Kādus materiālus izmantot, lai veiktu skaņas izolāciju Dvīņu mājas sadalošajai sienai ar kaimiņiem?

Necelt dvīņu māju, ja negribas kaimiņu trokšņus un raustīties par saviem trokšņiem :-)

Es 4 mēnešus dzīvoju savā mājā un vēl neēsmu atradinājies no sajūtas, ka kaimiņi apakšā vai aiz sienas.....

Ja tas ir tikai projekta līmenī, tad vispareizāk veidot atdalītās sienas, piemēram 2X120 mmm ķieģeļu mūri, kas sasvā starpā sasaistīts ar stiegrām un pa vidu iebērt smiltis. Sienas svars ~650..700kg/m2 un kaimiņus ne dzirdēt nedzirdēsi.
Ja māja esoša, tad sūdzi projektētājus tiesā, lai tie nodrošina būvnormatīvos paredzēto skaņas un sitiena izolāciju. Tas iespējams tad, ja celtnieki ēku izbūvējuši atbilstoši projektam un paši nav veikuši atkāpes.

No disputa par ekovati sapratu, ka nebūs prāta darbs divus apdzīvojamus stāvus
ar to atdalīt, jo šeit vairāk vajadzīga skaņas nekā siltumizolācija. Vai ir kādi ieteikumi pareizai starpstāvu pārseguma materiālu secībai, ja no apakšas paredzams ir reģipsis bet 2 stāvā dēļu grīda.

tātad Andzam.
Skaņas izolāciju var izpidīt arī vate, tās nozīme tāda, ka neļauj gaisa svārstībām vienlaicīgi iesvārstīt grīdu un griestus. Bet šajā gadījumā ir viena nelaime, tās ir sitiena skaņas, kas rodas staigājot, lēkājot pa 2.stāva grīdu. Te sietieni caur grīdas segumu, ja nu vienīgi tas nav persiešu paklājs, tiek nodoti sijām un tālāk sijas iesvārsta griestu apšuvumu. Tātad pirmajā stāvā esošie cilvēki dzird soļus virs galvas.
Tehniski ir risinājums, neļaut grīdas vai griesta apšuvumam saskarties. Tātad viena siju rinda ir griestu iekarei, bet otra grīdai. Stārpā siltumizolācija. kaut vai tā pati ekovate, kas šai gadījumā ir slāpējoša vide gaisa svārstībām. Taču tad seko jautājums, kā to izdarīt lētāk, jo ekovates ~ 19Ls/m3. Un nelaime ir tāda, ka ja 1.stāvā dzīvojošie uzstādīs skaļŗuņus ~80..100W jaudā, tad pie viegla pārseguma arī tas tiks iesvārstīts.
Tapēc manuprāt pareizākais risinājums ir smags pārsegums, kur aizpildījumam tiek izmantota tā neorganiskā grunts, kas ir blakus un izmaksā minimāli, tikai darba tiesu to iestrādāt 10..15cm slānī pārsegumā.

Sakarā ar dviņu maju,kāds risinājums varētu būt ja grib tomēr nedzirdēt kaimiņus aiz sienas. Dotajā brīdī ir ielikta akmens vate zem reģipša, kas neko nedod.

Domāju taisīt reģipsi vaļā un ielikt putuplastu starpā - vai tas būs risinājums?

varbūt var kaut kādas putas starpā sapūst ko tas dos?

Putuplasts skaņas izolācijas ziņā ir daudz sliktāks par akmens..stikla..minerālvati. To nekādā gadījumā skaņas izolācijai izmantot nedrīkst.
Ja jau tik neparezi siena ir izbūvēta, tad tā jāmaina.
Ja tomēr ir vēlme 'lāpīties', tad daļējs risinājums būtu telpas iekšpusē pie riģipša pielīmēt specifiskās skaņas izolējošu gumijas strēmeles H(8..10)mm x80mm, pie kurām vertikāli pielīmēt H(10..12)mm *100 mitrumdrošo saplākšņa strēmeles un pie saplākšņa skrūvēt 25mm fibrolītu, kuru apmest ar 3:1 kaļķa javu ~15mm. Konstrukcijai pa perimetru pie grīdas, griestiem, šķērssienām nostiprināt cinkotā skārda vadotni ar elsastīgio lentu. Tas uz iekšpusi sienu sabiezinās par 60mm un pievienos masu ~60kg/m2.

VISPIRMS:
1.Lietosim pareizu terminoloģiju:
skaņas izolācija - materiāla spēja ATSTAROT skaņas vilni;
skaņas apsorbcija - matreiāla spēja APSORBĒT skaņas lauka enerģiju, transformējot to siltumā.
2.Vienmēr runājot par akustikas procesiem, tie jāvērtē FREKVENČU diapazonā vai joslās. Gan likumos, gan specifikācijās ierakstītais viens dB speciāli aprēķināta ērtības labad, bet traucējošais frekvenču spektrs var atšķirties no vidējiem cipariem, tātad materiālu ražotājiem jāprasa pilna spektra specifikācija.
Tātad sarunu frekv.diap. ir 500-3000hz un vieglāk slāpējamas, 30-100hz subvūfera radītās svārstības daudz daudz grutāk.

Pieņemot, ka tikai starpsiena ir galvenā traucējošās skaņas izstarotāja, ir svarīga visa konstrukcija kopumā: garumā, platumā, augstumā, karkasa soļa izmērā un protams pildījumā.
vispārīgi runājot, jātaisa otra starpsienu konstrukcija MEHĀNISKI nesaistīta ar iepriekšējo.

Nez vai pareizi teikts ka skaņas izolācija ir materiāla spēja atstaroties. Izolācija ir tāda materiāla pielietojums kurš neļauj tālāk izplatīties skaņai, to var veikt ar atstarošanos un absorciju. Skaņu noizolēt var tikai ar absorbciju. Ja lietosim tikai atstarošanos, tad tikai novirzīsim skaņu citā virzienā. Galvenais- cīnīties ar skaņas radītāju, tieši tās rašanās vietā. Viens no būtiskiem jautājumiem ir trieciena skaņa. Bet diezgan labi šos jautājumu tautiskā veidā apskata Lpp: [www.isover.lv]
Piebilde: Cilvēka runas spektrs no seniem laikiem tiek uzskatīts 300-3400hz. Tāpēc telefonijā tas kādreiz bija standarts. Trieciena skaņas var būt sākot no 0.0Hz.

Izcils skaņas izolācijas materiāls ir ekogranulas. Tā pati ekovate saspiesta blīvās granulās. Sienu izolēšanai vajadzīga diezgan augsta pilotāža ( jo materiāls ir berams). Pārsegumos - ideāls!

Piekrītu, ka neveiksmīgi noformulēju, bet jēga dalīt izolāciju no absorbcijas ir tajā apstāklī, ka atstarošanas gadījumā (izolācija) darbojas masas likums, bet apsobciju nosaka konkrētā materiāla spēja "apēst" svārstību enerģiju., tāpēc aprēķini vienam gadījumam no otra atšķiras.

Par cilvēka runas spektru.
vīrieša balsi veidojoša pamatsvārstību frekvence ir ~125Hz un tad attiecīgi virstoņi. sievietes balss sākas nedaudz augstāk ~ 250 Hz.
Ilglaicīgais runas spektrs (long-term speech spectrum) ir 100 - 10000Hz, bet ar 9dB kritumu sākot no 500Hz.

droši vien, ka telefonijas joslas standarts tāds ir, jo tur pats svarīgākais frekvences runas saprotamībai (speech intelligibility) ir 500 un 2000Hz.

uzmetu aci arī minētajais isover.lv lapai. Visumā derīga info, bet ar divām kļūdām:
1.Jebkuram skaņu vilnim ir virziens, jo to nosaka viļņu vienādojums (http://en.wikipedia.org/wiki/Wave_equation). Tikai pateicoties cilvēka dzirdes īpašībai mēs nespējam noteikt lokalizāciju zemajām frekvencēm.
2. Kļūda ir skaņas spiediena līmeņa formulā - viens reizinātājs "10" ir lieks un kāpinātājs 2 pie skaņu spiedieniem nav saprotams kā pakāpe. Tā ir rupja kļūda.
cerēsim, ka salabos kāds.

Šamējā gadījumā ir savādākas cilvēka dzirdes īpatnības :D Kaimiņš aiz sienas? Tātad apstrādāsim sienu un viss paliks kluss. Nekā nebūs mīļie pilsētas buciņi! Kādus 40 % tā likvidēt var. Taču, tā kā dvīņu mājās saskarās ne tikai viena siena, būs vēl visādi skaņu tiltiņi, atstarotās skaņas utt. :(

nu sienai man liekas ir ļoti grūti noizolēt skaņas, starpstāviem īdeāli ir peldošā grīda.
Pats to baudu. betona pārsegums, tad smalkais keramzīts tad cietā grīdas vate tad OSB plāksnes kuras neskaras ne pie sienām ne pie pārseguma. ideāla variantā vēl izolgamma plēve...bet tā baigi dārga. un tikai tad grīdas dēļi.
Sendvičš sanāk diezgan pabiezs. betons 10cm + 10cm keramzīts plus 50mm grīdu vate + 32mm divas kārtas osb(var aizstāt ar betonu) savā starpā skrūvētas un līmetās. un tas kopā ap 30cm, bet toties lēkājot pa augšu apakšā ļoti minimāli skaņa dzirdama un mūzikas skaņa no apakšas ļoti klusa. Visādā gadījumā ar kārtu klusāk nekā ja uz betona liek lāgas uz kurām liek OSB melno grīdu. Nekas nekad arī nečīkstēs.(jo nav kam čīkstēt)

formāli ļoti vienkārši:
1. ņemam projektu un dodam akustikas konsultantam novērtēt tā atbilstību LBN016-03.
ja neatbilst risinājumi - tad uz tepiķi arhitektu un būvvaldi; ja atbilst - ejam un mēram dabā (istabā), cik tad īsti tas R' liels iraid.
2. Ja atbilst projektā paredzētajam - tad jātiekas ar kaimiņu un jāpaskaidro ka skaņas caurlaidība darbojas abos virzienos. Tāpēc labāk vienoties par max skaļumu savstarpēji.
3.ja neatbist - tad abi kopā ar kaimiņu dodas pie t.s. attīstītāja un prasa novērst atkāpes no projekta u.t.t.

Tas ģeldētu akurāt jaunajos prodžektos. Man gan tāda sasmakusi aizdoma, ka šamējās dvīņu mājas vairāk saceltas, kad spēkā bija ГОСТ. Līdz ar to visus LBN var karināt uz nagliņas :D Kur tad šie attīstītāju dabūs. Tajos laikos attīstītāju lietoja pirms fiksāžas :D

nerubī fišku pa krievu laikiem, redzams. ГОСТ vietā celtniecībā bija SNIP, bet
1) dvīņu mājas necēla 2) sienas bija vai 380 - 510mm ķieģelis, vai 200mm betons, abos gad. skaņa labi izolējās. cita lieta grīdas, bet tas cits stāsts.
Bet labākais attītītājs bija D76 kā zināms. so what?

Un kur tad paliek Pepi Reflekt ar savām spējām? 8mm variants ir viena no alternatīvām...

Mīkstie siltumizolācijas materiāli gandrīz visi izmantojami kā skaņas/vibrācijas enerģijas slāpētāji, tāpēc teorētiski viss ir OK. Praktiski visas alternatīvas jāsalīdzina, rēķinot prognozējamo dB loss over $ expances. Tāpēc ir vajadzīgi akustikas konsultanti.

Zināmā mērā par pareizām zinātniskām atziņām akustikas risinājumos.
Celtniecībā ir tāds jēdziens, kā Vispāratzītie Celtnieciskie risinājumi...to būtība ir tāda, ka praksē izmantojot šo risinājumu principus mēs iegūstam konstrukciju ar zināmām īpašībām. To ..vai šo īpašību no jauna atzīšana nav nepieciešama, jo tas ir tā pat , kā izgudrot divriteni no jauna, tas cilvēcei kopumā nav vajadzīgs.
Un tieši par šādu konstrukciju izmantošanu praksē ir atbildīgs projektētājs, kuram nav jāveic zinātniskā izpēte vai jāizmanto laboratorijas apstākļi skaņas izolācijas spēju...absorbcijas,decibelu un citu rādītāju saraksta ieviešana projektā.
Un būvniecība nav atkarīga no GOsT; LBN; OsT; DIN spēkā esamības vai neesamības, jo normas atspoguļo tā brīža prasības, kuru godprātīga izmantošana ir projektētāja un profesionāla celtnieka maizes darbs.

Artūram
Ja ar apvainojumiem tad apvainojumiem. PATS TĀDS VĀRDS! :D
Un tagad īsais kurs par krievu laikiem. ГОСТ - valsts standarts. Ja gribi kaut ko no akustikas, lūdzu [www.know-house.ru] Nākošais СНиП - celtniecības normas un noteikumi. Tad vēl visādi teritoriālie, ministriju normatīvi, rekomendācijas un cita brehņa - СП, СН u.c. Diezgan daudz tepat (par Latviju protams nekā vairāk nav, bet visu var noprast [www.know-house.ru]
Varbūt ar pirkstu parādīt uz tā laika celtajām dvīņu mājām? Labi, ņemsim pa piemēru Siguldu. Uz Rīgas ielas, pulkveža Brieža ielas, Televīzijas ielas un šur tur citur kopā sanāks kādas padsmit mājas.
Tākā mīļais rezonanse ar tiem laikiem Tev pašam pašvaka :D