Esmu noskatījies šo abu kanālu gandrīz visus sižetus. Pirmajā gadījumā viņš ir pliks celtnieks nevis būvinžinieris, attiecīgi viņa teikt vajag uztvert ņemot to vērā. Somijā daudz kas ir savādāk, nav teikts, ka viss ir super duper, jo tur izmanto pašu lētāko variantu tīri finansiālu apsvērumu dēļ. Būtu nauda - liktu Tuvek iespējams. Runājot par stroihlam - daudz interesanta info, bet arī nedrīkst visam ticēt, jo viņš ir ar smagu noslieci uz akmens mājām.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 02/02/2020 14:08, labojis Rainis.

Rainis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Esmu noskatījies šo abu kanālu gandrīz visus
> sižetus. Pirmajā gadījumā viņš ir pliks celtnieks
> nevis būvinžinieris, attiecīgi viņa teikt vajag
> uztvert ņemot to vērā. Somijā daudz kas ir
> savādāk, nav teikts, ka viss ir super duper, jo
> tur izmanto pašu lētāko variantu tīri finansiālu
> apsvērumu dēļ. Būtu nauda - liktu Tuvek iespējams.
> Runājot par stroihlam - daudz interesanta info,
> bet arī nedrīkst visam ticēt, jo viņš ir ar smagu
> noslieci uz akmens mājām.

Tu draugs maldies. Tur neliek visu pašu lētāko, jo naudas trūkst :D
Tur būvniecība ir ļoti aktīva un tāpēc tehnoloģija ir atstrādāta un ir standarta risinājums. Līdzigi mums fibo/gāzbetona risinājumi. Tik tagad karkasenes Latvijā paliek populārākas pēdējos 10 gados. Arī Tyvek nevajag uztvert par pārticības priekšmetu. Pati lētākā plēve un starp lēto plēvju risinājumiem.

Par stroi hlam kanālu, tur cilvēks tāds garām gājējs būvniecībā un protams nav grūti spīdēt košāk par sauli rādot citu "smagas" kļūdas būvniecībā.

Par to otru kanālu ar būvnieku Somijā arī jāskatās caur filtru. Dalās ar pieredzi, nekā vairāk. Bet nu priekštatu uz lietām var iegūt tālākai domāšanai.



Labots 2 reizes. Pēdējo reizi labots 02/02/2020 14:47, labojis Proktologs.

Čalis no Somijas entās reizes jau ir teicis savos video un turpina kladzināt, ka Somijā viss ir dārgi un liek lētāko ko var, jo skaita katru kapeiku. Bet visādas idejas no viņa labas esmu dzirdējis un padomus var pasmelties gan.

Rainis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Čalis no Somijas entās reizes jau ir teicis savos
> video un turpina kladzināt, ka Somijā viss ir
> dārgi un liek lētāko ko var, jo skaita katru
> kapeiku. Bet visādas idejas no viņa labas esmu
> dzirdējis un padomus var pasmelties gan.


Tak tā ir visur! Tu domā Latvijā ir savādāk?

Redzot kādas hātas pie mums būvē, man gan tā neliekas :))) Dzīvo Purčikā un brauc ar BMW caur Mogo pirktu. Pie mums savādāka mentalitāte.

Rainis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Čalis no Somijas entās reizes jau ir teicis savos
> video un turpina kladzināt, ka Somijā viss ir
> dārgi un liek lētāko ko var, jo skaita katru
> kapeiku.

Es precizētu - jā, skaita katru kapeiku, bet kopējās izmaksās, nevis materiālu izmaksās. Ņemot vērā augstās darbaspēka izmaksas, tad ir normāla situācija, ka tiek izmantots relatīvi dargāks un tehnoloģiskāks materiāls vai risinājums, ja tas samazina nepieciešamās darba stundas, un kopā dod ietaupījumu.

Sveiki. Pacelšu vecu diskusiju. Par tvaika barjeru aiz komunikāciju kārtas skaidrs, bet tas pie nosacījuma, ka pārējā vate karkasā ir ap 200mm. Pats ņemos ar veco koka māju remontiem, bet ar izolāciju saskarsme reti, tāpēc vajag padomu. Vecā guļbūvē (150mm baļķi+dēļu fasāde) saimnieks pastellēja nekad neapdzīvotā otrā stāva daļā izbūvēt bērniem istabas, pie reizes nosiltinot no iekšpuses. Klienta uzstādījums: 70+50mm vate + osb + reģipsis, komunikācijas visam pa virsu. Šaubos, kur likt tvaika plēvi. Vai šīs tēmas sākumā iztirzātais variants derēs (likt zem 50mm vates), ja pati guļbūve nekādi nav salīdzināma ar 200mm vati un rasas punkts būs stipri tuvu iekštelpai? Ja likt zem osb, tad prasās pēc vēl viena latojuma kārtas, jo citādi skrūves visu plēvi sabakstīs. Jeb, kā variants, reģipsi skrūvēt, trāpot caur osb latās, nevis kur pagadās. Kā būt?

plēve rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Sveiki. Pacelšu vecu diskusiju. Par tvaika barjeru
> aiz komunikāciju kārtas skaidrs, bet tas pie
> nosacījuma, ka pārējā vate karkasā ir ap 200mm.
> Pats ņemos ar veco koka māju remontiem, bet ar
> izolāciju saskarsme reti, tāpēc vajag padomu. Vecā
> guļbūvē (150mm baļķi+dēļu fasāde) saimnieks
> pastellēja nekad neapdzīvotā otrā stāva daļā
> izbūvēt bērniem istabas, pie reizes nosiltinot no
> iekšpuses. Klienta uzstādījums: 70+50mm vate + osb
> + reģipsis, komunikācijas visam pa virsu. Šaubos,
> kur likt tvaika plēvi. Vai šīs tēmas sākumā
> iztirzātais variants derēs (likt zem 50mm vates),
> ja pati guļbūve nekādi nav salīdzināma ar 200mm
> vati un rasas punkts būs stipri tuvu iekštelpai?
> Ja likt zem osb, tad prasās pēc vēl viena latojuma
> kārtas, jo citādi skrūves visu plēvi sabakstīs.
> Jeb, kā variants, reģipsi skrūvēt, trāpot caur osb
> latās, nevis kur pagadās. Kā būt?

Saimnieks kungs - kā saka, tā jādara. Vispār jau tām vecajām mājām labāk būtu pielietot pūšamās celulozes vates, tad nebūtu tik liela satraukuma ar tvaika izolācijām , kuras grūti pareiz ielikt siltinot no iekšas - it īpaši savienojumos ar grīdu, starpsienām un griestiem,.
Nav nekas teikts par guļbūves sienas biezumu - 10, 15, 20 , 25 vai 30 cm. Un cik labi ir izdrīvētas šķirbas starp baļķiem.

Divstāvu guļbūves ir diezgan liels retums, un parasti tām ir kaut kāds kultūrvēsturiskais statuss...

Biezums - ap 150mm baļķi, škirbās sūnas. Zem fasādes dēļiem jābūt aizvēsturiskam saeļļotam kartonam hz kā viņš pareizi saucās. Pareizi jau ir, jātaisa kā saimnieks grib, ja pēc gadiem 10 sapūs, mani tas vairs neinteresēs :) Būtībā jau 100% pareizi tur laikam izdarīt nevar neko, atliek izvēlēties mazāko ļaunumu.