Aizsargs - bet tā taču ir siltināšanas ābece! Siltums ir viens jautājums. Ja siltinājumu ieliek iekšpusē, tad ārsiena paliek vēsāka un miteklis zaudē siltuminerci.
Otrs jautājums ir mitrums. Mitrums no iekštelpām kopā ar siltumu iet uz ārpusi. Tas apstājas pie pilnīgas tvaikozolācijas (plēve pirms vates) vai arī daudz lēnāk virzīsies pie lielākas pretestības materiāla, kur vienā brīdī tas kondensēsies aukstā laikā. Šajā gadījumā ja neliek plēvi vai tamlīdzīgu barjeru, tad mitrums kondensēsies pie aukstās ārsienas aiz vates.
Ja siltumizolācija (elpojoša) ir ārpusē, tad abas augstākminētās problēmas pazūd - māja elpo normāli + ievērojama siltuminerce miteklim.
Tas nav nekas jauns.

Līdz kaut kādai saprātīgai robežai ir iespējams siltināt bez tvaicenes droši vien arī no iekšpuses koka sienu, bet tas nebūs pietiekoši. Šajā gadījumā arī ir no svara cik labi žūst izolācija - akmens vate to dara slikti.

aizsargam laikam ir paranoja pret mūsdienu materiāliem - es atvainojos.
Jebkurā gadījumā labāk ir siltināt no ārpuses, bet siltini kā gribi, vienīgi ja siltināsi no iekšpuses - tvaika izolācija ir obligāta, bez tās gan visa konstrukcija paliks mitra no kondensāta.
Ūdens caurules, kas iet gar sienu, ja atstāsi tuvu ārsienai un apšūsi var gadīties, ka aukstā laikā var sasalt. Nosiltinot no iekšpuses, koka karkass aukstā laikā atdziest līdz mīnus grādiem, jo vatē ir liels temperatūras kritums.

Lasu un uzdodu jautājumu: ik pa laikam RBB ieliek savu reklāmu. Un tajā ir kokskaidu siltināšanas plāksnes. Aprakstīta to lietošana, īpašības, tvaikizolacijas neieviešana, kokskaidu īpašību dēļ: Tās atkārto koka sienu īpašības, vienīgi labāka siltumizolācija. Un tas taču ir lieliski! Tieši tas kas vajadzīgs: Tas ir, tas pats, kas, ja būtu uztaisīta siena biezāka, no koka. Elpo, žūst, nelaiž siltumu- aukstumu. Tas kas ieiet, arī iziet. Jau padomju laikos bija tādas plates, ap 15mm biezumā. Manai koka majai tēvs tās no iekšpuses piesita. Manāmi palika sitāks. Tagad arī neredzu pūšananas pazīmes. Kāpēc ne tās?

Kokšķiedra ir tiešām laba manta, jo viņa var pildīt plāksnes funkciju, pretvēju, labi žūstu un arī siltumizolācijas spējas ir ļoti labas. Problēma - bieži vien neadekvāti dārga. Un stulbi ir tas, ka mums ir koku industrija, bet kokšķiedru plāksnes vedam iekšā no vācijas un skandināvijas. :(

Vispār jau pēc maniem novērojumiem un sapratnes tvaika barjera vai bremze nepieciešama jebkurai sienas konstrukcijai. Lietas būtība ir tajā,ka samazinoties temperatūrai,palēninas difūzijas apjoms.Tas ir tā, ka mitrums no siltās puses sienā tiek iespiests vairāk,nekā aukstajā pusē spēj izkļūt ārā. Un nav svarīgi no kādiem materiāliem būvēts nams. Sanāk tā ,ka pa vasaru sienas konstrukcija izžūst,bet apkures sezonā mitruma procents ārsienā palielinas. Būtībā būtu jābūt otrādi,ja mitrums telpas pusē tiktu aizturēts, siltumam būtu jāizspiež paaugstinātais mitrums no sienas uz āru. Aktuāli tas kļūst tieši līdz ar mūsu pretenzijām pret norobežojošo konstrukciju blīvumu un vēlmi taupīt uz svaiga gaisa apmaiņu telpās.

Man izsauc zināmu "smieklu" kad runā par biezu sienu, kas jebkurai mājai ir jābūt, un tajā uzkrājušos mitrumu, ai kādu mitrumu.... ka siena ķļūst aukstāka pēc lielā ūdens uzkrāšanās, sēnēm pildīta, un tā ātri sapūst. Tā praktiski nav! Tā ir tikai tad, ja šķirbas, lieli neblīvumi, haltūras būvniecībā. Ziemā 1m3 istabas gaisa ir apmēram 15 grami ūdens. Cik procentu no tā ieies sienā ziemas laikā? Domāju , ka neviens nepateiks. Nu labi. Piņemsim 15 grami. Nu un? tas daudz ko mainīs? Ja kāds teiks ka vairāk...pamatojiet. Tātad praktiski nekas nemainīsies...Kā piemērs mana vecā māja, koka stāvbaļķu, mazliet ārpusē kārtiņa skaidu slānītis. Biezums sienai ap 20- 25cm. Kamēr nebija nosiltināta no ārpuses, nekādu malkas patēriņa pieaugumu uz ziemas beigām nejutām. Vasarā arī , paši zināt: Iekšā var būt aukstāks kā ārā, ilgu laiku., viss žūst. Un siena jau nav "dušlaks". Process ir lēns.

Rx tu taču pats sev to negribētu pārbaudīt vai pūst vai nepūst tā māja? :) Vispār jau var gan sabojāt. Nejūtas tur baigi komfortabli tas baļķis nerunājot par ķieģeļiem utt. Es nezinu kā ar tiem gramiem, bet man bija nesiltināts priekšnams ar ķieģeļu sienām un tu zini, ka tīri labi mīnusos norasoja viņš. Domāju, ka noteikti vairāk par 15 gramiem bija un uzlec viņš 2ajā dienā kad ieslēdzas sals. Lieki piebilst, ka pelējums arī bija 1.3m zonā no apakšas. Uzliku fasādes vati no ārpuses - viss štokos. Pārkrāsoju priekšnamu un problēma pazuda. Priekšnama durvis man uz māju parasti bija vaļā, bet nu tāds tur tas mitrumiņš gaisā acīmredzot bija. Tāpēc tā nevarētu teikt, ka tikai tur baigais gaisa mitrums. Pašā sezonas sparā, kad ārā ir stabili mīnusi un noveļas mitruma %, tad jau loģiski ka arī iekšā gaiss kļūst sauss un tā problēma mazinās. Bet nu mums tie rudeņi un ziemas ir tādas, ka ārā tas mitrums mums caurmērā turās labs un ar pieplūdi nāk iekšā.
Vēl ir viena tāda lieta, kas tikai ilgtermiņā parādās un to lietu sauc ķirmis. Ķirmim ideālā vide ir mazliet mitrs koks. Centrālapkures apstākļos viņi man šķiet beidz eksistēt pāris gadu laikā. Man bija dažas mēbeles ar viņiem un kopš palaida centrālapkuri tā vairs neredz tās skaidas uz grīdas.

Atbilde Vilnim: Pārbaudīju gan! Izzāģēju jaunu logu. Baļķi smaržoja pēc svaigas egles sveķiem.
Māja celta 1875 gadā, 1926 gadā izņemta būvatļauja, un pēc loga demontāžas, varu spriest ka tad tika mainīti logi, apsūta ar dēļiem. Jums priekšnamā ieplūst šā vai tā, siltais gaiss un tas jā, norasina jebko! Dodiet piemēru normāli kurinātai istabai. Un ne virtuvei, plīts variantā, ar ūdens atklāto sildīšanu un kartupeļu vārīšanu lopiem... Galvenais, uz koka sienas nedrīkst tecēt ūdens no jumta, kā arī ļoti slikti, ja tuvu atrodās koki, krūmi, stiprs aizvējš, kas stipri bremzē žūšanas procesus.
Tieši šis apstāklis ir noteicošais. Matīsa ielā dzīvodams arī pirms1900 gada koka mājā bijā tā: Viss ok, kur sausums. 1965-70 gadā tika veikts kapitālais remonts, un puvumi bija tikai tajās vietās kur nepareizi eksluatēts- slapjums.

Es te biju spēlējies ar kalkulatoru un tur parādās arī tādi mitruma cipari kā 10kg/m2 90 dienās. Tas nozīmētu ap 100 g/m2 dienā teorētiski var būt. Teorētiski tāpēc, ka vēl jau eksistē normālā ventilācija, kura samazina mitrumu. Bet nu cik nav dzirdēti gadījumi, kad nosiltina no iekšpuses, ventilācija nav un varbūt arī mazāk kurina un tad viss pelē kopā - tātad tas mitrums tomēr ir reāls nevis imaginārs lielums.