vispirms sveiciens visiem forumiešiem - neesmu šeit neko rakstījis, droši vien, gadus 7 ;)
īsā info - būvēties vēl neesmu pabeidzis, saules paneļu un elektroauto, un pat siltumsūkņa man arī vēl nav.
gaidu, kad vispirms manam gudrfonam uztaisīs bateriju, kas turēs ilgāk par dienu un kalpos ilgāk par 3 gadiem ;)

mans mazais artavs - aprēķins, gan ne par paneļiem vai invertoriem, bet LiFePo4 aķiem:
16 gab 3.2 V LiFePo4 = 48 V ~300 Ah ~3000+ €
fricijā:
[www.attec24.de]...
aļikā:
[www.aliexpress.com]
no izskata neatšķiras
uzlādes temperatūras 0°...+55°
izlādes -30°...+60° (ziemā vispirms no paša aķa atlikušās enerģijas uzsildam līdz 0°, tad drīkstam lādēt)
it kā 6000 cikli
ja "vasaras dienu" ir ~150, it kā būtu jākalpo 40 gadus? (neticu...)
finansu aprēķins:
nopērkot šādu aķu komplektu (es vēl nerēķinu paneļu un invertora cenas), es varu noglabāt līdz 13 kWh
ja starpība starp pusdienlaiku, un rītu-vakaru ~4 centi, tad diennaktī es varu ietaupīt 50 centus
pareizinam ar jau minētajām 150 dienām - 75 eur/gadā
tobiš atmaksāsies 48 gados???!!!

vispār, mēģinot iedziļināties tēmā, pagaidām jautājumu ir vairāk, kā atbilžu:
1) cik saprotu, kombinētās fotovoltāžas + sildītājus (vai pašdzesējošas fotovoltāžas), pagaidām masveidā neražo;
2) fotovoltāžu virsma varot būt gan no stikla, gan polikarbonāta, un, ja tā, tad man ir aizdomas, ka izplatītāks būs pēdējais, bet mēs zinām, kas notiek ar auto lukturiem pēc ~ 10 gadu stāvēšanas saulē.
no citas puses - dažiem paneļus esot sasituši krusas graudi;
3) fotovoltāžu un aķu reālā ilgmūžība
(pagaidām man pat auto aķi kalpo ilgāk par telefon);
4) nedzird par iespējām iegūt pietiekami daudz enerģijas rudenī un ziemā (masveida privātiem vēja ģeneratoriem)...

Akumulatoru tehnoloģijas virzās uz priekšu jūtami. Eautobūvē arī katra paaudze ir labāka. Ja redzam uz ielas 10-12 gadīgus pirmās paaudzes leaf, kuriem kapacitāte ir ap 60%, tad par to visu nav jābēdājas. Arī acu cena ir jūtami kritusies, taču šobrīd izskatās ka lejupslīde sabremzējusies, iespējams tuvojas šī brīža tehnoloģiskajam minimumam. Resp no Li zemāk vairs īsti nevar dabūt. Attiecīgi jāgaida kāda nopietna inovācija - sola te mums sodas un kaut kādas vēl. Redzēsim.
Attiecībā uz elektrības glabāšanu mājās nu tas laikam joprojām vairāk ir dzīvesveids un attieksme. Ir kam naturālās saimniecības gēns spiež par to domāt un darīt, citiem patīk tīri tehoģiskais process redzēt kā visādi ekrāniņi, grafiki aplikācijās utt. Varbūt kādreiz tas būs aktuāli, taču jābūt nopietnākai attiecībai starp acu cenu un elektrības cenu.
Fotovoltāžas paneļi kalpos ļoti ilgi - būtībā tie varētu izjukt jau pēc rāmja nokorodēšanas - dom'ju 20 gadi ir stabili un var but pat visi 25-30. Viņu kapacitāte krītas ļoti minimāli, lai par to vispār domātu. Nav problēma ne krusa ne kas cits - tie strādās un strādās.
Vējš privātmājā ir nereāli, jo jābūt daudz m/s, kas mājas stabiņā nav sasniedzams rādītājs. Kāpēc likt mājās rotorus, ja var uzlikt sauli, kur viena kw izmaksas ir reizes 4 zemākas par vēju un ražiba lielāka. Vējš ir lielos mastos un kalnos un piekrastē.
Cita lieta kas ar fotovoltāžu ir aktuāli - orientācija. Orientācijas īpatnības ir atkarīgas no kw uzskaites. Ja tas ir kw pret kw, tad protams klasika D-40 grādi. Savukārt ja pret biržas cenu, nu tad jāreķina jau, jo ir R-A varianti, ir vertikālie, ir bifaciālie utt. Tas vairs nav vienkārši.

kWh pret kWh var pieslēgt līdz šā gada beigām, tomēr pēc tam, visticamāk, tiks ieviesta pagaidām vēl nezināma Eletroenerģijas tirgus likumā iestrādātā:
"“Sadales tīkls” ir tiesīgs neto uzskaites sistēmas lietotājiem piemērot maksu par neto uzskaites sistēmas administrēšanu"

Ja ieguldījums paneļos atmaksājas saprātīgā termiņā teiksim līdz 7 gadi, tad pēc būtības ir vienalga kas notiek pēc tam, jo tas viss būs jau ar plus zīmi. Jāsaprot, ka kwh pret kwh ir subsīdija un tā uz to arī jāskatās. Tālākā nākotnē gan jau nonāksim tur kur vecās Rvalstis - elektrību iepērk par cenu, kura var būt arī mazāka par aktuālo stundas cenu. Pie tādiem noteikumiem paneļu atmaksāšanās ir uz lielas jautājuma zīmes, savukārt kwh>kwh - jautājumi nav - atmaksājas.

savukārt iemesls nesteigties šogad varētu būt: nākotnē, visticamāk, būs pieejami lētāki/labāki paneļi, dzesējami/siltumu ražojoši, piemēroti kā vienīgais jumta seguma materiāls utt.

Šo tēmu neesmu lasījis, varbūt kaut kur jau bija, bet savulaik uzdūros interesantam resursam, kur var skaitļot paneļu efektivitāti atkarībā no leņķiem utt . konkrētā vietā, te links, varbūt kādam noder: [re.jrc.ec.europa.eu]

Paneļu tehnoloģijas nav būtiski mainījušās jau kādus 50 gadus - kā 70tajos bija ap 20%, tā šobrīd cīnās par diapazonu 25-28%, kas reāli neko nemaina, jo paneļu platības ir pietiekoši lielas, lai tos dažus % pat nemanītu. Lētāki paneļi? Nu arī nekas tāds nav manuprāt sagaidāms, jo cenas tur nav neko daudz kritušas, drīzāk cena pieaugs līdz ar visa pārējā cenām. Vienīgais kas attīstās paneļos ir invertori - tie paliek ar plašākām funkcijām - piemēram var strādāt kā ups var pamainīt atbilstoši slodzēm uz fāzēm, bet arī tam visam ir limits, kurš jau ir redzams. Paneļu lielākais trūkums ir tāds, ka tie ražo tad kad spīd saule un tad kaut kur tas ir jāgrūž, jo patēriņam ir stipri pretēja asimetrija - rīts/vakars un ziemā. Ja likt, tad šogad. tie kuri uzliks nākamgad dabūs ui ui kā iesvīst lai kaut kas tur atnāktu atpakaļ, ja vispār atnāks.
Par kādu dzesēšanu un siltuma ražošanu tu runā? Vasarā labākajā gadījumā vajag elektrību kondiškai, ziemā saule nav vispār! Ar domu siltumu var teikt nu nekādu neizspiedīsi kaut izstiepies. Pārāk maza ir saules radiācija.
Jumta segums. Nezinu, mby, bet atkal - platībai jāatbilst jaudas noņemšanas iespējām. Uzlikt 30 kw jaudas jumtu mājai un tad brīnīties ka vairāk par 5kw nevar noņemt - nav loģika.

Starp citu šajā sakarā vēl jautājums par jumta segumu. Ja potenciāli domā par saules paneļiem nākotnē, tad vai es pareizi saprotu, ka metāla valcprofila jumts ir vispateicīgākais to paneļu stiprināšanai, jo var piestiprināt paneļu turētājums pie tām metāla aizlocītām malām? Citos jumta segumos sanāk, ka vajag urbties cauri materiālam, lai piestiprinātos..?!

es par efektivitātes atkarību no temperatūras:
[www.researchgate.net]
to varot uzlabot ar kombinētajiem paneļiem, kas ražo arī siltumu.
ko darīt ar siltumu vasarā, ir cits jautājums.
varbūt var sildīt zemi priekš siltumsūkņa ziemā...

Šodien, 1.jūlijā, biržas tarifa lietotājiem piemaksā 6 centus par kwh iznīcināšanu. Tiem kam saules paneļu neto kwh, forši, bet netaisnīgi pret citiem lietotājiem, savukārt tiem, kam neto eur, jāslēdz paneļi ārā.

.. 16.jūlijā..., telefons automātiski salabo pēc sava prāta.

Sokrāts rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Starp citu šajā sakarā vēl jautājums par jumta
> segumu. Ja potenciāli domā par saules paneļiem
> nākotnē, tad vai es pareizi saprotu, ka metāla
> valcprofila jumts ir vispateicīgākais to paneļu
> stiprināšanai, jo var piestiprināt paneļu
> turētājums pie tām metāla aizlocītām malām? Citos
> jumta segumos sanāk, ka vajag urbties cauri
> materiālam, lai piestiprinātos..?!
Jā, tā ir, uz uzlocītajām malām uzliek tādu kā apgāztu U, ko pievelk ar skrūvēm, cauri nekur neurbj.

[youtu.be]

Izskatās, ka NordPool mājaslapā tiek veiktas kaut kādas reformas. Pagaidām nevaru saorientēties, kā īsti apskatīt rītdienas ikstundas cenas. Varbūt kāds būtu tik laipns un padalītos, kurā saitē vislabāk redzama šī informācija.

M, jā tiešām sačakarējuši dati ir [data.nordpoolgroup.com] tikai nepārskatāmā formā, jāizvēlas arī stunda un rāda tikai tās stundas cenu. Vairs nemana tabulu.
Gandrīz vai jāizmanto [nordpool.didnt.work] vai [www.e-cena.lv]

Paldies Hmm! Varbūt kādam vēl kāds informācijas avots? No savas puses - arī elektrum mobilajā aplikācijā izrādās pieejama info. Atliek izvēlēties piemērotāko.

Ja elektrum klients, tad ērtākā izvēle būs viņu app, cik redzēts no tirgotājiem vislabāk nostrādātā. Var pat paziņojumus uzlikt par zemu/augstu cenu.
Nākamais līmenis, ir iegūt datus automatizēti un vadīt rozetes/apkures/siltā ūdens u.c. ierīces atkarībā no elektrības cenas svārstībām.