Es tagad buveju karkasa maju Otro ar eko vati

tatad

nemam 25mm veja plati sitam uz karkasa
karkasu pildam ar eko vati un iekspuse ari sitam 25mm veja plati

arpuse man ir apsuta ar spundetajiem delisiem un vietam ir uzvilts dekorativais apmetums uz veja plates
iekspuse man ir uzlimetas skaistas kartona spundetas plates un griestiem vienkarsi ir uzvilta spahtele un nokrasots
maja ir sausa klusa un galvenais silta (gaiss ir tiirs) UN NEKADAS PLEVES

Labdien!
Skatos un brīnos, kā visi cepās par ekovati. Varbūt vajag vienkārši godīgi salīdzināt to ar pie mums tik populārajām stikla un minerālvatēm, gan nekaitīguma, gan ietekmes uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību, jomā.
Galvenais, vajag uzbūvēt pareizu mājas konstrukciju, kā to prasa ražotājs, būvnormatīvi un loģiskā domāšana, un viss būs kārtībā, nekas nesēdīsies, nepaliks mitrs un nesapūs.
Kādēļ visiem primārā ir materiāla cena, nevis paša veselība un mikroklimats mājā? Tad varbūt vajag likvidēt veikalus, un laižam visi uz Viļņas tirgu?
Esmu pārliecināts, ka ekovate drīz ieņems arvien lielāku Latvijas siltumizolācijas tirgus daļu, jo tā ir ļoti laba alternatīva.

Mīļie fiziķi un ķīmiķi, lūdzu paskaidrojiet man parastajam mirstīgajam, kur paliek relatīvais gaisa mitrums, kas ir telpas iekšpusē (siltajā zonā)? Runājot par mansarda jumta siltināšanu ar ekovati, speciālisti uzskata, ka tvaika barjera pirms tās nav jāierīko. Jau pamatskolā man fizikas stundās mācīja, ka siltums ceļās uz augšu. Siltais gaiss satur mitrumu, kas nonāk nesošajās konstrukcijās un siltumizolācijā. Neskatoties uz globālās sasilšānas tendencēm, tomēr Latvijas klimata apstākļos ziemā mēdz būt ar mīnusi. Ja ekovate ļoti labi elpo, pareizāk sakot, uzņem un atdot mitrumu. Respektīvi, ekovate atdot uzņemto mitrumu aukstumam. Un atkal, atceroties fizikas stundas, temperatūras ietekmē gāzveida agregātstāvoklis pārvēršas škidrā un tad cietā agregātstāvoklī. Un, jo telpā mēs aktīvāk uzturamies (aktīvi elpojam - izdalam silto un mitro gaiso), jo vairāk ekovate to dabū uzņemt uz atdot. Tatad ziemā ekovates atdotais mitrums tūdaļ kondensējas jau pašā ekovatē. Nu un sekas tam jau ir aprunātas - pelējums (sēnīte), siltumizolācija sakrīt uz sablīvējas, tā pārveršas par siltumvadītāju, bojājas nesošās konstrukcijas utt.

Un vēl viens fakts man ir interesants:
Kaut neesmu uzgunsdzēsējs, bet esmu dzirdējis, ka purva ugungrēki ir paši bīstamākie, jo tos ir ļoti grūti likvidēt. Šeit līdzību es saskatu ar ekovati, kura gruzd, nevis deg. Ugunsgrēka gadījumā konstrukcija, kura nosiltināta ar ekovati, ir pilnībā jaizjauc un viscaur janolej ar ūdeni, lai pilnībā pārtrauktu gruzdēšanu, kura var atkal izraisīt konstrukcijas degšanu.

Apgalvojumu "ziemā ekovates atdotais mitrums tūdaļ kondensējas jau pašā ekovatē" varētu mēgināt gāzt ar "... ekovate atdot uzņemto mitrumu aukstumam" pēdējos vārdus es nomainot ar "(aukstajam) āra gaisam". Tvaika barjera nav jāierīko tāpēc, ka ekovatē, atšķirībā no minerālajām, strādā vēl viens mitruma pārneses mehānisms - kapilaritāte jeb higroskopiskums, kamdēļ mitruma "vadīšana" ir daudz efektīvāka.

Atvainojos, iespējams neprecīzi izteicos! Viss jau būtu ļoti jaki, ja nulles punkts neatrastos ekovatē, kur arī veidojas kondensāts. Jo mitruma "vadīšana" ir efektīvāka, jo vairāk kondensāta parādās...

Radās vēl viens jautājums, kāpēc tad mēs visi nerīkojamies kā vecajos laikos? Aizbraucam uz tuvāko gateri, pa lēto nopērkam skaidas (pats dabiskākais materiāls), sajaucam to ar kaļķi un sākam izmantot!

izstādē ar šo jautājumu vērsos pie ekovates pārstāvja. izrādās!, ka tvaika barjera ir - tāds pabiezs papīrs, elektrokartonam līdzīgs, kas laiž cauri dozētu daudzumu tvaiku. riktīgi gudrs papīrs.
galu galā, ja tas, tomēr, ir tvaiku necaurlaidīgs, tad nekāda nelaime no tā neceļas.

Pārdomas: Man lauku mājās griestos tiešām ir skaidas ar kaļka pulveri. Cik urbjoties cauri, seciāju, sendvičs ir sekojošais, no dzīvojamās telpas skatoties: Finiera loksnes, dēļu kārta, gaisa šķirba apmēram 15..cm, dēļu kārta, liekas māla kārta, tad virsū skaidas ar kaļķi. Noteikti jāatzīmē ka bēniņi aukstie- karstie (ziemā-vasarā). Māja jau nostāvējusi 70 gadus, bet neredzu puvuma pēdas. Jāsaka ka tāds sendvičs ir arī virs virtuves, kur vismas 40 gadus lopiem vārīja ēdienu- tātad mitruma gana. Cik varu secināt, nitrums kas ziemā uzkrājās- vasarā izžūst. Un jautājums mūsdienīgs- vai tiešām reģipsis pārklāts ar krāsu, tapetēm,..."tā" mitrumu laiž cauri, ka "tā" jau ir problēma, ja siltinājuma slānis no ārpuses žūst.

Higroskopisks materiāls mitrinās viss reizē, nevis kondensāts veidojas lokāli. Un vidējais mitrums nekad nebūs tik liels, lai varētu attīstīties trupe vai tml. Skaidas, protams, rullē, ja tikai viņu siltumvadāmība mūs apmierina šodien, kad pieejami efektīvāki materiāli.

Vēl minerālvates šķiedras ir "pilnas" (bez dobumiem) un minerālvatei siltumizolācijas funkcijas veic starp vates škiedrām esošais gaiss, bet kad šīs starpas aizpilda ūdens, un pie tam vēl kapilāri to mitrumu tur sevī, tad kāda vairs siltumizolēšanas spēja var būt slapjam akmenim.
Dabīgajiem siltumizolatoriem šķiedras ir no poraina materiāla, kuru šķiedrās ir ieslēgts gaiss un arī gadījumā, ja pašam materiālam gadās samirkt, tas tomēr kaut kādas siltumizolējošas funkcijas turpina izpildīt. Varētu būt, ka efekts novērojams piem. pie slapjām vilnas zeķēm vai arī hidrotērpam.

Kāda ir lamda skaidu bērumam? Un vai tā varētu mainīties, ja skaidas tiktu iestrādātas līdzīgi kā ekovate? Un vai skaidām, kuras izmanto siltumizolēšanai, pie iestrādes jābūt sausām? Ja sausām, tad jāņem skaidas no kādas galdniecības, bet tur jau pamatā ēveļskaidas, a tās jau pavisam čaganas un nemaz tik labi neberas, un varētu gadīties, ka perspektīvā diezgan aktīvi sasēžas.

lambda sausam egleskokam ir ap 0,15. skaidām 0,10. jāteic, ka labs lambda.
bet vislabākais ir putu polietilēns. un kāds lambda - 0,035! zvērs. piedevām šūnas ir slēgtas un ūdenu neuzsūc it nemaz. tik nav tas lētākais.

Putu polietilēnu (piem. 2-3cm biezu) kādā būvmateriālu veikalā var nopirkt? Līdz šim pie mums to esmu redzējis tikai preču iepakojumos un tūristu tepiķīšos.

ražojam lidz 50 mm biezas pep plāksnes. 99% iepakošanas vajadzībām.
var interesēties firmā "kamalats", kas darbojas ar dažāda biezuma pep.

Jautājums IneseiX,
Par cik tev ir siltumsūknis un sienas siltinātas ar ekovati, cik biezs un apmēram kāds tas sienu pīrāgs tavai mājai ir?

Zampa
20 cm koka statņi ar ekovates pilsījumu, no iekšpuses 2 kārtas reģipša, no ārpuses - 5 cm fibrolīta, virsū vēja plate Isoplaat un apdares dēlīši

Inese X, liels paldies par atbildi!
Bet kāpēc vajadzīgs vēl arī fibrolīts?

ķarkasa mājām jau kaut kas jāliek, kas viņas satur kopā, lai karkass nevērptos - liek parasti "atsaites" vai OSB, bet ekovates gadījumā vislabākais ir fibrolīts - viņš ir elpojošs un izvada mitrumu uz āru. Un kaut kur jau tā vate jāiepūš, pie plikiem statņiem jau neturēsies...:)))

Man līdzīga konstrukcija kā Inese X
Pirts ēka 60 m2, apkure ar elektrības radiatoriem.
Elektrības patēriņš februārī rēķins uz 45Ls, savukārt aprīlī 17Ls
Pirtī ir divi radiatori kuri izmaksāja 70Ls
Plānoju būvēt māju, sienas siltināt 30cm ekovati un jumtā 60cm ekovati.
Apkurināt ar kamīnu un elektriskiem radiatorim.

Liels paldies IneseiX. Es jau biju nosliecies uz koka karkasa māju ar ekovates pildījumu, bet nebiju pārliecināts par to, vai ir jāliek virsū OSB. Jūs palīdzējāt nosvērties uz fibrolītu.

Jautājums speciem- domāju mājai no ārpuses uzvilkt apmetumu. Fibrolīts tam būtu pats ideālākais. Bet vai šajā gadījumā es varu iztikt bez vēja plātnes? Vai tās funkcijas nepildīs apmetums?

Labdien. Pagaidam Latvijā nav labāka siltum materjala par Ekovati. Tie cilvecini kas te noliek ekovati ir vienkarsi Isover vai Parocvates izplatitaji.

Tiešām "taa luuk" ir pamatīgi pārcenties ar ekovates noniecināšanu. Vai tikai viņš nemēģina visādos veidos lobēt akmens vai minerālvati. Ja jau tā ekovate ir tik slikta, tad kādēļ lielākai daļai Eiropā ražotās ekovates ir CE sertifikāti? Vai arī tie ir nopirkti? Arī par citām ekovates sliktajām īpašībām ir pamatīgi pārspīlēts.Ar sēšanos arī viss ir kārtībā - horizontā līdz 10%, ko paredz jau iestrādājot, vertikāli un slīpnēs 0%, ja māk pareizi un pietiekamā blīvumā iestrādāt. Par iespējamo koka konstrukciju bojāšanos nonākot saskarē ar ekovati vispār smiekli nāk - palasi veikalos pieejamo koka antiseptiķu sastāvu, kur kā sastāvdaļa ir bors, kas nodrošina par mitra koka aizsardzību pret bojāšanos. Arī sieviešu lūpu krāsu un sejas pūderu sastāvā ir bors, un pats par to nemaz nebļauj, ka bīstami tuvoties, ka nepaliek impotents.
Mēģini būt objektīvs, nevis skaļi kliegt īsti nezinot, par ko un kādēļ.