Paradoksa situācija celtniecībā
Celtniecības izmaksas pieaug, bet kvalitāte un ātrums(produktivitāte) strauji krītas.
Darba vienības izmaksas Latvijā tika ātri ceļas, ka mēs jau tuvākajā laikā apsteigsim dažas ES valstis.
Piemēram: apdarē vienības izmaksa privātajā sektorā 2 gadus atpakaļ par virsmas sagatavošanu(špaktelēšanu) un krāsošanu bija 3-4 Ls/m2, gadu atpakaļ tā jau bija 4,5-6,5 Ls/m2, bet šogad jau daži prasa 7-12 Ls/m2 !!!!!!, savukārt špaktelēšanas un krāsošanas izmaksas Īrijā ir vidēji 5-7Ls/m2 !!!! tas nozīmē, ka mums pēdējo divu gadu laikā sadārdzinājums ir 400% no 3ls-12Ls/m2. !?!?!? un Latvijā atrodas cilvēki, kas spēj arī maksāt šādas fantastiskas cenas, kaut gan reālā cena par krāsošanu špaktelēšanu ir 3-4 Ls/m2 (privātajā sektorā vidēji 3,5-4,5Ls/m2) un augstas klases profesionāļi par šādu vienības izcenojumu var nopelnīt 600-1000 Ls/mēn. un (pat vairāk ja ir pieredze ar krāsošanas un špaktelēšanas mašīnām, kas krietni paātrina darbu) strādājot 8-9 st. bez ilgajām pīppauzēm.
Interesanti ir arī tas, ka cilvēki, kuri ir strādājuši ASV vai UK pastrādājot Rīgā viņi nevar saprast kā te tik lēni var strādāt, jo te lielākā daļa strādā 2 reiz lēnāk.(biežas pīppauzes, parunāšana ar kolēģiem par dzīvi utt.)
Reizēm gadās tāda situācija, ka profesionāļi prasa mazāku naudu par vien.izc nekā iesācēji, jo profesionāļi var izdarīt 3-5 reizes vairāk nekā iesācējs. Tagad ļoti daudz tādu, kuri laukos sev kādu šķūni vai māju ir nopinzelējuši ar krāsu un tad viņi iedomājas, ka ir augstas klases meistari un prasa sev tādu pašu apmaksu (vēlāk gan parasti savāra ziepes un aizmūk).
Tas pats ir ar citiem darbiem piem: reģipša starpsienas ar dubulto reģipsi Latvijā privātajā sektorā maksā 5-7,5 Ls/m2 tas pats darbs Īrijā 8-10Ls/m2
Kvalitāte reģipša montāžai pēdējā laikā vispār bieži vien ir katastrofāla ja atkāpe no plaknes pēc Latvijas normatīviem drīkst būt 1mm uz 1metru tad pēdējā laikā var redzēt līdz pat 5mm uz vienu metru u vairāk. Bieži vien cilvēki redzējuši pa televizoru, ka liek reģipsi un mājās pieskrūvējuši vienu loksni viņi jau sevi uzskata par spicākajiem sausās būves speciem, kaut gan vienīgais ko viņi zina ir tas, ka reģipsis tiek pieskrūvēts ar skrūvēm pie metāla karkasa, Knauf normas vispār tagad neviens nepārzin ir pat tādi gadījumi bijuši, ka otro reģipša kārtu cilvēki skrūvē ar 75 mm skrūvēm slīpi jo profili nav salikti ar pareizu soli un nevar tiem taisni trāpīt )) !!!.

Interesantākais celtniecībā pēdējā laikā ir tas, ka cilvēks sāk strādāt celtniecībā un viņš domā, ka viņam uzreiz maksās tikpat cik cilvēkam, kuram ir 5 gadu pieredze, kā arī bieži iesācēji domā, ka darbs celtniecībā ir viegls un ka to var iemācīties pāris dienu laikā un ka viņiem sanāks tik pat labi strādāt kā tie, kuri strādā jau vairākus gadus.
Kādreiz bija tā, ka māceklis strādāja par velti, lai iemācītos amatu vai pats vēl arī piemaksāja, tagad sanāk tā ja meistars grib sev palīgu viņam pašam vēl arī par savu naudu jāmāca šis palīgs (jo parasti palīgi sākumā strādā un izdara krietni mazāk nekā vēlas saņemt, ka arī viņi bieži pieļauj kļūdas un meistaram pēc tam ir tās jālabo) !!!

Excelents komentaars!!! Ko teiksiet jaunie gurkji?!?!

Pilniigi piekriitu celtnieks1

NU diemzhel daudzi pacelj cenu ar aizbildinajumu - visi ta dara. Bet nepiekriti par taam arzemem ka tur starda atrak. Atrak starda bet tur kvalitate zem katras kritikas. Vinji nekad nav pat iedomajushies ka sturi pirms krasohanas smuki ar akrilu var izvilkt ar pirkstu un sturis ir ideals. Pedejais ko dzirdeju ka par shpakteleshanu + krasoshana kopa 6 ls. Nu tas nav nekas traks. Daudzi celjot cenas nezin cik kas maksa atseviskji un ar to ari izveidojas cenu kaapinajums nepamatots. Jaunie iesaceji nezin cik kas maksa un kads pasaka 6 Ls/m2 par virsmas sagatavoshanu un nokrasoshanu bet vinji pat nezin ka tur ietilpst shpakteleshanas tad slipeshana gruntezhanas ar tiefgrunt tad ar grunstkarsu tad atkla veel pieshpaktelet un tad tiaki 2x krasoshana ar gala krasu. Kopa taa cena nav tik briesmiga. Un vel jau ari jaskatas pec apjomiem un telpas specifikas. Neviens neshpakteles un neslipes kolonnam un struriem izvagotu sineu par to pashu cenu ko par veikala entajam m2 taisnajam sienam. Ja kads nak un prasa konstantu cenu pat neatnakot uz objektu paskatities kada ir virsma utt tad skaidrs ka tas ir kads gurkjis kas majas Wc noshpaktelesji un tagad celtnieciba doma kalnus gazt. Pa pakalju ar kaju tadiem. UN par rigipsi jau vispar nav ko runat... pilni sludinajumi ar tiem kas grib rigipsi skruvet bet pat nezin kad statnjiem ir jabut ar soli 600mm un kad 400mm pa asim. Daudzi pasutitaji ari vainigi jo njem kuru katru un nemaz neceshnas pameklet kvalificetus stradniekus. Un parbaudes laiks ir laba lieta un nekaidas samaksas uz priekshu. Bet tas jau te sen tika izrunats. Laikam haotiski sarakstiju bet man daudz sakamaa :D

Awerty (tametājs)

AWERTY, tu laikam neiedziļinājies tajā tekstā, ko rakstīja celtnieks1. Tur jau iet runa par meistariem, ka zaļais pipariņš iedomājas ka ir meistars un dod tik vaļā brāķi iaz brāķa.
Celtniek1, ko lai saka- malacis. Varbūt cilvēki attapsies, kas par IDIOTISMU notiek Latvijā.

Viela pārdomām. Un man prieks, ka Latvijā sāk aizdomāties par materiāla kvalitāti. Un es domāju, ka arī drīz sāks skatīties ko dara Cilvēks. Lai nav tā, ka Meistars sataisa un tin makšķeres...

Es esmu iesācējs , un pelnu arī tos 900 ls mēnesī . Vienīgais ko es gribu piebilst - neesmu lohs un kvalitatīvi strādāju ,un pēc visām normām .Bet tie "Staltie , vecie buki " gan ir lieli ērgļi - jo redzi - dzer viņi un viņiem ir lielāks pohujs tanī štīmī uz kvalitāti nekā pamagajiem . Tā kā nevajag te kladzināt autor par ētiku un kvalitāti, jo tagadējos apstākļos katrs pelna kā var .

Katra prece maksā tik cik pircējs ir gatavs maksāt par to...
Šeit ir iesākta laba tēma par nezinātājiem un nemākuļiem.
Izskatās ka "nezinātāju" ar vieglu naudu kabatās ir nedaudz vairāk, protams uz vieglu naudu vienmēr atrodadīsies arī savi "nemākuļi". Šeit arī rodas tas par ko runā celtnieks... Labs atgādinājums visiem!
P.S.
Vispār barakas pēc padomju šnites jau cēlām, tagad vajag pēc eiropas šnites uzcelt kādu lērumu, tad kad tās sabruks pēc kādas šnites būvēsim un kam?

Interesanti likaas ar vienu "celtnieku" brīvdienās parunāt, celtniecībā pusgadu straadaa ...no vasaras... izpratne par kvalitāti so so... sienas tipa noshpaktelē bet pie pashas griidas robi... nu neesot jau tik traki :)
Nu luuk palasas visaadas zinjas aviizees un deklaree ka no jaunaa gada vinjam cenas celsies par 30% :) a kaa ar darba intensitaati ... ne instrumentu jeedziigu nekā, vienu privātmaaju kautkaa meegina nobeigt tagad... skumji
kad pajautaa ko vinsh zin par materiaaliem ko izmanto arii nekaadas ponjas.

varu tikai piekrist. man tāda pat pieredze ar celtniekiem. prasa milzonīgu algu, bet kad aprunājs par materiāliem un darbu, sajēgas nekādas. uzlika grīdai 15 mm OSB ar latojumu pa 90 cm. loģiski, uzkāpjot, OSB ieliecas. kad prasu, vai tas ir normāli un nevajag biezāku OSB, saka ka biezāku vispār neražojot un vienmēr tā esot darīts. iecienītākais arguments ir "bet mēs tā darijām vienai mājai un bija ok"...:( brīžiem gribas sadot pa galvu...

Ja negrib maksāt projektētājam, tad projektā trūkst detaliācijas. Būtu grīdu detaļas - varētu iebāzt celtniekam zem deguna, lai pārtaisa.

Beediigi jums tur Latvijaa klaajaas. Kaartiibas nav nekaadas, katrs dara ko veelaas.

Varu pastaastiit par savu pieredzi Anglijaa. Pieder neliela celtnieciibas kompaanija, straadaajam jau gandriiz 8 gadi. Sheit uk lai saaktu celtnieciibas darbus(lielaakai dalai) ir nepiecieshams ne tikai buuvatlauja, bet arii projekta saskanoshana ar buuvnormatiiviem. Lai nesanaaktu taa, ka celtnieks Vasja izdomaa kaada izmeera buus sija, cik lielas atstarpes pa centriem un cik biezas griidas. Tas pats par siltumizolaaciju, ventilaaciju, visaam nesoshajaam konstrukcijaam utt. Protams shajaa gadiijumaa ir nepiecieshama detalizeeta materiaalu uzskaite un nepiecieshamie izmeeri, kuru ir apstiprinaajis projekteetaajs jeb inzhinieris.
Shaadaa variantaa arii celtniekam, kursh daudz neko nesaprot, vajadzeetu buut skaidrs. Protams ka ir jaasleedz liigums, ka celtnieks apnemaas paveikt buuvdarbus atbilstoshi projektam un detalizaacijai.

Veel Latvijaa vareetu buut taada probleema, ka visi loti steidzas, nem celtniekus kuri vien pagadaas un tad suudzaas ka nav labi. Sheit uk mums ir bijushi klienti, kas ir gaidiijushi 8 meeneshi lai mees vareetu uzsaakt darbus.

Par jaunajiem straadniekiem vareetu piebilst , ka ne jau visi ir bez smadzeneem un nekam nederiigi. Protams ir loti daudz taadu , kam nav nekaadas saprashanas. Bet tas jau ir redzams pirmajaa darba dienaa. No savas pieredzes, pieneemaam jaunu straadnieku, sameeraa jaunu chali no Lv, teica ka esot liels meistars, esot Latvijaa loti daudz rigipsi skruuveejis, shpakteleejis utt, bet jau peec pirmaas loksnes bija skaidrs, ka skruuvmashiinu rokaas varbuut tik paars reizhu tureejis. Naacaas padziit jau pirmajaa dienaa. Bet ir mums arii taadi straadnieki , kas saaka kaa paliigi un jau peec gada ir pacelti amataa un sanem pavisam citu algu. Vienkaarshi viniem bija veeleeshanaas kaut ko dariit un maaciities.

Par celtnieciibas izmaksaam.
Tik traki jau nav ka buutu vienaadas, bet daudz jau neatpaliek no uk. Peec taada strauja cenu kaapuma esmu nopietni aizdomaajies atgriezties Lv. Jo tagad Lv var nopelniit sameeraa pienemamu naudu. Kaa nekaa esmu latvietis un ir apnicis runaat sveshaa valodaa. Bet no otras puses Lv viss man ir jaasaak no jauna un tas nedaudz attura.

nu lieta jau tāda, ka būvprojekts ļoti detalizēts un visasd lietas ir skaidri aprakstītas, taču būvnieks atļaujas "spļaut sejā" un darīt pa savam. tas pats stāsts ir citiem, kuri būvējas. kad oponē pie projekta vai līguma, paziņo ka "zini, būvniecībā līgumi neko daudz nenozīmē"...:(

domāju, ja tiešām laiks celtniekiem no Anglijas atgriezties. paredzu, ka būs daudz darba, jo pēc 2-3 gadi būs jālabo visas tās lietas, ko vietējie profesionāļi" sastrādājuši - jāmaina jumti, jāpārliek siltinājumi utt.


Aigars

nav jagaida tie 2-3 gadi !!! mēs jau tagat LABOJAM !!!

Interesanti gan, ka celtnieks var projektaa mainiit ko grib. Tad jau sanaak , ka liigumi vispaar neko nenoziimee, jo lielas atshkiriibas jau nav vai tas liigums ir celtnieciibai, vai kaut kam citam. Tas ir skaidrs, ka no SIA ir gruuti kaut ko dabuut, ja rodas probleemas un firmai nav naudas. Sheit Uk praktizee taadu lietu kaa "direktoru garantijas", kur direktors apnemas noreikinaaties ar pasuutiitaaju, ja firma bankrotee. Protams ir vajadziigs lai direktors arii piekriit shaadam liigumam un to paraksta. Piemeeram, es esmu dibinaajis savu uzneemumu un veelos, lai tas veiksmiigi attiistiitos. Sakaraa ar to man ir loti svariiga muusu reputaacija, kvalitatiivs darbs, nekaveeti termini. Taapeec man arii nebuutu probleemu paraakstiit liigumu ar pasha garantiju, jo tas man neko nemaina, es taapat zinu, ka objekts ir jaapabeidz laikaa, atbilstoshi projektam un kvalitatiivi. Otra lieta ir taada, ka mees dodam visiem muusu projektiem 10 gadus apdroshinaashanas kompaanijas garanteetu garantiju un ja piemeeram nobruuk muusu celtaa maaja un apdroshinaataaji atklaaj , ka taa nav bijusi uzcelta attieciigi projektam, tad mees esam par to atbildiigi un mums ir jaasedz zaudeejumi.

Protams arii sheit UK ir taadi meteeji kaa Latvijaa, bet nav tik daudz. Te ir cita lieta , ka loti daudziem celtniekiem klibo kvalitaate, bet jaasaka , ka klienti arii nav tik prasiigi. Es domaaju taapeec arii daudziem ir taads zems standarts. Veel probleemas rada tas, ka celtnieki sanemaas paaraak daudz darba un tad rodas probleemas ar terminiem, un klienti vairs neveelas maksaat utt.

Straadaajot kaa apakshuzneemumam sheit arii nav tik traki kaa Latvijaa. Ja kvalitaate ir ok un terminus ieveero, nav nekaadu probleemu ar nodoshanu un nauda arii ir laikaa (parasti 7 darba dienas). Kaa arii darbu piedaavaas patstaaviigi, jo zin, ka ar sho kompaaniju nav probleemu.

Pats galvenais , ka sheit Uk DARBAA NEVIENS NEDZER. Cilveeki iet uz darbu lai straadaatu nevis dzertu. Piemeeram mani straadnieki zin, ka dzeerushi uz darbu var nemaz nenaakt. Ja arii kaads nevar atnaak, tad vismaz pazvana un pasaka, jo es saprotu, ka visiem gadaas. Bet ja tas notiek paaraak biezhi, tad taa jau ir probleema, jo iekaveejas darbi un ar to arii viss paareejais ieskaitot firmas reputaaciju. Tad straadnieks tiek nolikts fakta priekshaa , ka te ir tikai vieni noteikumi (maneejie) un ja kas nepatiik, tad ir jaaiziet. Man ir nepiecieshami straadnieki , kas straadaa, pelna naudu nevis dzer, protams par to sanemot pienaaciigu atalgojumu. Ja uzneemumaa nav kaartiibas, tad arii nekas nenotiek.

Sāpīga tēma, īpaši tāpēc, ka esmu tajā no abām pusēm - būvējam māju un nemitīgi, nu jau vairāku gadu garumā "uzraujamies" uz visādiem kretīniem, kas sevi izreklamē kā meistarus, arī šajā forumā, bet reālajā dzīvē nezina, kā dēļus stiķē. Cenas - nu, saprotams, Eiropas līmenī. Bēdīgākais, ka Meistaru jau tik pat kā nav - piemēram, kvalificētu būvgaldnieku. Ja pajautāsi, kur meistars mācījies, viņš pārvalbīs acis un, visdrīzāk, pastāstīs, ka agrāk bijis bārmenis, pianists vai cūkgans, bet mācījies - stroikā, protams.
Nav, nav žēl naudas, ja vien būtu kaut cik pieņemama kvalitāte!
Un otra puse. Mans vīrs strādā specifiskā celtniecības nozarē. Mācās, iegulda naudu gan izglītībā, gan instrumentos. Reizēm līdz naktij sēž un zīmē, rēķina, lai iegūtu vēlamo rezultātu. Jā, arī prasa attiecīgu samaksu - bet mani vienkārši tracina tas, ka viņš pat aprēķina, kā rodas šī samaksa, bet visi šie meisatriņi, kuru tagad kā suņu negrieztu - viņi taču tikai sūdaina koka nevis alga vērti!!!
Fūūū, vismaz mazliet vieglāk palika...:)

Piekitu DaceU. Esmu ieguvis 2 augstakas izglitibas un man ir labs darbs par kuru ari pietiekosi labi maksa, bet so celtniecibas fenomenu nesaprotu. Man necelas roka maksat celtniekam 1500 Ls menesi, ja es zinu, ka mana berna skolotajs knapi sagrabina 300 un nedod Dievs darisanu sodien ar arstiem - tie vispar lielaka dala pusbada dzivo. jautajums: cik energijas, laika un zinasanas ir nepiecisams lai klutu par labu meistaru celtnieciba un cik lai klutu par labu pedagogu vai arstu. Atskiriba ir milziga un tas mani sodien nenormali BESII! Nevaru to visu ciest. Man pretenziju, ka celtnieks pelan 1500, bet tad arstam un skolotajam japelna 3000! Realitate ir diemzel cita. Kaut mes visi atrak no si celtniecibas buma apkakatos un viss atgrieztos sliedes!

juus te visi suudzaties par celtniekiem, cik saprotu atraasti tie tiek nezin kur, ja arii taa tad paprasiet lai paraada ieprieksheejos objektus vai arii griezzaties firmaa, nu jaa tas ir pa daargu! Nu tad maksaajiet divreiz.
kas atiecaas uz rakstu par UK nevajag to atiecinaat uz latvijas celtniekiem kuri straadaa patstaaviigi, jo tur gaaja runa par firmu. noliikstiet latvijaa firmu un chakareejiet vinju kameer slikti vinjiem paliek, bet ja gribat paleeto tad pashi vainiigi nav ko te gaudot, vai arii paskatieties tos ieprieksh veiktos darbus nu nenozzelojiet vienu dienu.
Kas atiecaas uz algaam taas ir normaalas un prasaas veel augstaakas un vienalga ka UK ir zemaakas, paskataties uz gala produkta, jaunbuuvju cenaam taas ir viss lielaakaas eiropaa nu tad luuddzu! Uz taa argumenta arii sastaada cenu.

to: ginis

ko noziimee - ''paskataties uz gala produkta, jaunbuuvju cenaam taas ir viss lielaakaas eiropaa nu tad luuddzu! Uz taa argumenta arii sastaada cenu.''

Kada starpiba, cik maksa jaunbuuve?

Tajaa cenaa tacu ir arii zemes cena.Ta ka nav ko salidzinat adekvatu darba samaksu par konkretu pakalpojumu ar nekustama tirgus tendenceem.

ps.tipiska celtnieku domaasana - apmeeram taa:

variants1 ''kur jums tas lievenis jaabetonee? - Juurmalaa. Nu tad cena buus 2000Ls''

variants2 ''kur jums tas lievenis jaabetonee? - Baldonee. Nu tad cena buus 700Ls''

protams , atskiras celja un transporta izmaksas, tacu sadi aprekini ir diezgan tipiski.

...pilnīgi piekrītu tam ,ka nev ko piekasīties celtnieku algām....kaimiņš arī būvēja māju,domāju ka sev, visu laiku raudāja ka dārgi celtnieki....uzcēla pa 80000Ls-pēc brīža pārdeva pa 150000Ls.....un nujau funktierē par citu celtniecību....i bankai atdeva, i pašam otrai mājai palika- nu tā tas bizness zeļ un plaukst,nu nau ko te skatīties uz otra algu,ja pats zini,ka var uzvārīties dubultā....celtnieks nav muļķis!!!

a juus laikam esat no meenes nokritis!?
pilniigi pareizi, ka tukumaa kuldiigaa utt ir savaadaakas cenas kaa riigaa un juurmalaa.
piemeeram tukumaa celtnieki straadaa par taadaam cenaam kaa juurmalaa pirms 4 gadiem un taa ir nozzelojama patiesiiba.

Par taam tirgus tendenceeem texts skaists, bet jegas uzrakstitajam nav,
tad uzraksti kas sastaada privaat iipashuma veertiibu un no kaadaam tirgus tendenceem tas ir atkariigs???