" Ai Gars 29.12.2012 _būvinženiera Kungs !Un uz kurieni tad tas mitrums izgaros ?!" , bet tu taču pats raksti "P.S. 100mm pietiks, grīdā tas tāpat ir daudz, jo siltums ceļās uz augšu uz zem grīdas gruntī tāpat būs vismaz 7...10grādi silts. " ... ja jau siltums ceļas uz augšu, tad tas taču iztvaicēs vai izžāvēs to mitrumu, kas atradīsies virs kapilārās hidroizolācijas materiālos - betonā, smiltīs un grīdas segumā.

... atvainojos es gan to PS. nerakstīju,
BET gribētos dzirdēt kā Jūs diskutētu ar profesoru Juri Biršu par šo jautājumu !?
Mitrums vienā vai citā agregātstāvoklī mūžam cirkulēs šādā pagrīdē.

Praksē esmu saskāries ar faktu, kur gruntsūdens vairāk kā 2m no planējuma virsas, pagrīdē zem apsildāmām telpām smiltis vismaz 50...70cm biezumā bija zaudējušas visu kapilāro mitrumu, līdzīgi kā jūrmalā augšējais birstošais slānis. Otrs novērojums - savā pagrabā es polistirola kastē biju iebēris šādas sausas kapilāri nesasaistītas smiltis. Un tās noslēgtā polistirola kastē no gaisa uzņēma mitrumu un atgriezās kapilāri sasaistītā stāvoklī. Te pagraba telpai siltuma pievada nebija.
Tātad pagrīdes grunts mitrums ir sasaistāms ar to stāvokli, kādu mēs tam nodrošinām. Ja no augšpuses gruntij piekļūst siltums un no apakšas mēs varam pārtraukt vai ļoti samazināt kapilārā mitruma pieplūdi tad loģiski, ka augšējā konstrukcijā paliks ļoti maz mitruma. Tas tur būs - neiebilstu, bet arī apsildāmās ārsienās atkarībā no veida - ķieģeļi ~2%; koka guļbūve ~15%; gāzbetons ~12..20%; betons 1...4% mitruma kapilārā veidā saglabājas.

Mike Parrett apgalvo, ka kapilārais mitrums nemēdz celties augstāk par 600 mm.

...Mike Parrett apgalvo..., viņš dzīvo Latvijā ?!
Kāds ir bijis Gaiziņkalnā - kapēc virsotnē ir slapjš ... , māla augsnes uzsūks mitrumu JEBcik metrus. Uzliekiet uz vienas švammes nākamo, un paskatieties.
Ievērojāt kāds šovasar / ruden bija GAISA mitrums - 90-100%. Varēju kurināt abas krāsnis kā gribu, vēdināt kā varu, zemāk par 85% telpās nedabūju.

Bet Latvijā lieto Portlandes cementu...

Nu pie liela apkārtējās vides gaisa mitruma, virs 90%, praktiski grūti kaut ko rekomendēt. Pieņemu, ka ap ēku jāsamazina koku daudzums... pazūd koki, kā Ziemeļkorejā un vasarā pazūd mitrums... vairs nevar izaudzēt labību... vismaz ap ēku 10...15m attālumā jāsamazina to daudzums. Otrs moments - saules insolācija... ja pie ēkas dienvidu pusē būs bruģēts laukums, bez zālāja, tad arī šis moments samazinās mitrumu ēkā, jo caur bruģi notiks zemes virskārtas uzkarsēšana un tas palielinās gaisa kustības ātrumu ēkas caurvēdināmajā pagrīdē.
Rīgā pie Mārupītes tieši saskāros ar šādu stāvokli, ka ap ēku bija apauguši lieli koki, kas ar lapotnes vainagiem traucēja vējam apvēdināt ēku. Rezultātā vasarā varēja kaut visus logus turēt vaļā naktī saulē ēka bija tā uzkarsusi, ka grūti gulēt un tajā bija liels iekšējā gaisa mitrums.
Par grīdu nezinu, jo telpas bija otrajā stāvā.

Gaisa mitrums tuvu 100% (manis lietotajiem datčikiem 96-98% ir augšējā robeža un bieži uz tās arī stāv) ir katru rudeni. Varbūt tāpēc, ka es dzīvoju nosacītā mežu ielokā. Tas, kas mainās, ir, cik ilgi šis "rudens" velkas. Pirms 10-5 gadiem bija tipiski no oktobra līdz martam ar īsiem "ziemu" pārtraukumiem. Tagad, kad atgriezušās daudzmaz "īstas" ziemas, mitrais periods beidzas decembrī. Tiesa, šogad viņš sākās jau vasarā...

Visi datchiki raada relativo gaisa mitrumu un AiGar - ja apkures sezonaa tev telpaas ir 90% mitrums, tad nesaprotu, ka Tev maja viss jau sen nav sapelejis un sapuvis - tad problema ir kaut kur pilnigi citur - vai nu caur gridu sucas grunts mitrums vai kaut kas tamlidzigs. Vasaraa, protams, telpas mitrumam ar kurinashanu ir nulles sakars, taapat tas buus tuvs aara gaisa mitrumam. Nevelti saka, ka malka zhuust tikai Aprili un Maijaa. Ziemaa, savukart, jebkura veedinaashana telpas mitrumu momentaa drastiski samazina. Lai kapilarais mitrums pa betonu uzsuktos 60cm...nu tad augsha ir jabut vakuumam vai kadai citai dabas brinumparadibai, es teiktu praksee vairaak par 5-10cm kapilarais mitrums pa betonu nesuucas, ja vien tas nav kaut kaads porains briinums ar celulozes shkjiedram.

Grāmātā no vācu inženieru pētījumiem par ēku siltumizolāciju aprakstīts šāds pētījums: vienāda tipa ēkas, bet dažādas vecuma grupas. Izrādījās, ka vislielākais mitrums un pelējums veidojas tur, kur mazi bērni - veļa tiek žāvēta telpās un veci cilvēki - telpas netiek vēdinātas un pat vēdatveres ir iespēju robežās nosprostotas. Pieņemu, ja lauku ēkā virtuvē ir plīts ar atvērto karstā ūdens katlu, kur plīts diendienā tiek kurināta, bet vēdināšanai domātais 'sutas' kanāls nedarbojas vai nav, tad telpās jābūt lielam mitrumam.