Ir ap 100 gadu veca kantaino baļķu māja (~12 cm biezumā), kura apmūrēta ar dzelteniem ķieģeļiem uz bada kanti, atstājot 3-5 cm gaisa spraugu. Zem mājas vienas puses (~1/3 no mājas) visā mājas garumā ir velvēts pagrabs no dolomīta. Vecā dēļu grīda balstījās uz pusbaļķiem, kuri ar apaļo pusi gulēja uz grunts. Dēļi un lāgas satrunējuši.
1.jautājums. Vajadzētu jaunu dēļu grīdu un droši vien arī siltināt. Bet kā to izdarīt, ja līdz pagraba augšai ir tikai labi ja 15 cm? Pārējā mājas daļā varētu parakties dziļāk, bet vai drīkst, ja grīda ir tikai 20-25 cm virs āra zemes līmeņa? Vai vajadzētu arī pamatus (dolomīta) siltināt? Kā?
2.jautājums. Kā labāk būtu siltināt sienas no iekšpuses? Šobrīd ir kaut kāds apmetums uz skalu režģa 2-3 cm biezumā. To jāņem nost?
Lūdzu piedāvāt risinājums, neaizmirstot, ka joprojām ir krīze.

piebilde - grīdas nebūtu vēlams celt augstāk, jo tāpat jau griestu augstums tikai 2,30

Ja runa par krīzi, tad skaidrs, ka lielus darbus neveiksi. Tātad siltināšana.. pārsegums, sienas, ailas un grīda. Vienkāršakā apstrāde ir pārsegumam, ja telpa augšā netiek izmantota. Te der kaut vai tas pats siens 30..40cm biezumā. tas maksā tikai darbu ar izkapti un žāvēšanu nojumē.
Sienas? Ķieģeļi uz sāna..6,5cm biezumā pie 12cm koka guļbaļķiem ir ar ļoti vāju siltumizolāciju. Būtībā pareizākais būtu ķieģeļus nomainīt ar koka karkasu, kas siltināts ar aizbēruma siltumizolāciju ( skaidas+nedz.kaļķis) un fibrolīta plātnēm, kurus apmest.
Ailas. Var ierīkot slēģus. Var daļu no pirmā stāva logiem, tieši vēja pusē nomainīt ar neveramām stiklapaketēm.
Grīdas. Var daļu no grunts izņemt un ievietot polistirola plātņu siltumizolāciju. Virs pagraba 15cm biezums arī ļauj iestrādāt vismaz 8cm siltumizolāciju un ierīkot peldošu grīdu uz smilts aizbērumu.

Paldies par atbildi! vai grīdas siltināšanai obligāti vajadzīgs ekstrudētais polistirols, vai der arī kāds parastais?

Visumā jau ēkas grīdās iestrādātai siltumizolācijai ir vismazākā ietekme no citām iedarbēm, jo tā atrodas 'relatīvā' miera stāvoklī - nelielas temperatūras un mitruma svārtības, salīdzinot ar fasādē līmētām siltumizolācijas plātnēm. Uz grīdas materiālu ir samērā vienmērīga slodze, kas piemēram 10cm smilts uzbērumam un dēļiem uz tās nepārsniedz 200kg/m2 vai 0,2kg/cm2 pašsvara un apmēram tikpat daudz no pārvietošanās slodzes. Tātad ja polistirolu var noslogot ar 0,5kg/cm2 iedarbi, tad to var iestrādāt zem grīdas.
Pats esmu šādu fasādei paredzētu polistirolu, Tenapors FS20, ieracis pie ēkas pamatu siltināšanai. Tas virs zemes ~10..15cm atsegts ārējai iedarbei - saulei, mitrumam , salam un tas stāv 7 gadus un nekādus liela sabrukuma sekas neredzu.
Speciāli ekstrudētais (zilais)polistirēns ir plānots ļoti ekstremāliem apstākļiem- ceļu būvniecībā automaģistrālēs, kur lielas dinamiskās slodzes.

Juris Biršs ir teicis: brūkot jebkuram polistirolam, prom aizplūstot ne jau tīrs ūdentiņš un ogļskābā gāze, bet vēl krietni negantākas vielas par tām, kuru dēļ krievi brāķē mūsu šprotes.
Dzirdētās kalpošanas laiku prognozes daždesmitos gadu tiešām lielas cerības nevieš.

Muļķības, polistirols pats par sevi zem zemes nedepolimerizējas - tas notiek UV gaismas vai karstuma iedarbībā. Un stirols ir gaistošs, nedomāju, ka gruntsūdenī nonāk kaut cik kaitīgs tā daudzums. tad jau lietojot sadzīvē polistirola izstrādājumus (pārtikas putu kastītes silta ēdiena uzglabāšanai, lielākā daļa rakstāmpiederumu, vienreizlietojamās karotes, dakšas, naži utt) mēs uzņemam daudz vairāk stirola. Un galu galā, plastmasa mums ir visapkārt, tad jau vairāk jāuztraucas par to plastmasu, kas ir tiešā kontaktā ar ēdienu un ir zināms, ka tā ir kaitīga (piemēram Bisfenols A (Bisphenol A), kas izdalās no konservbundžu iekšējā pārklājuma un vispār no polikarbonātiem). Štatos jau sen notiek diskusija par polikarbonātu aizliegšanu šādās un tādās sfērās, bet industriālisti tik viegli nepadodas mēģinādami pierādīt pretējo. Lai gan Bisfenols A ir ticis atrasts praktsiki visu modernajā pasaulē dzīvojošo jaundzimušo asinīs.
Vairāk te:
[en.wikipedia.org]

Es nupat iepirku polikarbonātu siltumnīcai...

Marta beigās EPA (US Environmental Protection Agency) pieņēma papīru, ka BPA (Bisfenols A) tiks kontrolēts pazemes un dzeramajos ūdeņos kā potenciāls "standarta" piesārņotājs, jo gadā tas cik tur tie tūkstoši tonnu nonākot dabā. Lielākā bēda ir tā, ka šim draņķim piemīt hormonāla, līdzīgi estrogēnam, iedarbība.
Par siltumnīcu guli mierīgi, BPA vairāk izdalās polikarbonātam nonākot tiešā kontaktā ar pārtikas produktiem augstās temperatūrās, galvenais avots tomēr esot konservbundžas (mūsu pusē arī gandrīz 100% ir polikarbonāta iekšējais pārklājums) tās pasterizējot. Menca bundžā tomēr tiek pamatīgi karsēta autoklāvā un viss tas labums turpat vien paliek.
Kur un par cik pirki polikarbonātu, kādu? Kaut kādā nesenā Dārza Pasaulē bija gan rakstīts, ka nenodarbojoties ar profesionālu tomatēšanu polikarbonāts tomēr neesot tā vērts. Privātam dārzkopim pilnīgi pietiekot ar plēvi, ja grib pa smuko, jāliek EVA plēve. To gan parastie lielveikali netirgo, bet Lauktehnikā var dabūt bez probļem.

Paņēmu WMT, 10 mm divkameru pa 100 Ls/loksni, Kvillerā bija vienkameru zem 90.
Plēves apnikušas - man divi nepabeigti jumtu gali, pāris gados jāmaina, pa vidu vēl jāpielāpa un druskas jālasa kaimiņu mežā. Virs baļķu kaudzes 0.2 mm šoziem noturēja ~ 70 cm sniegu, taču pavasara pūtiens saplēsa lupatās.