Sveiki visiem!

Ir tāda situācija!
Esam jau pardzīvojuši (ceru ka lieli sniegi vairs nebūs) pirmo ziemu iegādātajā mājā.
Mājai ir pagrabs. Kad kussa sniegi, tad pagrabā parādījās ūdens 7-8cm (zemākajā vietā apm. 10cm).
Vieta kur atrodās apures katls, ir nedaudz augstāka par pārējo (apm. 3cm augstāk).

Mana ideja ir sekojoša:

Norakt nost to kas tur ir pateiz ( kaut kur melnzene, kaut kur kaut kādi akmeņi + melnzeme).
Norakt apmēram 35-40cm.

Tad:
1) Šķembas + ieskalot smiltis (apm. 10cm);
2) Drenāžas trubas - kanalizācijas (cietās plastmasa ar saurbtiem caurumiem virspusē);
3) Pāri oļus. Apm. 15cm.
4) Kaut kādu hidroizolāciju (tik nezinu vēl kāda būtu labāka);
5) Armatūra;
6) Betons (no bumbiera - gatavais);

Ik pa posmam salikt "trapus", lai ūdens kas ir virs grīdas, arī tiktu savākts.
Un to visu novadīt savākšanas akā, kurā būs iekšā sūknis ar automātisko pludiņu. Un viss ūdens tiks izvadīts ārā uz grāvi.


Ko jūs par to sakāt?

P.s. Diemžēl, bet griestu augstums neatļauj nenorokot kaut ko nost, normāli sagatavot un nobetonējot grīdu.
Un kārtīgu drenāžu, ap pamatien no ārpuses, es plānoju taisīt pēc 2-3 gadiem.

Pirmkārt vajadzētu noskaidrot, vai tas ir gruntsūdens līmenis, vai vienk kūstošā sniega ūdeņi netiek prom un sakrājas mājas būvbedrē un taml.

Vasarā, kad kārtīgi bija lijis 2-3 dienas, arī parādījās vienā stūrī nedaudz ūdens. Un patreizeja "grīda visu laiku ir nedaudz mitra (zemākās vietas, pastāvot 5 minūtes, var par redzēt slapjumu).

Jāsāk laikam ar to,ka varianti ir divi- Ja ir kur ierīkot (novadīt)drenāžu,tad tā varētu darīt. Izrok cm20, ieber rupju granti vismaz 10cm un tajā iegulda parasto 60mm (ja nekļūdos) drenāžas cauruli ar kokosu. Cauruli noteikti gar visām sienām un vidū ik pēc 50cm. Sķembas nav vajadzīgas. Ja vajag trapus,tad to taisa kā atsevišķu sistēmu ar tai paredzētajām caurulēm. Visu iebetonē un ja ir vēlēšanās,zem flīzēm taisa hidroizolāciju. Ja drenāžu ievada padziļinātā akā, kas izveidota tajā pašā telpā,jāparedz vieta diviem sūkņiem,jo to kalpošanas laiks neparedzams,bet sekas bēdīgas(ja ir kas tāds ko nedrīkst samērcēt). Man Grundfos nokalpoja 5 gadus. Lētā gala sūkņi parasti novelk 1,5-2gadi. Var arī paveikties-viens tāds par 23 Ls man kalpo jau 7-to gadu.

Jāsāk ar to, ka ja šogad tev tur iekšā bija ūdens, tad tādā pavasarī kāds tas bija pirms apmēram 5 gadiem tev tur būs reāls baseins uz pusmetru kā likts. Tev būtu jāsāk ar to, ka jāsaprot kādā līmenī atrodas pagraba grīda pret stabilu drenāžas gala punktu. Stabils drenāžas punkts ir tāda vieta, kurā pat vidējos palos līmenis nepārsniegs tava pagraba līmeni. To var izdarīt ar nivelieri. Ja tā situācija ir normāla, tad ir vērts investēt esošajā pagraba grīdas līmenī.
Neredzu saprātīgu pamatojumu trapu izveidei - tev ir jānovāc ūdens šķembu līmenī vai varbūt pat vēl zemāk nevis jāgaida baseins. Principā var laist cauri drenāžas cauruli visam pagrabam un izvadīt to ārā tālāk uz sistēmu, bet labāk tas viss strādās, ja tu novāksi ūdeni pa perimetru ēkai - jumta ūdens un klasiskā drenāža. Ja tev tek pa sienām ūdens iekšā nevis no apakšas, tad arī jānovērš cēlonis.
Atsūknēšana manā izpratnē ir aktuāla tikai divos gadījumos - ārprātīgi stipra lietus un nenormāla atkušņa gadījumos, kad drenāža netiek galā ar ūdens daudzumu un pēkšņi uz max 1 dienu pagrabā ieskrien ūdens.
Ja drenāžai nav notece un kopējais gruntsūdens ir virs grīdas līmeņa un virs drenāžas, tad tu varēsi sūknēt mēnesi nonstopā un arī tad nav skaidrs vai būs rezultāts. Bet kopumā es teiktu, ka tas nav normāli, ka šogad kaut kas nonāk pagrabā, jo tas kas nokusa zemē reāli nekādu līmeni necēla. Drīzāk gubas izkusa ap sienām un no jumta nokusa un gar pagraba sienu pa ārpus notecēja pie grīdas. Ja tā, tad lietus notekas, pareizs reljefs un ūdens atvadīšana par 1 metru jau situāciju būtu novērsusi.

Par agru teikt: vai tas ir grunsūdens, vai lietus- kūstošais ūdens no virspuses. Ir daudzi, kam pagrabs pludo katru gadu! Un tā vienkārši likvidēt to var neizdoties. Tāpēc kā pirmais drošais variants ir veidot slīpu grīdu uz padziļinājumu grīdā, kurā ielikts grunsūdeņu atsūkšanas sūknis ar pašieslēgšanos. Piepildās, sāk sūknēt un OK.

Iespējams, ka netālu no pamatu apakšas ir ūdens necaurlaidošs grunts slānis - māls vai dolomīts. Tādā gadījumā kūstošie sniega vai stipra lietus ūdeņi paaugstina līmeni pirmajā grunts horizontā - respektīvi tie paceļas no grīdas puses uz augšu.
Un ja visa teritorija ir šāda - drenējoša smilts uz māla, tad drenāžas risinājums var nepalīdzēt. Te iespējams prātīgākais būtu veidot visu grīdu no ūdensnecaurlaidīga betona, kas spējīgs uztvert gruntsūdens spiedienu no apakšas.
Varbūt interesentam pašam vai tuvākam kaimiņam ar pagrabu būtu ģeoloģiskā atskaite?

Nu es tā šaubos, ka praksē varētu būt šāda unikāla sakritība par to grunts sastāvu, lai izveidotos horizontā līmenis akurāt uz 10 cm pagrabā, turklāt pie tik neliela sniega daudzuma. Un kādas problēmas ar drenāžu to būtu noņemt? Zem betona grīdas ir šķemba, kas absolūti drenējoša visā platībā, savācas kontrolakā turpat pagrabā un nedaudz zemāk to visu savāc izejošā drenāža. Šķembu slānis zem betona var nodrenēt iespaidīgu ūdens daudzumu, daudz vairāk nekā to varētu aizvadīt standarta drenāžas diametrs.
Es drīzāk domāju, ka pamati ir pasvaigi piebērti ar samērā labi drenējošu grunti un tad pa perimetru ūdens ātri nonāk līdz neskartajam slānim pamatu pēdā un tur arī ieiet iekšā pagrabā.

Notekas jumtam ir? Kur tās aiziet?

Kaimiņu pieredze pagrabos būtu laba, ja ēkas ir tuvu un līdzīgā konfigurācijā.

Vēl var noderēt arī tāda lieta kā pretvārsts izejošajā drenāžā, ja ārpusē tiek veidots kaut kāds kolektors, kurā var īslaicīgi strauji pacelties ūdens līmenis. Piemēram kolektors, kurā tiek savākti visi jumta ūdeņi un vienlaicīgi ir savienojums ar pagraba drenāžu.

To Vilnis Radio,Interesanti kā gan šķembas palīdzēs drenēt šādos apstākļos? Vai varbūt ir kāds paņēmiens,kas neļaus gruntsūdenim sablīvēt visas šķembu spraugas ar smiltīm,dēļ kā tas pasākums var arī nosēsties vēlāk? Šķembas tur ir pilnīgi liekas.