Jā es arī pirms gada izlasīju citētos rakstus internetā, sapratu, ka dati ir veci un painteresējos Zviedrijā un Somijā par jaunākām atsauksmēm un tās bija O.K. Svins un citi smagie metāli starp citu sen vairs nav avīzēs, ja nu vienīgi šobrīd ekovati ražotu no 20 gadus vecām avīzēm... Boraks lielās devās ir kaitīgs, tas tiesa (tāpat kā pilnīgi visas citas pretdegšanas piedevas, tai skaitā tās, ar kurām apstrādā koka karkasu, logus, mēbeles...), bet saskare ar ekovati jau ir tikai iestrādes laikā - pēc tam viņa ir segta ar reģipsi vai citu kādu materiālu un pilnīgi nekur Tu nesaskaries ar viņu. celtnieki gan strādā nopietnās maskās. Akmensvate sīko akmens daļiņu dēl ir stipri kaitīgāka veselībai, kja nav nosegta, bet tu taču mājās nekur netaisies atstāt nenosegtu izolāciju - ne akmens, ne ekovati, vai ne? Tā ekovati, ko pie mums ieklāj, ir sertificēta Somijā un gan jau viņi zina ko dara. Un par to mitruma uzņemšanu - viņa tik pat labi to mitrumu atdod.
Tā kā izvērtējot visu info, kas man zināma', ieklājām ekovati un esam gaužām apmierināti.

Jebkuras siltumizolācijas materiāla pamatā ir mazkustīgs gaiss, kuram materiālā pateicoties telpu iekšējam siltumam būtu jāžūst līdz iekšējam līdzsvara mitrumam.
Un te ir pilnīgi vienalga vai izmantojam organiskos materiālus - koks, tā skaidas vai no koka iegūta dārgā celuloze ekovatē vai nedegošas minerālvielu -smilts produkti stiklavatē vai minerālvate no tām pašām smiltīm- silicija dioksīds, bet piejaukts magnijs, kālijs un citas vielas. Visos siltumvadīšanas funkciju veic gaiss materiāla porās.
Mani drīzāk uztrauc ekovates saderība ar pelējuma sēnītēm. Te jāmin fakts, jebkura ķīmiski agresīva viela dabā mēģina nonākt līdzsavara vai zemākajā ķīmiskajā stāvoklī - oksidēties. Un kā mēs zinam, tad tieši skāba vide patīk pelējumam un tā ka boraks ir skābe, kas ekspluatācijā pakāpeniski zaudē skābumu gaisa ūdens tvaiku rezultātā, tad pieaug iespēja veidoties pelējuma sēnītēm, kas izraisa astmu. Un diemžēl, mēs nevaram izvairīties no šādi pakotu sienu vai jumta elementu nesacaurumošanas - elektroinstalācija, pārbūves un citi procesi.

Es vēl šaubījos - tagad zinu, ka ekovati neizvēlēšos.

Boraks (borax, Na2(B4O5)(OH)4·8(H2O)) manuprāt ir sāls.
Tiesa, prettrupes līdzekļos to mēdz lietot kopā ar borskābi (H3BO3), bet vai tiešām pelējuma sēne izdzīvos tur, kur nokauta grūtāk apkarojamā trupe?

Un armijā baumoja nevis par bora, bet septiņreiz smagāka elementa - broma klātbūtni kompotā. Es tomēr par to nebiju pārliecināts - pavārs atsevišķi neko nebēra, bet sausā ķīseļa paciņas bija tādas pat kā tālaika pārtikas veikalos.

Tas Zampai. Posted by: zampa (194.176.38.---)
Datums: 14/02/2007 18:26Es vēl šaubījos - tagad zinu, ka ekovati neizvēlēšos.
Jebkuru diskusiju, jau nevajag uztver burtiski, tapēc jau diskutējam. Nav labu vai sliktu būvmateriālu , bet ir runa par to pareizu izmantošanu un pielietojumu.
Es pats neapgalvoju, ka esmu speciālists ķīmijas un bioķīmijas procesos dabā. Tikai redzu, ka manā burciņā ar stipri sālītām sēnēm pelējums dzīvo pa virsu un nomirt netaisās. Varbūt NaCl ir pārāk vājš, jāpamēģina Boraks?
Pats sajūsmā par minerālvati arī neesmu. Vismaz amerikāņu filmās, nu tās par CSA zinātniekiem izmeklētājiem bieži tiek izmantots fakts, ka salauztā vai putekļainā minerālvate nokļūst upuru plaušās. Nezinu...nezinu..

Borāti, ko bieži lieto trupes (rot) apkarošanai, pieveicot arī pelējumu (mold) un krāsojošās sēnes (stain) - zilējumu utml, bet ne vislabāk:
[www.environmentsensitive.com]
"While normally borates alone can provide control of mold and stain, in severe situations use of other anti-sap stain chemicals in conjunction with borates can enhance their performance".
Reiz tīklā lasīju par borātiem apmēram: izrādījās kaitīgi, kaut agrāk domājām nekaitīgus; tagad ātrumā neizdodas atrast. Varbūt kāds kaļķis būtu drošāks, bet ekovates analogu ar citām piedevām diez vai būs viegli pašam uztaisīt. Kantora papīra tievās strēmeles no dokumentu iznīcinātāja ir blīvas un nedos labu siltumizolāciju. Arī zāģu skaidas, bet tās vismaz vieglāk birs šaurās šķirbās, ko vēl, iespējams, šķērso abus mūrus sasienoša armatūra. Tiesa, amerikāņiem taisot papercrete, slapjumā un sārmā javas maisītājam izdodas sapluinīt pat spīdīgos žurnālus.

Dzīvot vispār ir kaitīgi!)))))
Ja nopietni, tad neviena ķīmija ja to ieelpo, saskaras ar to ilgstoši utt. nav īsti nekaitīga! bet kur tev mājā ar pabeigtu apdari dzīvojot sanāks tiešs kontakts ar ekovati? Ja nu žurkas sagrauzīs caurumus, bet citādi jau viņa tev netiek klāt! Manuprāt, mums ikdienā sanāk 10tiem reižu vairāk tiešu kontaktu ar citām ķīmiskām vielām - mazgājamiem līdzekļiem, šampūniem, krēmiem utt. lai neiztrauktos par borātiem, kas ir aiz dubultas reģipša kārtas...
Katrā ziņā mikroklimatu viņa nodrošina lielisku - man mājā vienmār ir labs, svaigs gaiss, normāls mitrums - nav sausa mute - nav ar'pārāk mitrs - logi nenoraso ar visu to, ka ir paketnieki bez nekādas speciālās piespiedu ventilācijas - puķes aug griezdamies (kā agrāk neauga dzīvoklī ne lūdzamas, varēju staipīt apkārt, kur gribēju). Vasarā nebija pat karstajā laikā karsti vai smacīgi. Paši neviens neesam alerģiski, tāpēc grūti novērtēt kaut kādas alerģiskas reakcijas, bet pirms kāda laika DEKO lasīju rakstu par ekovati, kur viena ģimene bija izvēlējusies to tieši meitas veselības dēļ (bērns bija ļoti alerģisks), sapūtuši arī visās starpsienās, un ļoti apmierināti - meita neslimojot. varbūt reklāmas raksts, bet kaut kā gribās ticēt konkrētiem cilvēkiem.
Citas ietekmes diemžēl varēs vērtēt tikai ilgtermiņā, bet diemžēl šobrīd vairs nevar izvērtēt, tieši no kā cilvēks ir saslimis - no pārtikas, ūdens, kaut kādiem starojumiem vai borātiem, vai vienkārši viņam slikta iedzimtība!
Nu nezinu, Somijā ekovate ir saņēmusi visus atbilstošos kvalitātes sertifikātus, man gribas ticēt, ka ne jau veltīgi...

Vai Borats nebija tas trakais kazaha tēls no Holivudas grāvēja. :D Tad tas ir bīstami ne tikai ēkām un veselībai ;)
Nu nez vai sēnes to ekovati tā ēdīs. Ja ēka celta no sausiem materiāliem, pietiekami labi elpo ar iespēju uzņemt un atdot mitrumu (izžūt), un ja nenāk lieks mitrums ne no pamatiem, ne no jumta konstrukcijām - nez vai tās piepes tā radīsies. Šamējās tomēr mīl samērā vienmērīgu mitrumu, un labi daudz. Ja tur šādas vai tādas piešprices - ko mēs paši tik negrūžam organismā. Varbūt vairāk jāpievērš uzmanība tam, ka ekovate pluinīta no vecām avīzēm. Šamējās tak apdrukātas ar kaitīgo tipogrāfijas krāsu. Galu galā kāds procents godīgu padomju darbaļaužu savulaik dabūjuši tūpļa vēzi, regulāri ņemot avīzi no nagliņas.
Vēl šausminošāku statistiku dabūjam no azbesta šīfera jumtiem. Zem šamējiem ļauži atdodot galus vairāk nekā zem citāda veida jumtiem :( Un statistikai taisnība. Jo zem šīfera dzīvo vairāk vecu ļaužu. Un veciem ļaudīm ir lielāka tendence nekā jaunajiem nomirt :(
Vai piedodiet, piemetās orālā caureja :D diez no kādiem materiāliem šoreiz? Varbūt daudz kas nemaz nav tik kaitīgs, kā mums šķiet. Taču jāpiekrīt, ka vērības ir tikai pārbaudītas vērtības. A kā lai pārbauda, ja neviens nelietos?

Ej tak tu
jauks komentārs!)))
Tik par tām avīzēm - ja viņi tagad nemaļ 20-30 gadīgas avīzes ekovatē, tad arī tipogrāfijas krāsām vairs nevajadzētu būt kaitīgām! Tagad jau pilnīgi cita drukas tehnoloģija! Svinu jau sen neviena krāsa nesatur! Un saskare ar viņām jau vienalga nav, kā kādreiz tualetē!

Manuprāt pat PSRS laiku avīzes nav kaitīgas kopš ~70-tajiem kad tās vairs nespieda ar cinka burtiem un Gūtenberga drukmašīnām no revolūcijas muzeja :)
Par tiem spīdīgajiem žurnāliem gan nezinu.

Turpinot diskusiju, es drīzāk domāju par tādu faktu, ka šodien visi netikai elektrovadus, bet apkures vadus, gaisa vadus, putekļusūcēju vadus un kanalizācijas caurules ar ūdensvadiem mīl iestrādāt sienās. Tātad faktiski to caurumu sienās, starpsienās sanāk krietns daudzums.
Un uzmanību ne jau pašam borakam, kas iespējams ir ķimiski kaitīgs ja to mēģinātu ēst, taču neizgaro. Problēma ir apstāklī, ka mēģinot visus šādus inženierkomunikāciju vadus paslēpt sienās, tās - sienas lielākoties tiek izbūvētas tukšas. Un tieši šajos dobumos var attīstīties pelējuma sēnes, piemēram veidojoties kondensātam vietā, kur kanalizācijas caurule vai ūdensvads ievadīts sienā, te ir siltums, mitrums, barotne un boraka koncentrācija minimāla , jo vai tas kā sāls traucē sēņotnei augt. Vasarā taču ir mitrs gaiss, bet apkures sistēmu mēs nelietojam, tajā ir vēss ūdens.
Un šī sēņotne veido sporas, kas lido pa gaisu.

Ivaram Brinkmanim
Runājot par ekovati - mums pirms pūšanas pilnīgi visas komunikācijas jau bija ieliktas sienās, tad sapūta ekovati, un viņa ļoti labi aizpilda visus caurumus, tā kā domāju, ka visur ir blīvs un nekādu dobumu nav.
Bet par tām trubām runājot, kas sienās - tā tas varētu būt ar tām aukstā ūdens trubām, kas noraso vasarā.... Bet tas jau tādā gadījumā vēl sliktāk ir pie akmensvates siltnājuma, jo tā jau nu nemaz nav aptrādāta ne ar ko... Ko nu?

Piekrītu Ivaram, ka atstājot tukšumus iespējams ar laiku dabūt nevēlamu efektu. Piekrītu Inesei, ka iestrādājot komunikācijas siltumizolācijā problēmām nevajag rasties. Tikai nepiekrītu, ka siltumizolācijā (jebkurā) no aukstā ūdens radīsies aprasojums. Tieši tāpēc siltumizolāciju jau liek. Tā temperatūras starpība nebūs tik briesmīga, lai radītu tādu tvaika spiedienu, lai rastos kondensāts. Turpretī, ja nekādas siltumizolācijas nebūs, rasojums būs klāt kā likts.

Cienījamie disputa dalībnieki! Vai kāds var komentēt kāda plēve ir jālieto ieklājot Ekovati starpstāvu pārsegumos un siltinot jumtu Vai būtu pareizi lietot parasto polietilānu, vai tomēr vajadzētu ļaut gaisam iet cauri.
Būšu ļoti pateicīgs par jebkurām detaļām.

andza,
pazvani uz ekovate.lv un pajautā Aināru pie tel.
labāka speca, laikam, nav.

Atkāpes no tēmas..Posted by: Andza (---.btv.lv)Datums: 21/02/2007 19:44

Starpstāvu pārsegumā ekovate ir pārāk viegls materiāls un tā ir siltumizolācija, sarežģīti nodrošināt skaņas izolāciju.
Ja esi izdomājis, ka gribi sildīt katru stāvu atsevišķi, tad tvaika izolācija liekama siltās telpas pusē. Tā, ja 1. stāvā ir neapkurināmas telpas, tad tvaika izolāciju liec zem tīrās grīdas. Ja augšā bēniņi, tad tvaika izolāciju zem ekovates vai tieši zem griestu dēļu apšuvuma.
Tvaika izolācijas materiāli ir dažādi, sākot ar 200mkm polietilēna plēvi vai ALU-papīru, ražo Eltete.

Pateicos kungiem:

lietotajs (62.84.27.---)
būvinženieris Ivars Brinkmanis (80.232.161.---)

Nu manuprāt liekot ekovati, nav jāliek nekādas izolācijas, vismaz starpstāvu pārsegumos... tur jau tas suns aprakts, ka nevajag. Jānodrošina, lai mitrums nekur "neaizķertos" bet ietu cauri. Vismaz ārsienās tā ir. Jumtam likām ISOPLAAT vēja izolācijas plates.
bet visgudrākais tiešām būtu piezvanīt Aināram uz Riigas Buuvdariem.

Starpstāvu pārsegumā var kombinēt ekovates( apm. 150mm - 4,5kg/kvm) un ekogranulas ( 80 mm - 40 kg/kvm) slāņus. Lieliska skaņas izolācija. Uz melniem griestiem uzklāj papīru un viss OK.

Uzbūvēju sev pirtsmāju 60kv/m, bez plēvēm un rīgipša.
Izmantoju EKOVATI, ISOPLAAT, IZOTEX kā arī kokmateriālus.
Apkure ir elektriskā ar zemām izmaksām jo efektīvi tika nosiltināts ar EKOVATI.
Pateicoties tam ļāvu pirtsmājas bildes ielikt galerijā www.ekovate.lv