Full backup akumulatoru sistēmā iepriekš minētājam pievienojas kontaktors sadalnē un tā vadība, kas sprieguma pazušanas gadījumā atslēdz invertoru no ST puses. Tikai šādā gadījumā invertors (ne jebkurš – hibrīdais!) nodrošinās ģeneratora funkciju (full backup) izmantojot akumulatoros uzkrāto.

Šajās sistēmās īsti neatbildētais jautājums ir par to, ka parasti mājā patērētāji ir vienfāzu, līdz ar to slodze invertoram pa fāzēm ir nesimetriska. Vai invertors no akumulatoriem spēj nodrošināt šo nesimetriju, un cik liela nesimetrija invertoram ir pieļaujama?

Lai tas viss normāli funkcionētu un būtu iespējas lietot pašptēriņu palielinošas opcijas, praktiski visiem invertoriem ir nepieciešams uzstādīt arī šī paša ražotāja viedo skaitītāju, pie kam maksimāli tuvu ST skaitītājam (vai mājas ievada sadalē).
Iespējamās papildus opcijas – elektromobīļa lādēšana tikai ar saules paneļu saražoto, ūdens sildīšana boilerī/akumulācijas tvertnē.

Kāpēc tik garša penteris? Tāpēc, ka visas šīs lietas ir vēlams saprast jau pie sākotnējās uzstādīšanas, jo šīm iekārtām ir nepieciešama savstarpēja komunikācija izmantojot labu (attiecībā uz šķērsgriezumu/ekrānu), vismaz Cat5 kabeli (+ražotāja mājaslapā pārbaudīt maksimāli pieļaujamos savstarpējos attālumus). Mans ieteikums – netaupiet uz invertoru (jo tas pēc statistikas ir vājākais elements) un savlaicīgi paredziet visas iespējamās nākotnes opcijas ieguldot papildus kabeļus vai caurules to izvilkšanai.

Kāpēc viss šis gemorojs? Tāpēc, ka agrāk vai vēlāk mēs nonāksim pie pasākumiem pašpatēriņa stimulēšanai (neto sistēmas atcelšana vai citas administratīvi ekonomiskas metodes), kā tas ir REiropā.

Tagad par dažām forumā minētajām tēmām un panelizāciju kopumā.

Saules paneļu atmaksāšanās periodu nosaka tikai to uzstādīšanas izmaksas un šī brīža/nākotnes elektrības cena. Papildus no izmaksām jārēķinās ar invertora nomaiņu 5-10-15 gadu periodā (kas pārslogo vai ir izvēlējies ķīniešu lēto invertoru - tiem ātrāk, kas brandneimu/hibrīdo (pēdējās paaudzes)/nepārslogo – tiem vēlāk). Nekādas apkopes sistēmai nav nepieciešamas, kā te topīja daži rakstītāji. ST jaunais tarifu projekts mājsaimniecībām attiecībā uz ieguldījumu atmaksāšanos neko neietekmē, jo fiksētā maksa/sadales tarifs ir viens un tas pats – ar vai bez saules paneļiem. Tiem, kas speciāli palielināja pieslēguma jaudu maksimālā valsts atbalsta saņemšanai– kā krievi saka – kroilovo privoģit k popadalovu. Vot lielāku saules paneļu parku īpašniekiem – nu tiem gan ir/bija? ieplānots kapitāls uzmetiens.
Tas pats attiecas uz akumulatoriem – to pielietošanas ekonomisko lietderību nosaka tikai neto norēķina sistēma/saražotās elektroenerģijas atpirkuma cena (kā citur REiropā). Ir brīvi pieejamas bezmaksas aprēķina programmas/simulācijas akumulatoru uzstādīšanas lietderības izvērtēšanai.

Vispār saules paneļi Latvijā nav nekāda raķešzinātne – optimums no efektivitātes viedokļa ir 40 grādi pret horizontu un D virziens. Un nekāda noēnojuma. Virknē slēgtie paneļi ražot tik, cik šajā virknē sliktāk ražojošais panelis. Kaut ko var labot ar optimaizeriem, bet šim risinājuma ir arī savas negatīvās puses. Ir pieejamas bezmaksas programmas (vismaz tiem, kas māk lietot internetu/meklēt Googlā), kas korekti ievadot nepieciešamos izejas parametrus iedos diezgan precīzu prognozi par saražoto elektronerģijas apjomu gada griezumā (pa mēnešiem) konkrētai konfigurācijai. Normāla, atbilstoši iepriekš minētajam uzstādīta sistēma saražos elektronerģiju proporcionāli uzstādītajai jaudai - 8kW sistēma gadā saražos 8000kWh (+/- atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma, augstuma v.j.l. u.c faktoriem). Janvāris, februāris, novembris, decembris – tukšie mēneši. Tikai neaizmirstiet, ka tieši ziemā aukstuma dēļ var dabūt maksimālās jaudas (spriegumus), un to neņemot vērā invertoram kirdik. Iesaku uz -30 virkņu spriegumus tomēr pārrēķināt.
Kopumā pašu paneļu tehnoloģija izskatās sasniegusi briedumu (lietderība ap 20% - pie saules radiācijas 1000Wm2 (Latvijas līmenis) panelis ģenerē 200w/m2), un kamēr netiks atklāts/ieviests kkas revolucionāri jauns – uzlabojumi būs evolucionāri. Tiem, kas vaimanā par degradāciju – vidējais līmenis (ražotāju solītais) ir -2% pirmajā gadā un -0,5…0,6% katru nākamo gadu, tas ir, pēc 25 gadiem vajadzētu būt 85% efektivitātei no sākotnēji uzstādītā. Pārbaudīsim praksē.

Latvijā atļautā mikroģenerācijas maksimālā jauda – 11,1kW, manā ieskatā, ir diezgan optimāla. Vismaz man pietiek (pietiks) 140m2 mājas (100mm puķiks +200mm gāzbetons) apkurināšanai ar siltumsūkni un dzīvei tajā sev neko neatsakot.;) Tiem, kas saskata pretrunu ar sākumā minētajiem 8kW – es tos atļautos 3kW pielikšu neskatoties ne uz kādiem ST tarifu projektiem;) Un jā, man vienmēr ir bijis 32A pieslēgums, lai nevajadzētu lauzīt galvu par to, ka ziemas vakarā cepoties cepetim pie -30 ārā, siltumsūknim ieslēdzot tenus papildus piesildīšanai, man mājās iestāsies aptumsums. Šodienas aktualitātēs - par lādēšanai pieslēgto potenciālo elektomobīļi, kas var tērēt 11/22kW.
Diemžēl pagaidām elektromobiļu un invertoru ražotājiem nav izdevies vienoties par vienotu komunikācijas standartu, lai pieslēgtā elektromobīļa akumulatoru varētu izmantot arī mājas pašpatēriņa segšanai. Lūk šī varētu potenciāli būt laba iespēja, kas palielinātu elektromobiļa pievilcību.