Minētā sakritība par gruntsūdens celšanos tiešām reta - taču "Esam jau pardzīvojuši (ceru ka lieli sniegi vairs nebūs) pirmo ziemu iegādātajā mājā.Mājai ir pagrabs.... Vasarā, kad kārtīgi bija lijis 2-3 dienas, arī parādījās vienā stūrī nedaudz ūdens."...saka Jomajo k-gs.
Tātad zināmā mērā ēka tam bijusi kā kaķis maisā, jo šovasar taču bija izteikti sausa vasara - akās daudziem trūka ūdens! Līdz ar to visādiem šeptmaņiem, kam ir jāpārdod šādi neveiksmīgi projektētas aplūstošas ēkas ir ražas laiks... tā filozofija.
Piekrītu Praktiķim par šķembām. Vismaz ceļa darbos šķembu ieklāšana 15cm biezumā tika vērsta uz to, lai pārtrauktu vai neļautu kapilāram mitrumam celties līdz asfaltbetona klajam un to sala iespaidā postīt. Un cik noprotams no teiktā - ūdens necaurlaidošs slānis ir netālu no grīdas - jo kapēc vasarā pie lietus būtu pagrabā jāparādās ūdenim.

PALDIES visiem par ieteikumiem!

Šī māja ir uzcelta bijušo "mazdārziņu" rajonā.
Māja ir celta 90-to gadu sākumā.
Aprunājoties ar kaimiņiem tie teica, ka principā, katru gadu, sniega kušanas laikā, uz dažām dienām applūst pagrabi. Kaimiņiem visiem ir sūkņi (es vēl neesmu iegādājies).

Sakarā ar to, ka man tik un tā ir jābetonē grīda, tad laikam jau prātīgākais ir uztaisīt to drenāžas sistēmu ar savācēj aku/sūkņa staciju.
Pluss vēl papildus ielikt caurules ar trapu (lai vajadzības gadījumā, varu izmazgāt pagrabu).

Vienā pusē man ir jumtam notekcaurules uzliktas, otrā nav (šoga to ir plānā izlabot).
Esmu jau izdomājis, ka jumta ūdeni, pa trubām, es novadīšu uz dīķi.

Un, tad jau pec 2-3 gadiem, būs vien jātaisa kārtīga ārēja ūdens drenāža.


1) Vai pamatnes izturībai tiešām nevajaga blietētas šķembas (vienā telpā būs apm. 8-9 tonnas granulu, otrā telpā kartupeļi un burkas un pārējās telpās nebūs nekas smagāks kā es pats)???

2) Vai apkārt "kokosa trubai" tiešām nevajaga oļus?

3) Kā un kādu hidroizolāciju labāk klāt?

Armēts 10cm betona slānis būs pietiekams grīdas nestspējai,tomēr pagraba telpas granulu uzglabāšanai nepavisam nebūs tas labākais risinājums dēļ neizbēgami augstā gaisa mitruma procenta. Kokosa drenāžas cauruli ieguldot rupjā grantī nekādi papildu pasākumi nav nepieciešami.

Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Armēts 10cm betona slānis būs pietiekams
> grīdas nestspējai,tomēr pagraba telpas granulu
> uzglabāšanai nepavisam nebūs tas labākais
> risinājums dēļ neizbēgami augstā gaisa
> mitruma procenta. Kokosa drenāžas cauruli
> ieguldot rupjā grantī nekādi papildu pasākumi
> nav nepieciešami.

Ok.
1) Noroku apm. 25-30cm no patreizējās grīdas
2) Beru un pieblietēju rupjo granti
3) Ieguldu tur kokosa trubas (pa vidu vēl uztaisu virsgrīdas savākšanas trapu ar atsevišķām trubām)
4) Tad ieklāju plēvi (lai beton "piens" nesatek grantī)
5) Tad lieku hidroizolāciju
6) Flīzēju!

Vai savākšanas aku man vajaga taisīt katrā telpā, jeb es arī varu uztaisīt tikai vidējā telpā?
Kādam ir jābūt trubu kritumam?
Vai šāda secība un darbība ir pareiza???

Šķembas bez drenāžas caurules zem grīdas drenēs daudz labāk nekā šķembas piedzītas ar smilti vai vienkārši grants ar drenāžas tīklu zem grīdas. Tas ir tāpēc, ka šķembu slānim ūdens caurlaidība ir liela dēļ šķirbām starp frakciju. Īslaicīgu plūdu gadījumā tāds slānis palīdz krietni vairāk nekā grants, kura nespēj paņemt tik daudz ūdens uz sitiena.
Grants arī būtu ok, bet mitrumu no grīdas betona protams labāk noņem šķemba. Grants šādos apstākļos dos nevajadzīgu mitrumu uz grīdu, savukārt ja ieliek plēvi starp betonu un granti, tad sistēma nepārāk strādā, ja slapjums ir virs grīdas.
Nekas ar šķembu slikts nenotiek zem betona un protams, ka nekas nesēžas. Tā taču ir klasiska būvniecība nevis jaunrade.
Glabāk granulas un kartupeļus ir divas savstarpēji izslēdzošas lietas. :) Granulām vajag sausu telpu, kartupeļiem pilnīgi pretēji - paaugstināta mitruma telpu. Jāizvēlas,

Manuprāt secība un darbība ir nepārdomāta kopumā - tev ir no sākuma būtu jātiek skaidrībā ar pagraba grīdas līmeni pret topogrāfiju. + - 10 cm var ļoti daudz ko izmainīt. Tādai vajadzībai ir domāts nivelieris.
Likt trapus un taisīt sauso grīdu šādos apstākļos ir neloģiski. Tie trapi tikpat labi var finālā strādāt kā ideāli ūdens pieplūdes avoti nevis novadi.
Pagrabā likt betona plāceni starp divām hidroizolācijām???
Flīzes tehniskajā telpā ir nepraktiski.

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Manuprāt secība un darbība ir nepārdomāta
> kopumā - tev ir no sākuma būtu jātiek
> skaidrībā ar pagraba grīdas līmeni pret
> topogrāfiju. + - 10 cm var ļoti daudz ko
> izmainīt. Tādai vajadzībai ir domāts
> nivelieris.
Kur to nivelieri var dabūt un kas to visu mēra?



> Likt trapus un taisīt sauso grīdu šādos
> apstākļos ir neloģiski. Tie trapi tikpat labi
> var finālā strādāt kā ideāli ūdens
> pieplūdes avoti nevis novadi.
Katrā telpa ielikt pa vienam trapam, un viss trapus salēgt kopā, ar pretvārstu, pie savākšanas akas. Tad jau nekāds ūdens tur netiks iekšā!


> Pagrabā likt betona plāceni starp divām
> hidroizolācijām???
Ok.
Tad taisīšu bez hidroizolācijas.
Škembas
Trubas
Betons



> Flīzes tehniskajā telpā ir nepraktiski.
Man jau pašam arī labāk pie sirds iet betons parklāts ar epoxītukaut ko.

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------

> Glabāk granulas un kartupeļus ir divas
> savstarpēji izslēdzošas lietas. :) Granulām
> vajag sausu telpu, kartupeļiem pilnīgi pretēji
> - paaugstināta mitruma telpu. Jāizvēlas,
Tas viss atradīsies atsevišķās telpās.
Kartupeļu telpu var atstāt neaiztiktu (bez drenāžas trubām). Lai tur ir tas patstāvīgais mitrums.

man interesējošs jautājums - vai tāds drenāžas pretvārsts vispār eksistē? Un, ja eksistē, cik reāli tas strādā - cik blīvi tas pretvārsts noslēdz, ja tur gadās kāds purva rupucis? (es par tiem prevārstiem atmestu domu - par vienu apkalpojamu mezglu saimniecībā mazāk)

Es kaut kā nepārāk ticu, ka varētu uztaisīt tādu pagrabu, kurā varētu glabāt granulas šajā gadījumā. Tajā telpā būtu jābūt reāli sausam, nevis vizuāli bet pēc %. Lai to pagrabā panāktu būtu jābūt cik ne cik hidroizolētām sienām un grīdai + jābūt efektīvai ventilācijai. Tādus apstākļus normāli pagrabā nevar dabūt, faktiski tai telpai būtu jābūt ar centrālapkuri, jo tad tā ventilācija parādītos un mitruma % varētu jau normalizēties. Kā tas būtu praksē - grūti prognozēt. Daudz vieglāk ir glabāt virszemes šķūnītī vai tamlīdzīgā vieglā konstrukcijā, bet pagrabā tad kā jau pagrabā uzturēt dabisko klimatu bez liekas piepūles - normāls pagraba mitrums un temperatūra. Ja tev būtu dalītās telpas, tad sanāktu, ka vienā tev jātur vēsums otrā siltums, tad tā starpsiena būtu vēl kaut kā jānosiltina. Bet tas ir visai nosacīti, jo ja nav augstas prasības, tad cik tie kartupeļi tur stāvēs līdz savīšanai un saasnošanai tik stāvēs. Lai gan man protams šķiet vienkāršāk pagrabu kā pagrabu turēt.

Nivelieri ir daudziem, sākot no topogrāfiem un beidzot ar celtniekiem. Principā, ja attālumi nav nenormāli lieli var pat ar lāzeri kaut ko krēslas laikā noteikt. Svarīgi ir saprast to punktu, kur būs izteka grāvī vai tamlīdzīgi un salīdzināt to līmeni ar grīdu. Tad arī parādīsies tas cik lielu kritumu ir iespējams panākt - vai var dziļināt vai jāceļ augšā. Ir visādi apbūves gabali un gadās, ka īsti to kritumu nevar iegūt. Ja kritums ir, tad pilnīgi noteikti var uztaisīt to pagrabu sausu.

Trapi ir tikai teorētiski avoti, bet kaut kāds mitrums jau no viņiem izgaro - jo rēķini, ka viņi pie ventilācijas strādā kā ienākošais gaiss un viņš ceļo pa mitru grunti un tad sanāk ka pieplūde ir mitra. Bet tas arī ir tā teorētiski un nav skaidrs kā tas būs praksē. Ziemas periodā iespējams, ka tas pat nav slikti un mitrums minimāls un gaiss priekšsildīts. Parasti trapus pagrabos vienkārši neliek, jo nav vajadzība pēc tiem. Trapam ir jēga kaut kādā virszemes garāžā, pārtikas cehā, mazgātuvē utt.

Betonu var noslīpēt pēc ieliešanas ar mazāku vai lielāku graudu pēc vajadzības, tad viņu var ērti tīrīt un nekāds īpašs pārklājums pat nav vajadzīgs.

Ja tu liec šķembas kā drenējošo zem betona, tad būtu labi pirms betona ieliešanas virs šķembām uzbērt pasausu betonu, lai tas izveido kā vāku tam šķembu slānim lai neaizlīst ciet šķembu spraugas ar transportbetonu. Iespējams, ka to pašu var arī izdarīt ar lētajiem drenāžas ģeotekstiliem. Galvenais lai šķembās neielīst betons. Tāpat var arī to ģeotekstilu uzmest pirms šķembām uz grunts, lai pilnībā atdalīti slāņi, ja ir šaubas par grunts stabilitāti.