UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Dienas jautājums :  Building.Lv Forums

Iet uz lapu: 123Nākošā
Pašreizējā: 1 no 3
Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: elektriķis Māris (83.136.136.---)
Datums: 10/10/2008 12:53

Kārtējo reizi kritu kārdināšanā palasot informāciju uz produkta iepakojuma.
Jaunais kārdinājums ir šī [www.megaman.cc] spuldze, ko arī iepirku.

Man mājās leti, kas atrodas pa vidu starp virtuvi un istabu apgaismo 3 gab. griestos iebūvētas R80 standarta reflektorspuldzes. Lietoju philips 75W spuldzes, kas man dega visilgāk, līdz 3 gadiem(Osram dega ne ilgāk par 2 gadi), kopumā biju apmierināts, bet kā jau nedaudz taupīgs cilvēks domāju iepirkt megaman produktu.
secinājumus izdariet paši!
uz megaman spuldzes iepakojuma norādīts, ka tā ir ekvivalenta 80 W kvēlspuldzei ar reflektoru.
mani mērījumi, ekospuldze bija degusi >1 h, mērvienība lux:
kur mērīts /megaman/kvēlspuldze/
uz letes virsmas /78/190/
0.5 m no spuldzes /700/1300/
1 m /180/430/

megaman solītos 900 lux_us pie attāluma 50 cm man izdevās dabūt pie 44 cm.

mani secinājumi:
1. Megaman 2x iesūkā
2. ekospuldzes iesūkā
3. megaman ir 2x vājāka gaismas atdeve nekā 75 W spuldzei, pretēji solītajam
4. nekad vairs nepirkšu megaman ekospuldzes!

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: Pow (62.85.110.---)
Datums: 10/10/2008 14:43

Megaman tiešām reāli iesūkā. Warmup laiks ir ļoooti ilgs, vismaz GU10 variantiem noteikti. Un nemaz neteiktu, ka viņas ir baigi lētās.
Philips CFL lampas man personīgi patīk vislabāk.

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: Didzisp (78.84.123.---)
Datums: 10/10/2008 14:50

Spīdet jau spīd visas tas ekospuldzes, vai kā viņas tur sauc, bet gaismu gan nedod. Nu nav tā ekonomija, kā reklāma saka. Jāliek vismaz divreiz lielākas jaudas spuldzes, kā reklāmā teikts, lai dabūtu kvelepuldzei līdzīgu gaismu. Māra merijumi tikai to pierāda.Ne jau ražotajs vainīgs. Ar citas firmas spuldzēm rezultats būs līdzīgs. Ja vēl pierēķina ekospuldzes cenu un to, ka viņas nekalpo ne par matu ilgāk, kā parastas spuldzes, plus vēl nedrīkst mest vienkarši miskastē, tad ne tur gaismas, ne ekoloģijas, ne arī ekonomijas, bet kam tu to iestāstīsi.

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: v_t (78.84.44.---)
Datums: 10/10/2008 15:22

turklāt bojā redzi

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: Pow (62.85.110.---)
Datums: 10/10/2008 16:03

Interesanti kas tur bojā redzi? Tas, ka spektrs nav tik plašs?

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: elektriķis Māris (83.136.136.---)
Datums: 10/10/2008 16:22

citām firmām neesmu manījis R80 standarta ekospuldzes ar reflektoru.
megaman bija pirmais, kur tādu fīču konstatēju.
warmup laiks jau bija zināms pirmstam, spuldze uzsilst ~3 min laikā.
Me tagad vairāk gaida kad parādīsies sakarīgas LED spuldzes.

btw, ienāca info, ka halogēnās spuledzes uz 12V dod vairāk gaismas nekā 230V pie tādas pašas jaudas. Izskaidrojams tas esot ar to, ka 12V ir resnāks kvēldiegs, kurš pie lielām strāvām uzsilst līdz lielākai temp. nekā 230V un līdzarto dod vairāk gaismas.

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: v_t (78.84.44.---)
Datums: 10/10/2008 17:13

jā, spektrs tā ir viena lieta. otra lieta pulsācija, kas jaunajām lampām ir daudz mazāka. vecajām dienenēm ar perifēro redzi varēja saskatīt kā šīs pulsē ar pusperioda frekvenci - 25 hz, radot milzīgu slodzi acīm.
mācību iestāžu klasēs dienenes būtu aizliedzamas ar likumu.

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: Pow (62.85.110.---)
Datums: 10/10/2008 18:03

v_t, te runa iet par fluorescentām spuldzēm ar elektronisku balastu, nevis kaut ko, kas bija 20 gadus atpakaļ. Nekāda pulsācija netiek novērota (vecajām ar starteri pulsāciju redzu mierīgi).
Es esmu eksperimentāli konstatējis, ka redze netiek bojāta 5 gadu laikā. Vari uzrādīt kādu pētījumu vai rakstu kapēc pilna spektra neesamība bojā redzi?

Ir lietas, kas tiešām bojā redzi un kuras var pamatot, piemēram antialiased fonti datorā - acs mēģina visu laiku fokusēties.

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: reiganss (87.110.58.---)
Datums: 10/10/2008 20:07

Citam bojā acis citam redzi u.t.t. Personīgi es dabuju darbnīcās vienu telpu pārtaisīt uz parastām spuldzēm ar kvēldiegiem. Jo man pienāca klāt virpotājs un teica- ja tu man nesaliksi pie griestiem visas parastās krievu laiku spuldzītes un pietiekami gaišas- es te vairs nestrādāšu. Tad man tas vecais vecis parādija tādu lietu. Kaut kādos tur ātrumos saslēdza to virpu un principā izskatās kad tā virpas patrona stāv uz vietas nu tā vienkārši mazliet trīc-raustās. Un atkal ieslēdzot kaut kādus tur lēnus apgriezienus rādās kad ir šausmīgi ātri un atkal ar ātriem pretēji. Nu vot tālūk visvisādas muļķības. Un tad nu piemēram ta ka mums ir lielā virpa ar sajūga mehanismu tas nozīmē kad motors visu laiku rūc un darbojas tikai atšķirt to vari no tā vai patrona griežas vai nē. Un tad ja tā riktīgi nepiedomā un darba steigā sekas var būt dramatiskas. Vēl mūsu darbības sfēra ir ar lielo mašīnu krāsošanām un kādas tur rādās muļķības kad ir jasalīdzina kāda krāsa (nu vispārīgi pilnīgais sviests). Dzeltenās liekas pilnīgi kaut kādas tur oranžas- zaļās dzeltenīgas u.t.t. VOT TĀ LŪK.

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: Didzisp (78.84.123.---)
Datums: 10/10/2008 20:48

Pow, visas flurescences lampas mirgo, tikai jautājums, ar kadu frekvenci. Itkā jau tā sauktas ekonomiskās spuldzes nemirgo at 50Hz frekvenci, bet gan daudz augstaku. Reāli dzīvē tais spuldzēs stāv tik mazs filtra kondensātors, ka 50Hz pulsacijas netiek pilnīgi dzēstas. Tad nu viss tas "ķīselis" mirgo uznebēdu. Ja runa iet par gaismas spektru, tad ar dienasgaismas lampām,kuras atrodas tagad visos veikalos, ir pilnīgs sviests. Man sievai bieži jāiegādajās audumi, tad nu lai noteiktu pareizo krasu, man jastaipa tie baķi pie loga, lai var redzēt, kada krāsa tad tam audumam ir.

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: EjTakTu (78.84.44.---)
Datums: 10/10/2008 23:27

Skatos ka atkal ap spuldzītēm ņemamies. Nu ir 10 gadi apkārt kamēr šamējās lietoju. Ir novērojumi pilsētas un lauku režīmā. Pilsētā stabils španis. Laukos kā jau laukos - sprieguma rāvieni, pazemināšanās utt. Novērojumi un secinājumi ar vairāki.
Sāksim ar sliktajām ziņām
1.Pie nestabila sprieguma lampu mūžs samazinās par vismaz 30%
2.Lēni sasniedz maksimālo spilgtumu. Jo paliek vecāka, jo lēnāk.
3.Ar laiku maksimālais spilgtums samazinās.
4. Ražotāju uzrādītais salīdzinājums ar kvēlspuldzēm par 10 - 20% atšķiras no uzrādītā (atkarībā no lampas vecuma)
4.Daudz dažādu ražotāju ar pārāk daudz dažādiem, patērētājam svarīgiem parametriem (enerģijas klase, gaismas spektrs, pielietojuma nianses), kuri tirdzniecības procesā neuzrādās.
Labā ziņa tāda - ja izdodas atrast piemērotu spuldzi ar piemērotiem parametriem un visu pārējo, tad šamējā ir ekonomiska. Gan pēc elektrības rēķina, gan mūža ilguma.
Secinājums tāds - lai arī cik ekonomiska un laba ir kāda konkrētā spuldze, nav ekonomiska veida kā pie viņas nokļūt. Ražotāju pārlielu lielā sava produkta labumu pārspīlēšanas kāre, risku neuzrādīšana noved pie patērētāju neticības jebkuram produktam no šīs klases. Jāņem vērā arī izstrādājuma cena. Ar naudu nav interesanti eksperimentēt.
NAV PARASTAM CILVĒKAM JĀBŪT ŠAUSMĪGAM SPECIĀLISTAM, LAI NOPIRKTU PARASTU IESKRŪVĒJAMU SPULDZĪTI. Ja ražotāji un tirgotāji to nesaprot, tad produkts lemts neveiksmei.
Speciāli Mārim
Pieskaiti spuldzes garumu, sanāks 50cm ;)
Par divu reizu sūkāšanu, ja nav ģimeniskas attiecības cena ir ekonomiska :D

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: elektriķis Māris (86.63.172.---)
Datums: 11/10/2008 10:00

ETT,

Ja jau runa ietu par 20-30 % atšķirību, tad jau me tā neceptos, bet atsķirība ir vairāk kā 100%. un esmu ieguvis vienu intīmu stūrīti virtuvē :)

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: aaaa (84.237.204.---)
Datums: 11/10/2008 14:29

Elementars aprekins:
Nemam 100W spuldzi, dedzinam 3h katru dienu, itogo 365 dienas.Uz shtromi aiziet:
0.1x3x365x0.071=7.77 Ls par shtromi + spuldzes cena (Ls 0.28) = apmeram 8 Ls
Nemam 100W ekvivalentu ekonomisko spuldzi (21W):
0.021x3x365x0.071=1.63 Ls par shtromi + spuldzes cena (Ls 5.40) = apmeram 7 Ls
Tas ir, ja pienemam, ka spuldzhu dzives ilgums ir 1 gads. Reali razhotajs uzrada ekonomiskajam stipri ilgaku dzives ilgumu par kvelspuldzem, bet tikai pie viena nosacijuma, ka spuldzes deg vismaz 3h bez izslegshanas. Piemeram tualete, kur reali spuldzes iesledz un izsledz loti biezhi, kaut kada zhurnala bija petijums, ka ekonomisko muzhs ir pat lidz 3!!! reizem isaks ka kvelspuldzhu muzhs.
Nu tad jajauta pasham sev - vai tiesham 1Ls gada delj ir verts paciest to mironjbalto gaismu un mirgoshanu, kas starp citu, modernajam galigi nemaz nav mazaka, ka vecajam (neticam? - atveram Wikipedia un palasam par fluorescentajam spuldzem), plus bojat acis ar nepilno gaismas spektru??? Nu katram jau savs fetishss. Reali ekonomiskaas ir verts likt vietaas, kur gaisma deg visu laiku - veikalos, darbavietaas, ofisos.
Likt vinjas majas, tad nu vienigi tadas vietas, kur gaisma tiek dedzinata ilgi un bez izslegshanas - tipa viesistabaa. Citur? - pilnigi garam, pat no ekonomijas viedoklja.

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: EjTakTu (78.84.44.---)
Datums: 11/10/2008 20:20

Pašreizējās spuldzes izrādās ir drīzāk siltumenerģijas avoti, nevis apgaismes ierīces. Cerams, ka gaismas diodes vismaz daļēji šo lietu atrisinās. Bet atkal kā būs ar spektru un ilgmūžību. Talāk gabaliņš no mācību grāmatas.

Īpatnēju un ļoti plašu praktisku pielietojumu elektriskās strāvas siltuma darbība
ieguvusi gaismas tehnikas jomā. Arī vēsturiski 19. gs. beigās elektroenerģijas plaša
izmantošana aizsākta apgaismošanas jomā. Virs 500 0C sakarsēts ķermenis sāk izstarot
redzamu gaismu. Šī īpašība ir vairāku elektrisko gaismas avotu darbības pamatā. Lai gan
to gaismas atdeves koeficients ir ļoti zems – daži procenti un būtībā tie ir siltuma enerģijas
avoti. To plaša izmantošana ērtuma, lētuma un arī pieraduma dēļ turpinās. Elektriskās
strāvas siltuma iedarbību izmanto: kvēlspuldzēs, t.sk., halogēnajās, elektriskā loka
spuldzēs, indukcijas spuldzēs, kas darbojas ar paaugstinātu frekvenci, kā arī metālhalogēnajās un ksenona spuldzēs, kurās elektriskā loka izlāde noris halogēno metālu
tvaikos vai ksenona vidē. Mūsdienās gaismas tehnika ir strauji progresējoša nozare, kas
pārskatāmā nākotnē pieļauj gan principiāli jaunu elektrisko gaismas avotu praktisku
ieviešanu gan vērā ņemamu lietderības koeficienta uzlabošanu esošajiem strāvas siltuma
darbības elektriskajiem gaismas avotiem.
Kvēlspuldzes - stikla balons, no kura izsūknēts gaiss vai kurā ievadīta inertā gāze –
argons, kriptons vai ksenons ar volframa kvēldiegu. Kvēldiega gaismas atdeve ir
proporcionāla kvēldiega temperatūrai. Volframa kvēldiega temperatūra nedaudz pārsniedz
31000C un paredz 1000 h garu kvēlspuldžu darba mūžu. Inerto gāzu pildījums ļauj
palielināt spuldžu gaismas atdeves koeficientu (spuldzes gaismas plūsma pret spuldzes
jaudu). Kvēlspuldžu izstarotās gaismas spektrā , salīdzinot ar dienas gaismu, ir vairāk
sarkanā un dzeltenā starojuma. Bet, salīdzinot izstarotās redzamās gaismas enerģiju ar
kvēlspuldzes patērēto enerģiju, lietderības koeficients nepārsniedz ( 3,0 ... 3,5 ) %.
Kvēlspuldzes ir ļoti jutīgas pret sprieguma svārstībām: sprieguma paaugstinājums krasi
samazina to darba mūžu - 1 % sprieguma pieaugums par 13 %, bet sprieguma
samazinājums būtiski izmaina starojuma spektru, vēl vairāk izceļot tā sarkano daļu.
Kvēlspuldzei darbojoties, volframs iztvaiko un nosēžas uz stikla balona iekšējās sienas.
Gaismas caurlaidība stiklam samazinās un tas daļu gaismas absorbē. Tāpēc ekspluatācijas
laikā kvēlspuldžu lietderības koeficients samazinās. Kvēlspuldžu galvenais trūkums –
zemais lietderības koeficients, resp. zemā gaismas atdeve (7 ... 19,1 ) lm / W un sarkani
dzeltenās gaismas dominante spektrā.
Halogenās spuldzes savu nosaukumu ieguvušas no halogēnu grupas metāliem,
kuru joni iesaistīti kvēlspuldžu darbībā. Pie noteikta temperatūras režīma, kvēlspuldzē
notiekošajā, t.s., joda ciklā, iztvaikojušos volframa atomus no stikla balona sieniņu
apvidus, pārnes atpakaļ uz kvēldiegu. Tāpēc halogēnajām spuldzēm pie tās pašas kvēldiega
temperatūras iespējams garāks darba mūžs vai, ne mainot darba mūža garumu, var
paaugstināt temperatūru kvēldiegam, t.i., gaismas atdevi (līdz 29 lm /W , lietderības
koeficientu līdz 7,5 %). Joda cikla ierosināšanai spuldzes balonam nepieciešama augstāka
temperatūra par to, līdz kādai sasilst parastā kvēlspuldze. Tāpēc halogēnspuldzēm ir
paaugstinātas ugunsdrošības prasības un tās aprīko metāliskā armatūrā.
Elektriskā loka spuldzes izstaro intensīvu baltu gaismu , ko nodrošina elektriskā
loka augstā temperatūra – 4000 0C. Lietderības koeficients apm. 4 %. To nozīme
mūsdienās samazinās, jo ir pieejami citi no tehniski ekonomiskā un ekspluatācijas viedokļa
izdevīgāki gaismas avoti
Indukcijas spuldzes cokolā iemontēts frekvenču pārveidotājs, lai ģenerētu augstas
frekvences elektromagnētisko lauku. Tas inducē virpuļstrāvas nevis kvēldiegā, bet nosacīti
masīva kvēlķermenī, sakarsējot to līdz baltkvēlei. Kvēlķermenis pret augstām
temperatūrām ir ievērojami izturīgāks par kvēldiegu. Tāpēc indukcijas spuldzēm
raksturlielumi -gan spektrs, gan lietderības koeficients – tātad gaismas atdeves koeficients,
darba mūžs – salīdzinājumā ar kvēlspuldzēm ir uzlaboti.

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: aaaa (84.237.204.---)
Datums: 11/10/2008 20:43

Kvelspuldzem apmeram 3% aiziet gaismaa. Fluorescentajam (lasi-ekonomiskajam), krietni vairak. Bet no pasha pieredzes - nezinu, varbut vinji mera kaut ka ar instrumentiem, bet nu uz aci man ir jaiesledz 2 ekonomiskas ar itka 100W ekvivalento jaudu (21W no tikla), lai sasniegtu 1 parastas 100w spuldzites gaismas daudzumu. Un velreiz - tiko pirku Philips softone spuldzites, Depo maksaja pirms vairakiem menesiem 5.40 apmeram, tagad drosi vien vel vairak, kvelspuldzes 20-30 sanji. Nu kur tad ir ta liela ekonomija??? Plus vel tas fakts, ka ekonomiskajas ir dzivsudraba tvaiki, vispar man shermuljus uzdzen. Kas notiks ar vidi, ja visi paries uz tam debilajam ekonomiskajam. Savukart izstarotas gaismas spektrs vispar ir zem katras kritikas. Kvelspuldzem tas ir pienjemts par 100%, tad leta gala ekonomiskajam tas ir 50%, dargajam ap 80-90. Tas nozime, ka no leta gala reali puse no spektra netiek izstarots un musu acs uztver izkroplutu krasu gammu praktiski visam, kas atrodas sadi apgaismota telpa. Tiesham nesaprotu - ka var spiest cilvekus lietot kaut ko tadu majas vajadzibam, kas ir izteikti sliktaks un ekonomija ir ljoti stipri apshaubama.
Iesaku noskatities 2008.g. Top Gear 2. seriju, kura skatijas, kas tere vairak degvielas braucot agresivi un atri - Toyota Prius ar hibriddzineju un 1.5l motoru vai BMW M3 ar virs 300 ZS. Iznakums ir visiem jau nojaushams - Primusam bija 17 mpg, M3-19 mpg (miles per galllon). Kapec te jaucu ieksha hibridauto - tapec, ka tas ir no tas pasas serijas - kaut kas, kas ir daudz sarezhgjitaks un dargaks izgatavoshana, bet itka patere mazak energoresursus, lai gan pasha produkta razhoshana ir izterets vairak energjijas, ka tas jebkad savas dzives laika spes ieekonomet. Reali kopeja hibridauto energetiska bilance, kas tiek panemta no zemeslodes ir negativa un lielaka, ka Land Rover dhipam!!!
Vai tik ar tam "eko"-spuldzitem nav lidzigi?

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: v_t (78.84.44.---)
Datums: 11/10/2008 22:17

aaaa
uztrāpīji, ir līdzība! varētu parakties bišku dziļāk, bet tu jau sazvērestības praksi neatzīsti.

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: aaaa (84.237.204.---)
Datums: 11/10/2008 22:52

Ko tu saki, v_t, ka lielie onkulji ar likiem deguniem smin bardas un skalo mums smadzenes par "ekologjiju", kas patiesiba izradas ir antiekologjija lai tikai atkal vairak aptitu cilvekus ap pirkstu un pakljautu savam interesem? Varbut, mana uztvere gan tas jau robezhojas ar paranoju, ja katra lieta un vieta tiek saskatita sazverestiba. Es gan to vairak sauktu par tadu "zaljo" musdienu smadzenju skaloshanu, kas ir parnjemusi visu pasauli. Patiesiba cilvekiem tiek noversta uzmaniba no patiesajiem lietas celonjiem - milzu peterinja. Nedomaju pat, ka kads to dara apzinati - ta vairak ir tada apmatiba, kas valda par pasauli, ko baro cilveku nezinashana un akla sekoshana demagogjiskiem saukljiem. Nu piemeram, Kalifornija ir arpratigakas emisijas normas un elektromobilji vispar tiek uzskatiti par nakotnes transportlidzekljiem. Bet dumajiem amiishiem neviens laikam nevar ieskaidrot, ka elektroenergjija globali ir visnetirakais energjijas veids, ar vislielako CO2 izmeti un ar visnegativako iespaidu uz musu planetu. Un energjija nekur nerodas un nezud. Tatad, lai uzladetu to pashu elektromobili, ta shtrome kadam ir jasarazho. Vienkarshi piesarnjojums no vinju smukajam ielinjam tiek novirzits uz citu vietu, bet planeta ta ir viena un kopejais piesarnjojums parejot uz elektromobiljiem pieaugs praktiski 2x, jo tieshi par tik elektroenergjijas razhoshana ir ar mazaku lietderibas koef. ka iekshdedzes dzineji.
Tas pats par hibridauto - bija tads antizaljo petijums, par masinu "zaljumu". Piemeram, Priusam ir virs 200kg nikelja saturosha baterija. Nikjeli japoshkas perk no Kanadas. Nikjeli ar kugjiem ved no kanadas uz Jevropu - tur no ta iegust specialu kompozitmaterialu, kuru talak ved uz Kjiinu, kur sho materialu rupnica parversh par specialu shvammi, kuru talak ved uz Japanu, kur razho Priusam baterijas. Padomajam, kads energjijas paterinjsh ir lai sho visu transportetu. Talak pashas mashinas sarazho, izejmaterialu nekadu Japanai nav, tos visus importe. Autinjsh sarezhgjits, daudz smalku materialu, kas visi ir ljoti energoietilpigi. Rezultata ta energjija, ko patere so auto uzrazojot ir ljoti liela. Un saskaitot visu bilanci kopa, no izejvielam, lidz gatavam produktam, plus cik degvielas tiek noterets auto dzives laika, dabonam gala vertibu, kas tad reali ari parada patieso shi auto ietekmi uz vidi. Interesanti, bet zalakais no visiem apskatitajiem auto sanaca Jeep ar V8 4-litrigu motoru. A tapec, ka tas ir loti vienkarshas uzbuves, gandriz bez elektronikas utt. Slavenie hibridauto bija kaut kur saraksta lejasdalja, par lielajiem monstriem LS600h un RX400h nemaz nerunajot - ta vispar ir klaja njirgashanas par ekologjiju un musu planetu kopuma.

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: Ambrosio (---.btv.lv)
Datums: 11/10/2008 23:03

Es dzīvoklī virtuvē ieliku divas 23W Philips Tornado ekonomiskās spuldzes (uz pakas laikam rakstīts bija, ka ekvivalents ~120W vai ap to skaitli). Arguments kāpēc es to darīju - max slodze lustrai uz vienu izvadu bija laikam 60W. Kad bija divas 60W kvēlspuldzes, tad pārēk tumšs bija. Tagad - gaišākais logs visā mājā (pēc iesilšanas protams) :) Lustru protams negribēju mainīt, jo tā ir pieskaņota citām.

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: Ambrosio (---.btv.lv)
Datums: 11/10/2008 23:27

aaaa, es gribētu Tev oponēt "elektroenergjija globali ir visnetirakais energjijas veids, ar vislielako CO2 izmeti un ar visnegativako iespaidu uz musu planetu." un "kopejais piesarnjojums parejot uz elektromobiljiem pieaugs praktiski 2x, jo tieshi par tik elektroenergjijas razhoshana ir ar mazaku lietderibas koef. ka iekshdedzes dzineji."

Iekšdedzes dzinēji - [en.wikipedia.org]

Most steel engines have a thermodynamic limit of 37%. Even when aided with turbochargers and stock efficiency aids, most engines retain an average efficiency of about 18%-20%.

[en.wikipedia.org]

Up to 60%. Ja koģenerācijas režīmā, tad vēl labāk - ir kur "atkritumu" siltumu novadīt. AES nemācēšu pateikt, kā labāk rēķināt.

VIENMĒR stacionāra elektrības ražošana būs efektīvāka par iekšdedzes dzinēju. Es varu tikai piekrist tam, ka pašreiz izmantotās tehnoloģijas elektromobīļos (galvenokārt akumulatori) ir nepilnīgi un neekoloģiski. Bet tas ceru, ka mainīsies.

Re: Ekonomiskās spuldzītes, pārdomas par ...
Autors: Didzisp (78.84.123.---)
Datums: 12/10/2008 03:44

Visu to ekonomisko spuldžu ražotājiem uzpapežiem min gaismas diožu spuldzes. Neviens tak nenoliegs, ka kabatas lukturīšu tirgū gaismas diodes jau ir uzvarējušas. Ražotaji tak naudu ieguldījuši ekonomisko spuldžu projektešana un ražošanā, be beigās neviens to sū** nepērk. Tad nu tiek reklāmās spiets uz ekoloģiju. Tikai gaismas diožu spuldzes ir patiesi ekonomiskas. Diodes ir praktiski mūžīgas, uzdegās momentāli un to cena krīt padienām. Diožu gaismas spektrs varbūt arī atpaliek no kvēlspuldžu gaismas spektra, bet nu par ekonomisko spuldžu spektru tas nav ne par gramu sliktāks.

Iet uz lapu: 123Nākošā
Pašreizējā: 1 no 3


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
  ******   **    **  ********  **    **  ******** 
 **    **  **   **      **     ***   **  **       
 **        **  **       **     ****  **  **       
 **        *****        **     ** ** **  ******   
 **        **  **       **     **  ****  **       
 **    **  **   **      **     **   ***  **       
  ******   **    **     **     **    **  ******** 

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727