Runājot par siltumnīcām, mammai uztaisīja siltumnīcu domāju, kaut kur ap 90to gadu. Prasti iesitot zemē ~5*5 mietiņus un ~10 cm virs zemes veidojot apakšējo brusu kārtu. Tiem 10 cm, lai zeme nekrīt ārā iesita no iekšpuses dēli. Es pa šo laiku esmu vienreiz pārsitis mietiņus blakus vecajiem nopuvušajiem un apakšējo brusu kārtu piesitot pie jaunajiem. Un pāris reizes pārsitis apakšējos dēļus, kas ir nopuvuši. Būda ir nostāvējusi 20 gadus un vēl joprojām lietojama. Nekas netika krāsots, mietiņus iemērca vecā izstrādātā eļļā. Viss. Nu, protams, plēve ir pārsista vidēji ik pa pāris, max 3 gadiem.

Man, savukārt, ļoti patīk Vienstāva siltumnīca. Super izdomāts. Kā Tu tos šķībos dēļus (uz kuriem nāks polikarbonāts locītais virsū) noliki vajadzīgajā leņķī? Taisīji kaut kādu projektiņu un uz kompja rēķināji? Ar roku zīmēji?
Es tikai par noenkurošanu iedomājos - tur nekur bildēs neredz, bet droši, ka esi domājis, jo pilnīgi uz sava svara tā kā riskanti - kārtīgs pūtiens un būda būs kokos.

Gribēju jau gan rēķināt. Sāku ar aploci un aprēķināju, cik augstu sanāk vidus, ja pusloka garumam ņem pilnu karbonāta loksni. Sanāca tā kā par augstu. Domāju - uz augstuma samazinājuma rēķina varētu taisīt bišķi platāku. Neatceros, kā pieņēmu konkrēto augstumu. Bet tālāk sākās grūtības - tā arī nesaņēmos uzrakstīt formulu/programmu, kas rēķinātu loka punktu koordinātes atkarībā no loka garuma vienības. Beigās nospļāvos un laikoju polikarbonātu dabā, pēc kā arī izvēlējos sānu koku izbīdījumu un lenķi.
Noenkurošanai nav nekā vairāk kā samērā sekli ieraktās ietvju apmales, kas piedībeļotas pie brusām. Kad vedu, piekabe bija jūtami noslogota. Ceru, ka gaisā nepacels, īpaši, ja durvis ciet (rudens vētrās būs ciet). No rietumiem aizsargā nelieli kociņi, no ziemeļiem - samērā lieli.

Rudenī noskatījos, ka jaunIkšķiles bijušo kolhoznieku koka siltumnīcām uz ziemu pārsvarā durvis līdz galam vaļā, lai vēdinās - mazāks mitrums, mazāk kokam iespēju bojāties. Manai ar, salam uznākot, plēve no iekšpuses nosarmoja ar ~1cm kārtu, arreizi iestellēju logu vēdināšanas režīmā. Durvis negribējās vaļā atstāt, tomēr koka rāmis atklātā vidē un tā sanāk pārāk liels atvēziens vējelim.

Par tiem līmētajiem kokiem - uzjautā, lai iedod kontaktus kādam no esošajiem klientiem ar dažu gadu pieredzi vai arī, lai parāda savējo. A tā līmējumi dažādi bivajut. Jūrmalā akvaparkā jumta kopnes ir no līmēta koka, un kur nu vēl ekstrēmāki ekspluatācijas apstākļi, bet vai tai Jelgavā ir salīmēts tāpat, no tādiem pašiem atlasītiem, tāpat izžāvētiem kokiem, tāpat pārlakotiem etc etc???? To Tev te neviens nepateiks, janu vienīgi pats darītājs tūlīt atzīsies un apliecinās, ka viss ir kā vajadzīgs :-)

Te jau reiz bija diskusija par līmētu koku un mitrumu. Pie kā nonācām - slēpes arī ir no līmēta koka, arī laminētais finieris. Slēpes nebūtu redzēts, ka lobītos un šķēpelētos, laminētais finieris - kā kurš. Droši vien jau tā taisnība ir tāda- kā un ar ko salīmēts. Ja ar ūdensizturīgu līmi, tad tāds noteikti būs vidē izturīgāks un ilgmūžīgāks par monolītu koku.
Bet te lūdzu nejaukt spiedienimpregnētu brusu ar tādu, kas ar antiseptiķi un otu nomālēta - atšķirība ir milzīga.

aaaa, Didims, Vienstāvs - paldies.
līmēt var labi un slikti, ja būs labi līmēts tad būs krutāk par parasto brussu, ja būs nepareizi līmēts, tad nebūs labi.
Ideja par karkasa pacelšanu - nebūtu pajautājis nebūtu iedomājies, vēlreiz paldies izklaisās ļoti prātīgi.
To puisi kas tirgo līmētās būdas sazvanīju jau vienojāmies par piegādi :) Pārbaudīšu "uz savas ādas".
Negribu reklamēt, bet tiešām smuka tā siltumnīca izskatās..
P.S. pukia bez slēpšanas saka - jāā polikarbanātu jau tu vari likt virsū, tik maksā tas astranomiskas summas.
un vēl par polikarbanātu - Es biju domājis par lapenes veidošanu kautkad tālākā nākotnē, un tad jau polikaqrbanātu Jumtam bija iedeja izmantot

Plēvi iesaku ņemt Lauktehnikā, to kas uz pieciem gadiem (vismaz) kalpo. Protams dārgāka par vienk. stabilizēto, bet izdalot uz sezonām un to, ka nevajag katru pavasari stiept. Ja labi uzstiepta, stāv arī gadus septiņus, personīga pieredze.