Tas droši vien ir parastā 6x2m loksne? Ui, cena tomēr atbaidoša, ar to labi ja jumtam siltumnīcai sanāk. Tad jau būtībā tās veikalā nopērkamās Al siltumnīcas ar polikarbonāta logiem nav nemaz tik ļoti pārcenotas (vedēja izmēra ap 300 Ls). Žurnālā rakstīja, ka siltumnīcai vajag vismaz 8mm polikarbonātu, plānāks jau esot par švaku. Tad jau EVA plēve, kas tomēr ir cenas ziņā kosmoss (ap 5Ls/t.m., platums 6m) pret PE plēvi sanāk n-reizes lētāk kā polikarbonāts. Pazīstamam ir un, ja vien neesot nekur nekādas naglas vai skabargas un plēve uzvilkta siltā laikā un labi, 10 gadus varot mierīgi izvilkt. Ziemu, protams, ieskaitot.

Gatavu siltumnīcu cenas tuvojas četriem cipariem, kur lielākais iespaids varētu būt alumīnija profiliem (tāpēc es taisu no dj. Vasjas kokiem). Lokšņu cenas bija apmēram: krietni lētāk pats plānākais, bet virs 6 mm daudz neatšķirās atkarībā no biezuma.
Grasos liekt puslokā, bet šaubos par šūnu iekšējo vēdināšanu - varbūt tamdēļ jātaisa kore? Karbonāt-firmās ir tikai H un U savienojošie profili, toties Depo nezinu priekš kam (šķiet no PVC) 10 mm biezi ir visādi. Ja kautko beigās uztaisīšu, ielikšu bildes.
Kas ir ar naglām? Es vienmēr plēvi nagloju (caur līsti).

EVA plēve iztur pat, vairāk kā desmit gadus, ja koka daļas arī labi apstrādātas. Viena lielākā problēma ir putni: tie ar knābi dauza pa plēvi un izsit mazus caurumiņus. Visvairāk sadauza čukuru- tur no iekpuses vairāk kaitinošo kukaiņu. Ar gadiem šo caurumiņu skaits pieaug un vienā jaukā, vējainākā dienā plēve kā tualetes papīrs pa caurumiņiem pārplīst.Tātad jāmeklē varianti, kā šo čukuru aizsargāt, tad kalpos ilgāk. Ja runa par polikarbonāta, tad jāpiebilst fakts, ko apstiprina tie kas jau senāk tādu lieto: iekšējā virsmā (šūnā)ir mitrums, tā elpo (siltumā izplešās gaiss, aukstumā- saraujās un ierauj arī mitrumu, baktērijas, aļģes sporas...). Un ar laiku šunas iekšpuse paliek apaugusi ar aļģem, kas nav estētiski, kā arī samazina gaismas caurspīdīguma spēju. Pašas konstrukcijas- nesošie elementi tiešām ir triju veidu: alumīnijs (zagļu nedrošs, dārgs..), Otrkārt- T un cita plakanā profila cinkotie elementi. Treškārt- četrstūra locītas tērauda cinkotas caurules. Būtiska ir arī ventilācijas sistēmas konstrukcija. No visām apskatītajām, vislabākā ir ši, )jāprecizē ventilācijas uzbūve) ar tērauda četrstūra caurulēm. (Apskātāma te: [www.snsnodala.lv] Bet cenai klāt PVN, kā arī piegādes, montāžas izdevumi, kas nav mazi...

Kamēr man tas polikarbonāts guļ zemē, esmu novērojis vienu - viņš ļoti lokās atkarībā no pušu dažādā mitruma. Ventilācijas lenta, ko pārdod firmās, manuprāt ir fufelis (ilgi nestāvēs). Labs augšmalas noformējums manuprāt varētu būt П profils par 2 mm lielāks un pa vidu kas ģeotekstilam līdzīgs, apakšpuses - šūnu galos sabāzti (ģeotekstila) tamponi. Es gan diez vai bāzelēšu tamponus, gan jau uzlīmēšu to pašu lenti un tālāk skatīšos.
[www.failiem.lv]

Atkal esi kaut ko viltīgu sameistarojis, kas bez papildus skaidrojuma tā īsti nav saprotams. Pamati - ieraktas ietvju apmales, tik daudz var saprast. Cokols no kaut kādas brusas. A kāpēc tur tādi viltīgi iefrēzējumi virspusē? Ko tas puķiks tur uzlikts un kā cokola vainags uz tām apmalēm ir uzmeistarots?
Vispār nesen nokačāju pavecu grāmatu par siltumnīcām (The food and heat producing solar greenhouse, Yanda, Fisher, 1976), tur par termomasu gari plaši aprakstīts. Izskatās svarīgi un arī loģiski. Principā augi aug naktī - tumsas fāzē, pa dienu fotosintēzē gaismas fāzē enerģija tiek tikai uzkrāta, tāpēc ir svarīgi, lai naktī būtu silts. Tur ir tabulas par to, cik daudz ūdens vajag turēt siltumnīcā, lai maksimāli izlīdzinātu dienas un nakts temperatūru. Ja grib pa smuko - viena siltumnīcas siena jānokrāmē ar melnām 200L mucām pilnām ar ūdeni.

Iefrēzējumi tagad jau ir apakšpusē un tā arī paliks, pa tiem domāts notecēt laistāmam ūdenim. Iefrēzējumā putuplasts - hidroizolācija no pamata. Putuplasta sānus laikam vajadzēs nosegt no stariem.
Šodien pēc lietiem ievēroju, ka tas Capadur Twinproof arī laikam sūds vien būs - perve šķiet atmiekšķējusies un koks mazliet piebriedis.
Par mucām varētu būt taisnība, žēl, ka aizņem daudz vietas. Zinu, ka pie maziem gurķiem liek akmeņus/ķieģeļus.
Bija doma, ka ziemeļu sienu var nolīmēt ar foliju. Ik nakti apsegt ar folliju vispār būtu hi-tech. Pārslēdzams šķidro kristālu polikarbonāts diena/nakts.

Tiko papētīju to siltumnīcu grāmatu. Nav tik vienkārši. Z-sienu, pirmkārt, praktiski nekad netaisa caurspīdīgu, drīzāk siltumizolētu parastu sienu, pie mums es neko tādu neesmu redzējis, bet sava loģika tur ir - kāda jēga tai būt no stikla - siltuma zudumiem? Ar foliju jā - tā ir laba lieta, tur tas tiek aprunāts, izgaismo augus arī no "aizmugures". Par mucām diezgan drastiski - bildēs siltumnīca ir piekrāmēta pilna ar tām mucām. Pamatus tomēr iesaka izolēt ar puķiku no ārpuses līdz sasaluma dziļumam - nu taisīt kā mājas pamatus, lai naktīs un vēsākā laikā siltums netiktu ārā.
Par vainagdēli - neāksties un netērē dārgas mantas. Varbūt tas kapadurs domāts vietās, kur vajag saglabāt koka krāsu, bet manā praksē tiešām pārbaudīta vērtība ir Erlīts. Nupat novācu dēļu čupu, sazāģēju malkā. zemē nomesti, daļēji zālē ieauguši - 2 gadi. Tie, kas pliki un pavisam pie zemes, līdz pusei sapuvuši, ar vati apauguši, jau sliekas salīdušas dēļos iekšā :) Tie, kas ar erlītu savulaik sazieķēti - izmirkuši, bet cieti un skanīgi, ne mazāko pūšanas pazīmju. Tomēr baigi labā jifte.

Viena no grāmatām par siltumnīcām:
[www.failiem.lv]

Vēl viena grāmata:
[www.failiem.lv]

Vismaz pirmā ir no sērijas pie-sienas, pie mums tiešām gandrīz neredzēta:
[www.videsvestis.lv]
Vienīgo pretrunu es tādām saskatu, ka viņas parasti iznāktu uz āderēm...