"paralēli" ir nosacīti, parasti iedomātās "cukas" netiek atdalītas, bet ir viens augšupejošs kanāls vidū un pa parimetru nepārtraukta lejupejoša šķirba. Tur gan notiek automātiska regulācija (gar mazāk silto virsmu gaiss krīt lejup straujāk), gan tiek nodrošināta vidējās un ārējās čaulas nesaistība, lai tās var cilāties viena pret otru neplaisājot.

Paralēli, ne paralēli, sauc kā gribi, bet arī šāds dūmu kustības variants nav ideāls,kaut vai tapēc,ka sarežģīna skonstrukcija un vienalga vienādu temperatūru uz visas virsmas nedabūsi. Man jau labāk patīk klasisks variants krāsns konstrukcijā. Pilis simtiem gadu tā apkurināja un nekas, dāmas ballējās smukās vakarkleitās, tad jau laikam auksti nebija :)

No krāsns termiskajām deformācijām mēs aizbēgt nevaram. Agrāk... klasiskā konstrukcijā ārpuse ir divu čaulu sistēma - dūmu kanāli no uz kants (62..65mm) bieziem pilnajiem māla ķieģeļiem un no tās neatkarīga - nepārsieta podiņu sistēma. Podiņiem taču ir caurumi un tie ļauj tos sasaistīt savā starpā ar stieplēm un tērauda skavām. Tāds - divu čaulu risinājums samazina temperatūras deformāciju radītās problēmas, jo mūra šuves tikpat kā nesakrīt ar podiņu šuvojumu. Taču krāsni pārkurinot tiek sabojāti arī podiņi.
Tapēc, ja neizmanto podiņus, tad klasiskajā sistēmā - dūmroves novietotas horizontāli krāsns uzkaršana ir nedaudz vienmērīgāka, bet tās atdzišana norit straujāk - ātrāk nekā minētajā 'cepures' sistēmā. Horizontālajā jebšu brīvajā dūmgāzu apsildes sistēmā dūmu aizvara izmatošana ir obligāta, kamēr 'cepures' sistēmā to var nelietot... jo krāsns augšpusē sakarsušais masīvs tikpat kā nelaiž aukstajam ~18..22 grādus telpas gaisam ieplūst krāsnī.

Podiņi (mūsdienu, ar plakano ārpusi) manuprāt vispār ir zaudējuši sava senā nosaukuma jēgu un es ļoti apšaubu viņus kā efektīvāko krāšņu būvmateriālu, salīdzinot kaut vai ar ķieģeļiem. Kā zināms, iedobto iekšpusi mēdz ar visuko pildīt. Vēlāk, pārkurinot krāsni, starp podiņu un pildījumu rodās šķirba, kas rada pretestību siltumvadei un vairāk energījas aiziet skursteņi.

"Podiņi (mūsdienu, ar plakano ārpusi) manuprāt vispār ir zaudējuši sava senā nosaukuma jēgu un es ļoti apšaubu viņus kā efektīvāko krāšņu būvmateriālu, salīdzinot kaut vai ar ķieģeļiem.... Vienstāvs"
.."nekad nesaki nekad" .. mūsdienu pasaulē nav tādas izdomātas lietas, kas pilnībā pazaudē jēgu.. lieta transformējas mainās... krāsns sistēmas priekšrocības taču ir tāda, ka es varu nekurināt telpu, ēku... jo jārūpējas tikai par ūdensvada nodrošinājumu pret aizsalšanu. Bet ja tev visa ēka ir ar ūdens apsildi... veidosi ar antifrīzu?
...pieņemu, ka lēnām amatniecība vai rūpniecība ies uz saliekamām masīvām krāsns sistēmām... kur piemēram ir ārējais dekoratīvais apvalks - podiņu čaula un iekšējās metālkeramiskās dūmejas... starpa tiek aizpildīta - aizbetonēta ar to pašu -ziepjakmens (talka) betonu... vai tev pret šādu risinājumu ir ko iebilst? Tas pašlaik hipotētiski... bet ņemot verā 'gudro māju' caur datoru vadāmu sistēmu ienākšanu arī krāsns apkuri var automatizēt - škelda no visiem degošiem organiskiem mājas atlikumiem - lapas no kokiem, žāvēta zāle, papīri, zariņi un citas vielas...