aaaa Wrote:
-------------------------------------------------------
> Neviens ekovates pūtējs nekad nav teicis, ka
> tvaika barjeru nevajag - nezinu, no kurienes šis
> mīts nāk.

Tā tikai arī nav teicis! Pirmais google atrastas klāsta, ka "nav nepieciešamas lietot celtniecības plēves, lai novadītu kondensātu, jo Ekovatei piemīt dabīga mitruma regulācija"
[www.e-haus.lv]

RX , siltuma inerce nav tikai atkarīga no materiāla blīvuma. Tā ir atkarīga gan no blīvuma gan no siltumvadāmības koeficienta.
Piemēram:

Koks 2500 J/(kg*K)
Mīkstās kokšķiedras plāksnes 2100
Ekovate 2100
Fibrolīts 2100
Stikla vate 800
Mūra siena 1000
Metāls 600

Tā lūk ar tām aplamībām.

Tvaika barjera ekovatei ir nepieciešama nevis plēves izskatā, bet kartona (piemēram VCL Kraft) izskatā. No šejienes ari tas mīts. Kartonam ir divas funkcijas: 1. 'Jālaiž cauri tvaiks dozētās devās, 2. Nodrošināt telpai hermētiskumu.

Ir - pārrēķini šos skaitļus uz m3, jo tas ir reālais parametrs, kurš šeit nepieciešams. Sienas nemēra kg. Šajā gadījumā kā cilvēks aprēķinājis ir 3m3 kubatūra. Turklāt inerece par ķo mēs šeit runājam ietver sevī siltuma uzkrāšanas funkciju. Tāpēc jau karkasa mājām attiecībā pret masīva mūra mājām siltuma inerce ir niecīga. Bet par vati tur jau esam izrunājuši, tur tā neder.
Nākošo krāsni būvēšu no vates. ;)

Rx, apskatijos to arkom lapu par siltumnoturību. Tur ir materiāla blīvums Kg/m3 nevis siltumnoturība J/(kg*K).

Ja godīgi, pavisam nesen pilnībā būtu piekritis Rx, bet sanāca pašam saskarties ar šo lietu dēļ tā, ka biju bez centrālapkures apmēram vienu mēnesi. Šādiem gadījumiem ir uzmūrēta ķieģeļu "kaste" kurā ir ielikta kamīnkurtuve. Māja: ārsienas guļbūve, siltinātas ar ekovati no ārpuses, starpsienas ķieģeļu. Un lūk ko secināju: Šī ķieģeļu kaste bija sakurināta diezgan karsta, nākošajā vakarā protams viņa jākurina atkal. Bija paņēmusies līdzi termokamera paskatīties ko esmu sataisijis labi, ko ne, un tad sāku nesaprast, kāpēc vakar kurinātā krāsns ir par 3 grādiem vēsāka nekā baļķa ārsiena. Kā izrādās, viss slēpjas siltuma ietilpībā.

Pag. Ir, tu sobrīd esi saputrojies. Tā ir pamatskolas fizika ar tēmas nosaukumu īpatnējā siltumietilpība. Es nedomāju, ka tur būtu īpaši jādiskutē, lai atspēkotu termokameras rādījumus. :)) Uzsildi 1L ūdens, iedod tam J un pēc tam paņem J atpakaļ. Katram materiālam sava ietilpība, izskatās ka tu šobrīd esi sajaucis kg un tilpumu un katra ietekmi uz ēku. Bet protams - fakts paliek - mūra māja no ārpuses jāsiltina.

Vilnis_Radio, neesmu sapratis kāpēc nevar izmantot ekovati siltināšanā no iekšpuses?
Esmu izdarījis vecākiem dzīvoklī, un sev ari dzīvoklī (visur gala sienas) silikāta ķieģelis ja nemaldos ap 40cm biezumā. Pilnīgi nejūtu nekādas problēmas. Pirmais ir tas, ka palika siltāks, otrais pazuda problēmas ar mitrumu un pelējumu. Intereses pēc, katru pavasari izņemu rozeti un paskatos kas tur iekšā notiek. Viss ir kārtībā, pat mitrumu vatē ar tausti nejūt.

Šeit apspriežam gadījumu par mūra privātmāju. Daudzzīvokļu mājās, protams stāsts ir savādāks, jo tur visbiežāk pašam jārūpējas par savu individuālo siltumu, tāpēc nav izvēle un jāsiltina no iekšpuses. To darīt var (siltināt no iekšpuses), bet tas ir tikai tādā gadījumā, ja siltināt no ārpuses nav iespējams.
Šajā gadījumā ja pareizi (!) nosiltinās no iekšpuses, tad viss ir ok, tikai nākotnē, kad siltinās no ārpuses vairs nebūs ok. Tālredzīgāk šobrīd būtu netaisīt nekādas barjeras mūrim, lai pēc nosiltināšsanas no ārpuses par 100% izmantotu mūra siltumietilpību par kuru mēs te spriedām.
Turklāt tie grafiki uzrāda kondensāta problēmu, es +- tiem grafikiem ticu un neriskētu tāpat kā neņemtos ar plēvēm, kas to kondensātu eventuāli novāktu. Lūk tāpēc.

Ņemam arī vērā konkrēto situāciju ar mūri 50 cm (!), kurš tīri labi var pārciest pāris gadus ar siltinājuma pagaidīšanu.

Vai nav kāds precedents, kad kāds pats sava dzīvokļa ārpusi daudzdzīvokļu mājā nosiltina no ārpuses kaut ar 5 cm? Es reiz ieteicu savākties 6 dzīvokļiem un nosiltināt lauku ciemata 3 stāvu ēkas gala sienu - novada būvinspektoram tak polšu var uzmest, lai vienu nedēļu nebrauc garām!