UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Dienas jautājums :
Building.Lv Forums
Pašreizējā: 3 no 3
Re: Par īpašuma nodokli
Autors:
aaaa
(84.237.204.---)
Datums: 26/05/2009 22:22
Tikai tāds "sīkums", ka banku krīze un valsts maksātnespēja un aizņemšanās uz bezgalīgiem laikiem faktiski iedzenot parādu jūgā vēl mūsu bērnubērnus tanī pat laikā atļaujot židiem aiziet ar miljoniem kabatā tomēr ir nedaudz atšķirīgas lietas. Banku krīzē 90-ajos sveņi neatlaida skolotājus, policistus, bezdarbs nebija 12% utt. Un tur pensionāriem nekad nav bijis jādzīvo ar 10 kronām dienā. Starp citu tas pats viens no viedajiem sveņu ekonomistiem precīzi pateica pirmais pirms vairākiem gadiem precīzu mūsu valstiņas scenāriju. Kā viņš tika toreiz nozākāts par muļķi un pilnīgu nejēgu, kas neizprot mūsu situāciju. Tagad tā stulbi sanāk, ne?
Mūsu uzņēmuma īpašnieki ir svensoni. Atklātās sarunās kādreiz ir kauns, ka esam tie, kas esam, goda vārds. Kad tiek spriests par uzņēmējdarbības vidi tur un šeit, viņi pilnīgi nopietni uz mums skatās kā uz plānprātīgiem, jo lielākā daļa no tās birokrātijas, kas pie mums un galvenais kādā veidā tiek prasīta ir līdz smieklīgumam stulba un nevienam nevajadzīga. Viņi par to riktīgi uzjautrinās a mums kauns, bet viņi to vienkārši nevar saprast kā valstī var būt kaut kas tāds, kas nevienam nav vajadzīgs un visiem traucē. Mēs laikam paši arī tā īsti nesaprotam kam tie visi papīri. Bet vajag. Izziņas, atļaujas, sertifikātus, atskaites, iesniegumus, rīkojumus utt. Bus gan devalvācija, gan defolts...pat prasās, jo paši mēs slīkstam un vēl viens otru gremdējam viens pie otra ķerdamies. Jānāk kādam no krasta lai mūs izvilktu ārā.
Mūsu uzņēmuma īpašnieki ir svensoni. Atklātās sarunās kādreiz ir kauns, ka esam tie, kas esam, goda vārds. Kad tiek spriests par uzņēmējdarbības vidi tur un šeit, viņi pilnīgi nopietni uz mums skatās kā uz plānprātīgiem, jo lielākā daļa no tās birokrātijas, kas pie mums un galvenais kādā veidā tiek prasīta ir līdz smieklīgumam stulba un nevienam nevajadzīga. Viņi par to riktīgi uzjautrinās a mums kauns, bet viņi to vienkārši nevar saprast kā valstī var būt kaut kas tāds, kas nevienam nav vajadzīgs un visiem traucē. Mēs laikam paši arī tā īsti nesaprotam kam tie visi papīri. Bet vajag. Izziņas, atļaujas, sertifikātus, atskaites, iesniegumus, rīkojumus utt. Bus gan devalvācija, gan defolts...pat prasās, jo paši mēs slīkstam un vēl viens otru gremdējam viens pie otra ķerdamies. Jānāk kādam no krasta lai mūs izvilktu ārā.
Re: Par īpašuma nodokli
Autors:
spk
(78.84.169.---)
Datums: 26/05/2009 23:14
aaaa, nevajag irst ja :) Tas taču ir tik viegli - pameklēt netā, ko izdarīja sveņu valdība 91-93 gada krīzē. Nē, nevienu banku sveņi nenacionalizēja, bet manuprāt tā ir tikai formalitāte. Garantijas baņķieriem pieprasīja, bet aiz zvaniem tāpat vroģi nevienu nepakāra. Pie mums jau arī žīdiņiem garantijas ir, tos mega-depozītus kas Parexā var kādā brīdī arī konfiscēt btw. Tā ka nekur mēs tālu neesam no līdzīga scenārija.
Un galvenais - ņem vērā, ka _sveņu_ valdība aptīrīja _sveņu_ kapitāla bankas. Atšķirībā no mums, tās viņiem bija ir un būs dominējošās tirgū. Un kā ir ar mums? Kādas iespējas "paņemt gatavu modeli" ir mums, kur vietējais kapitāls ir nožēlojams?
Un bija dramatisks bezdarbs (20%?), bankroti, un starp citu - 500% overnight likme, lai noturētu kronas stabilitāti, ir krietni iespaidīgāk par LB padsmit. Un valdībai savu parādu vairākkāršoja! Un zini kāpēc? Tāpēc, ka tā bija reģionāla krīze, un bija no kā reāli aizņemties. Tagad mums ir pasaules mēroga dižķibele btw.
Ak jā, par skolotājiem! A kā tad īsti bija ar 90-to gadu (kas zīmīgi) skolu reformām sveņos? :) Kā tas rezultējās kautrīgi šad tad publiski izskanējušā "nauda seko skolēnam" principam. Un kā tas rezultējās nodarbināto skolotāju skaita izteiksmē. Un tad nāc klajā ar apgalvojumiem, ka tur viss kruta, a pie mums vissūdīgāk.
Un galvenais - ņem vērā, ka _sveņu_ valdība aptīrīja _sveņu_ kapitāla bankas. Atšķirībā no mums, tās viņiem bija ir un būs dominējošās tirgū. Un kā ir ar mums? Kādas iespējas "paņemt gatavu modeli" ir mums, kur vietējais kapitāls ir nožēlojams?
Un bija dramatisks bezdarbs (20%?), bankroti, un starp citu - 500% overnight likme, lai noturētu kronas stabilitāti, ir krietni iespaidīgāk par LB padsmit. Un valdībai savu parādu vairākkāršoja! Un zini kāpēc? Tāpēc, ka tā bija reģionāla krīze, un bija no kā reāli aizņemties. Tagad mums ir pasaules mēroga dižķibele btw.
Ak jā, par skolotājiem! A kā tad īsti bija ar 90-to gadu (kas zīmīgi) skolu reformām sveņos? :) Kā tas rezultējās kautrīgi šad tad publiski izskanējušā "nauda seko skolēnam" principam. Un kā tas rezultējās nodarbināto skolotāju skaita izteiksmē. Un tad nāc klajā ar apgalvojumiem, ka tur viss kruta, a pie mums vissūdīgāk.
Re: Par viedokli wikipēdā
Autors:
EjTakTu
(78.84.51.---)
Datums: 26/05/2009 23:21
aaaa
Nav vikipēdija salts, akmenī cirsts patiesības dokuments.ne velti to dēvē par brīvo enciklopēdiju. Un attēlotais rezultāts, diskusiju rezultātā mainās, tiek precizēts, utt. Visur ir šķirklis Diskusija. Bet kas tad ir diskusija, ja ne dažādu viedokļu paušana. Tātad piedāvājam arī viedokļus par demagoģiju, kur par apakšnodaļu METODES arī ir izteikts šis tas kritisks.
[en.wikipedia.org]
Par Sokrāta jebšu Sokrata pareizrakstību viedokli drīkst izteikt šiten te.
[lv.wikipedia.org]
Kā informācijas meklēšanas avots vikipēdija pielīdzināma jebkurai enciklopēdijai. Tai gan ir priekšrocība ar drukātām enciklopēdijām tieši viedokļu izteikšanas iespēju dēļ. Labi argumentēti viedokļi var izmainīt saturu... bla, bla bla ;)
Nav vikipēdija salts, akmenī cirsts patiesības dokuments.ne velti to dēvē par brīvo enciklopēdiju. Un attēlotais rezultāts, diskusiju rezultātā mainās, tiek precizēts, utt. Visur ir šķirklis Diskusija. Bet kas tad ir diskusija, ja ne dažādu viedokļu paušana. Tātad piedāvājam arī viedokļus par demagoģiju, kur par apakšnodaļu METODES arī ir izteikts šis tas kritisks.
[en.wikipedia.org]
Par Sokrāta jebšu Sokrata pareizrakstību viedokli drīkst izteikt šiten te.
[lv.wikipedia.org]
Kā informācijas meklēšanas avots vikipēdija pielīdzināma jebkurai enciklopēdijai. Tai gan ir priekšrocība ar drukātām enciklopēdijām tieši viedokļu izteikšanas iespēju dēļ. Labi argumentēti viedokļi var izmainīt saturu... bla, bla bla ;)
Re: Par īpašuma nodokli
Autors:
EjTakTu
(78.84.51.---)
Datums: 26/05/2009 23:36
Atvainojos, ka saitēm kaut kas nogriezās, bet diskusija jau tāpēc nebeidzas :)
spk
Nauda tagad seko visiem :) Bija runa ar vienu radinieku, kurš strādā vienā Latvijas publikai labi zināmā "dzērājpilī", kur dažs labs latvju dižgars skaidrību atguvis. Tad nu tur nauda seko dzērājam ;) Kādu laiku esot mazāk pacientu bijis. Līdz ar to medicīniskajam iestādījumam švakāk bijis. Bet nu jau tauta atkal no nedzeršanas esot atguvusies. Tā nu atturība tagad ir grēks, kas draud darbaļaudīm ar bezdarbu un valstij ar neieņemtiem akcīzes nodokļiem.
spk
Nauda tagad seko visiem :) Bija runa ar vienu radinieku, kurš strādā vienā Latvijas publikai labi zināmā "dzērājpilī", kur dažs labs latvju dižgars skaidrību atguvis. Tad nu tur nauda seko dzērājam ;) Kādu laiku esot mazāk pacientu bijis. Līdz ar to medicīniskajam iestādījumam švakāk bijis. Bet nu jau tauta atkal no nedzeršanas esot atguvusies. Tā nu atturība tagad ir grēks, kas draud darbaļaudīm ar bezdarbu un valstij ar neieņemtiem akcīzes nodokļiem.
Re: Par viedokli wikipēdā
Autors:
aaaa
(217.28.52.---)
Datums: 27/05/2009 08:48
Bankas nekad un absolūti nekad no savām kļūdām nemācās. To vēl pārrunājām ar saviem sveņu kolēģiem. Runāju arī ar cilvēkiem, kas strādā bankā, arī viņi nevar dot atbildi uz jautājumu, kāpēc bankas kāpj uz tā paša grābekļa - un ne tikai SWE bankas - visas pasaules bankas. Jebkurš cilvēks saprata, ka dot 100 tūkstošus par 2-istabu dzīvokli smirdīgā padlaiku mājā ir pilnīgs neprāts, bet bankas taču to darīja. Man gan liekas, ka (pēc money as debt noskatīšanās) banka kā tāda, aizdodot fiktīvu naudu, jo kredītsegumam jābūt cik? - 10%?, principā naudu zaudēt nevar, lai cik liela būtu krīze. Parex ir atsevišķs gadījums kur žīdi, manuprāt līdzīgi kā Lavents, vienkārši naudu no bankas izzaga - izgrāba. Protams, šoreiz "likuma" ietvaros un viņiem neko piesiet nevar. Bankas jau arī savus "zaudējumus" uzrāda kā negūto peļņu.
Bet stāsts jau nav ne par bankām, ne par krīzēm, visas dižķibeles pamatā LV ir tikai un vienīgi ražošanas trūkums, kas, savukārt, iet soli solī ar birokrātiju. Jau 100x ir skandināts, kad uzņēmējam prasa - kā valsts var veicināt ražošanau - atbilde ir vienā vārdā - netraucēt! Pats strādāju 100% ražojošā un 100% eksportējošā uzņēmumā un kā jau teicu, lai sveņu īpašnieki atvērtu identisku sava uzņēmuma filiāli iekš LV viņiem esot bijis jāiziet cauri nesalīdzināmam ar SWE birokrātiskam murgam, lai gan palīdzēja un organizēja daudzas lietas tomēr LIAA.
Mans personīgais uzskats, ka, lai LV attīstītos pēc normāla scenārija, valdībai ir jāorganizē tāds kā ārkārtas kongress vairāku mēnešu garumā, kurā principiāli no jauna tiktu izstrādāta LV likumdošana. Dom'\aju, jāsāk būtu ar visu, kas ir saistīts ar ražošanu un uzņēmējdarbību/nodokļiem. Kādai cilvēku grupai būtu jāizpēta, piemēram 3 attīstītu valstu likumdošana šajā sakrā un jāprezentē valdībai/saeimai. Tad esošie likumi ir vienkārši jāaizmirst kā absolūti neeksistējoši un neņemt no turienes pat 1 teikumu. Viss - valsts aparāta, uzraudzības utt lietas ir jābūvē no jauna. Un nevis kā esošie likumi - izejot no pozīcijas, ka visi cilvēki ir negodīgi un viņu pamatmērķis ir apkrāpt valsti. Nevis jāpārstrukturizē, nevis jāoptimizē, nevis jāuzlabo - tas ir kā remontēt vecu avārijas stāvoklī esošu māju - sanāk 5x dārgāk un ilgāk kā nograut un celt jaunu. Vienkārši citas izejas principā nav, jo ja mēs to nedarīsim tagad, tad to darīs citi mūsu vietā pēc valsts defolta.
Paņemam kaut vai to pašu būvniecības likumu un palasam, kādi tik murgi tur nav sarakstīti - mati ceļas stāvus - īpaši jau par privāto apbūvi. Vācijā, piemēram, rada gabals būvēja sev māju. Tur, protams, arī ir jākārto papīri, bet nevis kārtošanas pēc, bet gan reālam labumam. Arī mājas nodošana ekspluatācijā nenotiek kā pie mums, kad atnāk 10 cilvēki no būvvaldes izošņāt tavu māju, prasot kur jūs šitos smukos aizkarus pirkāt, bet po ģelu - ir būvinženieris, kas jāved uz objektu arī atrādīt nesošās konstrukcijas un kurš nevis kabinetā pie galda raksta kaut kādus papīrus, bet gan reāli uz vietas iesaka, ko vajadzētu uzlabot, kas nav labi utt. Šeit pie mums po ģelu nevienam nekas neinteresē - ga;venais, lai papīri būtu kārtībā. Jo kam tad vispār būvniecībā papīri ir vajadzīgi? - tikai, lai mājas būtu drošas un labas dzīvošanai. Paši izdod tos absurdos noteikumus, piemēram, ka tualetes rezervuāram jābūt hermētiskam - nu 100% taču zin, ka tādu vienkārši fiziski nevar ne uztaisīt, ne uzturēt un neviens viņu arī netaisa, nu tad kāpēc tāds absurds ir jātur noteikumos? Un tādā garā tur var lasīt un brīnīties par katru teikumu.
Bet stāsts jau nav ne par bankām, ne par krīzēm, visas dižķibeles pamatā LV ir tikai un vienīgi ražošanas trūkums, kas, savukārt, iet soli solī ar birokrātiju. Jau 100x ir skandināts, kad uzņēmējam prasa - kā valsts var veicināt ražošanau - atbilde ir vienā vārdā - netraucēt! Pats strādāju 100% ražojošā un 100% eksportējošā uzņēmumā un kā jau teicu, lai sveņu īpašnieki atvērtu identisku sava uzņēmuma filiāli iekš LV viņiem esot bijis jāiziet cauri nesalīdzināmam ar SWE birokrātiskam murgam, lai gan palīdzēja un organizēja daudzas lietas tomēr LIAA.
Mans personīgais uzskats, ka, lai LV attīstītos pēc normāla scenārija, valdībai ir jāorganizē tāds kā ārkārtas kongress vairāku mēnešu garumā, kurā principiāli no jauna tiktu izstrādāta LV likumdošana. Dom'\aju, jāsāk būtu ar visu, kas ir saistīts ar ražošanu un uzņēmējdarbību/nodokļiem. Kādai cilvēku grupai būtu jāizpēta, piemēram 3 attīstītu valstu likumdošana šajā sakrā un jāprezentē valdībai/saeimai. Tad esošie likumi ir vienkārši jāaizmirst kā absolūti neeksistējoši un neņemt no turienes pat 1 teikumu. Viss - valsts aparāta, uzraudzības utt lietas ir jābūvē no jauna. Un nevis kā esošie likumi - izejot no pozīcijas, ka visi cilvēki ir negodīgi un viņu pamatmērķis ir apkrāpt valsti. Nevis jāpārstrukturizē, nevis jāoptimizē, nevis jāuzlabo - tas ir kā remontēt vecu avārijas stāvoklī esošu māju - sanāk 5x dārgāk un ilgāk kā nograut un celt jaunu. Vienkārši citas izejas principā nav, jo ja mēs to nedarīsim tagad, tad to darīs citi mūsu vietā pēc valsts defolta.
Paņemam kaut vai to pašu būvniecības likumu un palasam, kādi tik murgi tur nav sarakstīti - mati ceļas stāvus - īpaši jau par privāto apbūvi. Vācijā, piemēram, rada gabals būvēja sev māju. Tur, protams, arī ir jākārto papīri, bet nevis kārtošanas pēc, bet gan reālam labumam. Arī mājas nodošana ekspluatācijā nenotiek kā pie mums, kad atnāk 10 cilvēki no būvvaldes izošņāt tavu māju, prasot kur jūs šitos smukos aizkarus pirkāt, bet po ģelu - ir būvinženieris, kas jāved uz objektu arī atrādīt nesošās konstrukcijas un kurš nevis kabinetā pie galda raksta kaut kādus papīrus, bet gan reāli uz vietas iesaka, ko vajadzētu uzlabot, kas nav labi utt. Šeit pie mums po ģelu nevienam nekas neinteresē - ga;venais, lai papīri būtu kārtībā. Jo kam tad vispār būvniecībā papīri ir vajadzīgi? - tikai, lai mājas būtu drošas un labas dzīvošanai. Paši izdod tos absurdos noteikumus, piemēram, ka tualetes rezervuāram jābūt hermētiskam - nu 100% taču zin, ka tādu vienkārši fiziski nevar ne uztaisīt, ne uzturēt un neviens viņu arī netaisa, nu tad kāpēc tāds absurds ir jātur noteikumos? Un tādā garā tur var lasīt un brīnīties par katru teikumu.
Re: Par īpašuma nodokli
Autors:
v_t
(78.84.59.---)
Datums: 27/05/2009 10:08
aaaa
kādas neskaidrības ar kāpšanu uz grābekļa? vienā no filmām par naudu bija skaidri un pateikts, ka lielā depresija bija pirmā ar matemātisku precizitāti organizētā un vadītā krīze. šodienas dižķibelei vajag tikai piešķirt kārtas skaitli. un viss.
mērķis taču arī skaidrs - pasaules pārvaldīšana. lai to sasniegtu ir vajadzīga kapitāla un varas koncentrācija. tas notiek acu priekšā. nosacīti un burtiski mazās bankas pa krikumam savāc naudu un īpašumus, kas dižķibeles rezultātā nonāk lielākas bankas pārvaldījumā. vēl daži tādi cikli un visas pasaules kapitāls, un vara būs dažu banku rokās. a tās bankas pieder zināmajiem feisiem.
tu daudz lasot. ar to ir par maz.
doma par gatava modeļa, teiksim šveices, pārņemšanu, principā, nav peļama. bet nerealizējama. atceros, ka 90to sākumā tv bija diskusijas par šo jautājumu. bija eksperti, kas šo variantu nolīdzināja līdz ar zemi kā latvijai nepiemērotu, tā īpaši nepamatojot kāpēc. šķiet, ka viens no tiem bija atis lejiņš, bet tas pat nav svarīgi kurš. interesanti būtu zināt, kurš viņiem to iestāstīja.
tā nu mums tagad ir usa variants - viss par maksu. maksas izglītības surogāts, maksas veselība, totāla privatizācija (ja vēl nav, tad būs)un visi citi labumi, par kuriem jau esam vārījušies ne reizi vien.
kādas neskaidrības ar kāpšanu uz grābekļa? vienā no filmām par naudu bija skaidri un pateikts, ka lielā depresija bija pirmā ar matemātisku precizitāti organizētā un vadītā krīze. šodienas dižķibelei vajag tikai piešķirt kārtas skaitli. un viss.
mērķis taču arī skaidrs - pasaules pārvaldīšana. lai to sasniegtu ir vajadzīga kapitāla un varas koncentrācija. tas notiek acu priekšā. nosacīti un burtiski mazās bankas pa krikumam savāc naudu un īpašumus, kas dižķibeles rezultātā nonāk lielākas bankas pārvaldījumā. vēl daži tādi cikli un visas pasaules kapitāls, un vara būs dažu banku rokās. a tās bankas pieder zināmajiem feisiem.
tu daudz lasot. ar to ir par maz.
doma par gatava modeļa, teiksim šveices, pārņemšanu, principā, nav peļama. bet nerealizējama. atceros, ka 90to sākumā tv bija diskusijas par šo jautājumu. bija eksperti, kas šo variantu nolīdzināja līdz ar zemi kā latvijai nepiemērotu, tā īpaši nepamatojot kāpēc. šķiet, ka viens no tiem bija atis lejiņš, bet tas pat nav svarīgi kurš. interesanti būtu zināt, kurš viņiem to iestāstīja.
tā nu mums tagad ir usa variants - viss par maksu. maksas izglītības surogāts, maksas veselība, totāla privatizācija (ja vēl nav, tad būs)un visi citi labumi, par kuriem jau esam vārījušies ne reizi vien.
Re: Par īpašuma nodokli
Autors:
spk
(---.tieto.com)
Datums: 27/05/2009 10:35
Ja jauksi graustu - būs būvgruži. Ja jauksi valsti - būs līķi. Neesmu redzējis nevienu valdību, un nevienu kandidātu uz valdību, kurš kautko tādu apsvērtu. Neesmu redzējis arī tādu piegājienu pie viedajiem kapitālistiem. Bet nu tavam viedoklim protams ir tiesības eksistēt :)
Par birokrātiju - pilnīgi noteikti piekrītu! Tur ir tik daudz iepsēju ietaupīt naudu! Tādas perversijas nāk ārā! VZD līdz šim ir vienīgā vieta, kur man, norēķinoties ar kredītkarti, bija gan jāievada PIN kods, gan arī uz čeka jāparakstās. Čeks custom-designed, kas atkal jau ir bijuši papildus izdevumi. Un tagad es gaidu, cik man būs jāmaksā par prieku, ka nāksies saskaņot nelikumīgo būvniecību, kas izpaužas kā divas papildus vieglas starpsienas un vienas durvis. Tantiņa man - OMG OMG, telpu skaits esmot mainījies. Fū, labi ka tā, es jau padomāju - mājas sabrukšana neizbēgama.
Kaimiņa pieredze - bija jāpārzīmē īnventarizācijas lietas zīmējums, jādabū paraksts no sertificēta arhitekta ($), jānes uz būvvaldi "saskaņot" ($), jānes atkal uz VZD lai noņemtu zīmogus ($). Mēnesis un kautkāda nauda pa kāju, un kāds tolks? No tā kautkas dabā mainījās?
Par birokrātiju - pilnīgi noteikti piekrītu! Tur ir tik daudz iepsēju ietaupīt naudu! Tādas perversijas nāk ārā! VZD līdz šim ir vienīgā vieta, kur man, norēķinoties ar kredītkarti, bija gan jāievada PIN kods, gan arī uz čeka jāparakstās. Čeks custom-designed, kas atkal jau ir bijuši papildus izdevumi. Un tagad es gaidu, cik man būs jāmaksā par prieku, ka nāksies saskaņot nelikumīgo būvniecību, kas izpaužas kā divas papildus vieglas starpsienas un vienas durvis. Tantiņa man - OMG OMG, telpu skaits esmot mainījies. Fū, labi ka tā, es jau padomāju - mājas sabrukšana neizbēgama.
Kaimiņa pieredze - bija jāpārzīmē īnventarizācijas lietas zīmējums, jādabū paraksts no sertificēta arhitekta ($), jānes uz būvvaldi "saskaņot" ($), jānes atkal uz VZD lai noņemtu zīmogus ($). Mēnesis un kautkāda nauda pa kāju, un kāds tolks? No tā kautkas dabā mainījās?
Re: Par īpašuma nodokli
Autors:
andris123456
(---.apollo.lv)
Datums: 30/06/2009 13:08
Labdien ! Palasīju komentārus par nodokļiem, kas pārvērtās par polit-ekonomikas analīzi. Gribētu oponēt aaaa, ka ne jau tikai ražošana iekš LV kā tāda ir panaceja no visām bēdām.
Var ražot , var tirgot, var konsulēt, var apmācīt ... etc. Bet to visu var darīt tad, ja pēc tā ir pieprasījums. Ja nav pieprasījuma , nav jēgas arī ražošanai ...
Manuprāt galvenā problēma ( par ko neviens nerunā ) ir tā, ka 90 gadu sākumā tika izstrādāts ( vai netika izstrādāts nemaz ) nepareizs ilgtermiņa plāns attīstībai. No mācību LU laikiem atceros, ka runāja par 2 modeļiem : 1) Ungārijas-Čehijas modeli ; 2) Polijas modeli. Toriez 90 gadu sākumā un vidū LV izvēlējās Ungārijas-Čehijas modeli un mēs šobrīd baudām tā augļus. Un netikai mēs - arī Ungārijā, Igaunijā , Lietuvā (valstīs kas arī izvēlējās līdzīgu modeli) ir slikti. Un pretēji - Polijā šobrīd neviens nesūdzas.
Pie mums sliktākais bija tas, ka likvidēja darbavietas laukos un mazajās pilsētās ( un šis process turpinās arī tagad ). Un tas radīja pamatu NI tirgus burbulim.
Var ražot , var tirgot, var konsulēt, var apmācīt ... etc. Bet to visu var darīt tad, ja pēc tā ir pieprasījums. Ja nav pieprasījuma , nav jēgas arī ražošanai ...
Manuprāt galvenā problēma ( par ko neviens nerunā ) ir tā, ka 90 gadu sākumā tika izstrādāts ( vai netika izstrādāts nemaz ) nepareizs ilgtermiņa plāns attīstībai. No mācību LU laikiem atceros, ka runāja par 2 modeļiem : 1) Ungārijas-Čehijas modeli ; 2) Polijas modeli. Toriez 90 gadu sākumā un vidū LV izvēlējās Ungārijas-Čehijas modeli un mēs šobrīd baudām tā augļus. Un netikai mēs - arī Ungārijā, Igaunijā , Lietuvā (valstīs kas arī izvēlējās līdzīgu modeli) ir slikti. Un pretēji - Polijā šobrīd neviens nesūdzas.
Pie mums sliktākais bija tas, ka likvidēja darbavietas laukos un mazajās pilsētās ( un šis process turpinās arī tagad ). Un tas radīja pamatu NI tirgus burbulim.
Pašreizējā: 3 no 3