Labdien.
Līdz galam neesmu sapratis visus plusus un mīnusus. Man personīgi ļoti simpatizē šis apkures veids. Tomēr sazvanot Viesmann pārstāvjus vairs neesmu tik optimistisks. Itkā paši zviedri atsakoties no šīm iekārtām. Nesaprotu tikai kāpēc jo 140 m2 lielai mājai ziemā iznākot ~ 100 lvl par elektrūbu. Tas manā skatījumā ir pilnīgi normāls cipars mēnesī (ziemā) ņemot vērā to ka jādara nav nekas. Gāze man nav un izskatās ka arī nebūs, beztam viņa drīz būs "Eiropas"cenās, malka šausmīgi nepraktiska un aizvien dārgāka, granulas arī katru gadu paliek aizvien dārgākas.
Vai kāds zin ko par šo apkures sistēmu.
Paldies.

100 ls/mēn nav maz.
granulu katli arī esot gana komfortabli. lidz pat nedēļai var gulēt uz ausīm un nelikties ne zinis. tas nemaz nav slikti.

Kas teica, ka 100 ls mēnesī? Wessmann, kas pats nemaz ar siltumsūkņiem nenodarbojas un ir ieinteresēts pārdot gāzes katlus? Pēc maniem datiem, ko esmu "izošņājusi", sanāk, ka atkarībā no siltumsūkņa veida (zemes vai ventilācijas), firmas, mājas siltinājuma, grīdas apkures vai radiatoriem sanāk visekonomiskākajā gadījumā 270 Ls gadā - ziemā vairāk, vasarā mazāk. Bet cipars protams pieaug, ja nav visas lietas, kas nodrošina šo ekonomiju. Bet vienalhga ne jau 100 Ls mēnesī. Nevaru neko teikt par visiem zviedriem, bet no tiem, ar ko esmu par to runājusies, dzirdējusi tikai visas tās labākās atsauksmes.

Inesex strādā vai nu Divine vai avk-energy ;)
Joks.
Ja nopietni, es pirms kāda laika apsvēru siltumsūkņa iespēju, bet atbaidīja 2 lietas:
1. ierīkošanas izmaksas, precīzāk, vai dārga ierīkošana pēc tam dod lētu ekspluatāciju. t.i., mēģināju saprast, cik apkure izmaksās teiksim 20 gados. pārdevēju stendu apmeklējums izstādē, neradīja pārliecību. Vēl jo vairāk, ka viens no pārdevējiem diezgan negatīvi izteicās par otru. Otrs bija ok pēc atteiksmes, tomēr spieda uz to, ka vajag sildīt ar pūšamu gaisu, tā esot labāk. Izsecināju, ka lietot viņa katlu un sistēmu grīdu apsildīšanai ir "sliktāk", tāpēc ..esmu tur, kur esmu - pārdomās.
2. kas notiek, ja beidzas elektrība uz dienu vai 2, kā mums pa laikam gadās lauku apvidos - iestājas dziļa pakaļa. ar malku kurināmā krāsns, izslēdzot piespiedu cirkulācijas elementu, turpinās strādāt, vismaz tik daudz, lai neaizsaltu viss ciet ar galiem.

Tā nu esam palikuši pie tā, ka lielajā mājā izrīkosim apsildāmās grīdas un radiatorus, bet par katlu vēl domāsim. Laikam tik ilgi, kamēr nopirksim ar malku kurināmo.

runājot par pašizmaksu tad ierīkot šķidrās gāzes apkuri nemaz nesanās letāk paskatījos citos topikos šeit un citi raksta ka muca maksaa ap 2000ls utt. papildus ja gāzes apkurei pazūd elektrība tad iestājas tas pts efekts kas siltumsūķņiem - aukstums.

Runājot par granulu katlu - par izmaksām neko komentēt nevaru, bet par komfortu - kā man paskaidroja GRANDEG darbinieks, septiņām dienām granulas pietiek tad, ja katlu nekurina uz pilnu jaudu. Tātad, lai būtu silti un nedēļu nekas nav jādara, jāliek jaudīgāks katls, tā sacīt, ar rezervi. Tas jau nedaudz palielina sākotnējās izmaksas.
Ja uzliec platībai atbilstošu katlu, tad granulas tāpat jāpieber katru otro dienu. Tas protams arī nav slikti, salīdzinājumā ar malkas apkuri.

vienkārši, vajadzīgāka lielāka tvertne granulām.

To Inesex;
hmmm, tas ka Viesmann ir ieitnereseeti paardot gaazes katlus tieshaam taa vareetu buut.
270 Ls gada, vai nav par maz? Starpcitu sorry, mana maaja izraadaas ar garaazhu un katlu telpu uznaak 200m2, bat any way cipars baigi mazais.
Bet taadus nopietnus miinusus liidzshim veel neesmu dzirdeejis.
Runaajot par to ja pazuud elektriiba, risinaajums vareetu buut straavas gjenerators.

Biju pie savas arhitektes un vinja ieteica skjidro kurinaamo, esott leeti, tjipa kaadas 2 - 2,5 t vajagot pa ziemu, 300ls/t sanaak ~ 600 - 800 Ls. Vinja saka, lai es paraadot kaadu kursh ir uzstaadiijis to katlu un lai tad arii uzprasot.

Vai sheit kaads ir kuram ir shaads apkures vieds, vai vismaz pazinja.
Paldies jau iperieks.

Šovasar kādam man tuvam radiniekam tika ierīkota siltumsūkņa apkures sistēma, kur siltums tiek ņemts no ūdens dziļurbumā, bet izlietotais atdzesētais) ūdens pa cauruli novadīts tuvējā upītē. Līdz šim sistēma sevi parādījusi tikai no labākās puses. Labprāt padalīšos ar pieredzi arī pavasarī pēc pirmās ziemas. Taču, tā kā pirms iekārtas uzstādīšanas tika pamatīgi izsvērti visi iespējamie par un pret, atļaušos padalīties ar saviem neprofesionāļa spriedelējumiem.

Zemes siltumsūknis ir labs risinājums vietās kur nav pieejama dabasgāze un, sistēmu pareizi ierīkojot, arī vislētākais ekspluatācijas izmaksu ziņā (izņemot, protams, malku).

Sistēmas galvenie plusi:
- nav nepieciešama nekāda iejaukšanās sistēmas darbībā - t.i. uzstādot ieslēdz un aizmirsti uz vairākiem gadiem;
- ja ir vēlēšanās un mājai ir interneta pieslēgums sistēmas darbību var regulēt no jebkuras vietas visā plašajā pasaulē (vajadzīgo softu parasti piedāvā kopā ar siltumsūkni). Šo iespēju (vismaz pagaidām) gan nepielietoju;
- var iztikt bez skursteņa (man nebija aktuāls, jo skurstenis jau bija);

Galvenie mīnusi:
- ievērojamas sistēmas ierīkošanas izmaksas (~150 m2 mājai ~4500LVL, ņemot vērā, ka centrālapkures sistēma ar malkas apkures katlu jau bija), taču tās tikai nedaudz(ja vispār) pārsniedz šķidrā kurināmā (pie šķidrā kurināmā pieskaitu arī saškidrināto gāzi) sistēmas uzstādīšanas izmaksas.
- iespējams, ka gada aukstākajās dienās (Latvijas apstākļos tās ir max 2-3 nedēļas gadā, kad āra temperatūra ir zem -20 grādiem) automātiski ieslēgsies paralēls iekārtā jau iebūvēts elektriskais sildītājs un izdevumi par elektrību šai laikā var pieaugt vairākkārt;
- ja gadās ilglaicīgi elektroenerģijas piegādes pārrāvumi nepalīdzēs arī rezerves ģenerators, jo silrumsūkņa, dziļurbuma ūdens sūkņa un cirkulācijas sūkņa kopējā patērētā jauda ir būtiski lielāka kā malkas, gāzes vai šķidrā kurināmā apkures katla cirkulācijas sūknim. (Protams, var iegādāties veselu dīzeļelektrostaciju).

Lai apietu pēdējos divus manis atzīmētos mīnusus vēlams(bet ne obligāti) apkures sistēmā paralēli siltumsūknim pievienot arī malkas katlu (ja iespējams tā , lai sistēma varētu darboties arī bez piespiedu cirkulācijas). Var paredzēt kādu citu apkures veidu, piemēram kamīnu.

Visekonomiskākais siltumsūknis būs pie iespējami mazākās temperatūras starpības starp vidi no kuras tiek ņemts siltums (manā gadījumā tas ir dziļurbuma ūdens ar +7 - +8 grādiem, pie tam, it īpaši dziļurbuma ūdens temperatūrai no svara ir katra grāda desmitdaļa) un siltumnesēja temperatūru apkures sistēmā (visekonomiskākās būs siltās grīdas). Ja kādam ir principiāli iebildumi pret siltajām grīdām, var ustādīt arī radiatorus, taču jārēķinās, ka tos vajadzēs vairāk kā apkures sistēmai ar augstu siltumnesēja temperatūru. Vēl vēlams būtu arī siltuma akumulators.

Kā jau teicu, ja kādam būs interese, labprāt padalīšos ar pieredzi arī pavasarī pēc pirmās apkures sezonas.

To xxx
Es to ciparu 270 dabūju (manuprāt uz 100 m2 dzīvojamās platības - garāžu taču neapkurināsi?), salīdzinot dažādu firmu piedāvājumus un 2 publikācijas - viena bija "DEKO", kur profesionāļi salīdzināja dažādu apkures sistēmu izmaksas, un otra bija Dienas pielikumā Mājoklis, kur bija gan speciālistu viedoklis, gan 2 lietotāju prakstiskas atsauksmes. Šiem divien lietotājiem arī uzticos. Grūti gan to salīdzināt, jo abiem bija dažādas platības un dažādas sistēmas - manuprāt vienam siltums no zemes urbuma, otram - ventilācijas sistēma. Tam, kuram bija urbums, tās izmaksas bija vēl zemākas par manis minētajām, otram - drusku augstākas. Bet tas jau kā teicu atkarīgs no izvēlētā apsildes veida (grīdas vai radiatoru) un mājas siltumizolācijas. Visos rakstos siltumsūkņu apkures izmaksas tika salīdzinātas ar granulām, tāpēc arī parēķināju granulu izmaksas attiecīgajai kvadratūrai un dabūju šādu ciparu. Jāpiebilst, ka starp identiskiem piedāvājumiem arī atšķirības ir krietas, MOVEK aprēķini rāda, ka tās izmaksas var būt vēl zemākas par šīm, bet, drošs paliek nedrošs - ņemu labāk vidējo ciparu par rādītāju.
Bet tie tādi teorētiski spriedelājumi par tēmu pēc provizoriskas situācijas izpētes. Pašai pieredzes nav. Te iepriekšējais rakstītājs lieliski aprakstījis no savas nelielās pieredzes, jāpagaida, ko viņš teiks pavasarī! Tikai neaizmirsti uzrakstīt!
Mani arī mazliet uztrauc jautājums par elektrību, kas reizēm mēdz pazust. Cik zinu, Zviedrijā un Somijā standartā šai apkurei ir jābūt dublētai ar kamīnu, kas nodrošina siltumu šādos krīzes brīžos. Nezinu gan, vai tas nodrošina pret trubu aizsalšanu uz sistēmas "uzkāršanos", bet gan jau ir kāds risinājums.
Bet, cik saprotu, visi sūkņi arī visām citām automatizētajām sistēmām darbojas ar elektrību, tā kā tā nav vienīgi siltumsūkņu problēma.

Paldies par izsmeļošo atbildi.

Es domāju par zemē iegremdēto kābeli jo ir gana augsti grunstsūdeņi kas pats par sevi ir ļoti pozitīvs moments. Par galējo sitlumsūkņa cenu runājot esmu dzirdējis 5000 - 7000 lvl.

Jautājums paliek atklāts ar kādu summu jārēķinās ziemas mēnēšos, un ar kādu ja ir ļoti auksts 200m2 mājai?

Laikam mājā tomēr būs jābūvē kamīns, itkā nebija paredzēts. Izreiz klāt nāks skurstenis u.c., mjaa, lieki izdevumi, bet kamīns jau arī skaisti. Kautgan cik reizes ir pazudusi elektrība pierīga.

Sazvaniiju Divine pārstāvi Latvijā.
Uzzināju ka 200m2 mājas gada izmaksas sastāda 350 - 450lvl. Pati sisteema ar uzstaadiishanu maxaajost max 5 600 lvl. Vinji esot uzstaadiijushi 60 sisteemas un izraadaas tagad nevarot uzreiz pie vinjiem pasuutiit jo esot jaauzstada veel 15 sisteemas. Savukaart probleemas esot ar kautkaadas citas firmas vinju uzstaadiitajiem kaltiem un vinji braukshot skatiities kur probleema.
Tas ka jaabuut tomeer arii kamiinam ir taisniiba.
Laikam tomeer palikshu pie shiis apkures.

xxx
Tās cenas ir par tiem modeļiem, kas ņem siltumu no zemes vai ūdenskrātuves? Ne ventilācijas?

Jaa, iet runa par zemes siltumssuukni.
Man pazinja sazvaniija savus biznesa partnerus Zviedrijaa un konkreeti viens pilsonis esot uzstaadiijis gaisa siltumsuukni kas maxaa stipri leetaak, bet savukaart elektriibu pateereejot gandriiz 2 x vairaak. Anyway neguvu apstiprinaajumu tam ka tur taas apkures siteema kljuvusi nepopulaara. Izskataas tieshaam Viesmann nav ieintereseeti tirgot sho produktu.:(

to xxx
man ir šķidrā kurināmā katls (dīzelis) māja 200m2 --->gadā 4-5 t . Visu laiku viena tilpne 2000 kg maksāja ap 400-450 LVL/ šoruden toonna 350 LVL :(
Tas no 3 gadu apkures pieredzes.

Cik zinu tad shogad t maxaa ~ 400 LVL, ja vajag 4 - 5 t sanaak ne mazaak kaa 1600 lvl gadaa. Nevareetu teikt ka pa leeto.

Nezinu, vai ieteikt, bet iespējams, ka šķidrās gāzes apkure drīz jau būs lētāka nekā ar dīzeļdegvielu. Uz 200 m2 vajagot vienreiz gadā pildīt cisternu (ap 700 Ls). Tikai ierīkošana laikam grūtāka nekā dīzeļdegvielai - mazāk kantoru, kas drīkst darboties ar gāzes vadiem, ierīkošanas izmaksas vismaz 1000Ls (ja nepērk cisternu, kura maksā vēl kādus 2500).
Kad apkures sezona būs galā, tad varēšu spriest, vai ieteikt arī citiem.

Cik man zinaams LG prasa arii naudinju par sho cisternu apkopi nomu vai kaa vinju tur sauc. Vismaz taads info ir no viena toposhaa apbuuves rajona kur nav un nebuus gaaze. Pieljauju ka tas bija domaats par industriaalo rezervuaaru un privaatajiem ir savaadaak.

nu tad liekas ka zemes siltumsuknis ir laba lieta , jo pec uzstadišanas cenas ta varetu but lidz sašķidrinātai gazei, bet pec ekspluatacijas izmaksam daudz lētāk.

pirms gadiem 5-6 es nopirku maju ar siltumsukni.
lai ka stastitu man par si veida prieksrocibam-es so sistemu ekspluateju tikai vienu gadu - menesi toreiz pa elektribu maksaju 120-130 ls, max temperatura maja bija plus 12 , pie -15 lidz - 25 gradiem aukstuma.
Un lai neviens seit siltumsuknu parstavis nedzied, ka ta ir laba un ekonomiska sistema- tirais srots.
Pec tam jau gatava maja ievilku radiatorus un visu parejo automatiku, piesledzu katlu ar dizeldegvielu un viss tagad ir OK.